Esmu šķīries, 35 gadus jauns. No laulības ir divi dēli, kuri katru 2.nedēļu dzīvo ar mani. Tā kā bijusī sieva bija mantkārīgs cilvēks un man apnika uzturēt visu vienam, tad rāvu stopkrānu. Ok, tik tālu varēju neiet, jo radi un draugi vairākas reizes lika acis atvērt. Laulības laikā biju nopelnījis dzīvokli, kuram bija palikusi niecīga summa ko izmaksāt. Sievai neko no tā ko laulības laikā strādājot pelnīju, nevajadzēja līdz nesākās mantas dalīšana pie šķiršanās. Tika spēlēts teātris, iesaistīti bērni. Tiku novests līdz tādam stāvoklim, ka sāku līst no ādas laukā un kad tas mērķtiecīgi tika sasniegts, tiku paslepus filmēts. Centās mani padarīt par varmāku ģimenē. Tika bērni (8 un 10g.v.) skaņoti pret mani. Vienā brīdī salūzu, jo nebiju gatavs dēļ betona kluča upurēt savus bērnus. Atteicos no dzīvokļa ar cerību, ka beidzot būs miers, kas man vienmēr bijis svarīgākais. Izšķīrāmies, viņa dabūja savu, bet mierā nelikās un turpināja gandēt manu dzīvi. Apstiprinājās manas aizdomas par citu vīrieti. Tanī brīdī nosaucu viņu par kuci. Vienīgā reizes mūžā, kad tā konkrēti esmu kādu sieveti nosaucis. Bija morālās. joprojām ir kaut arī viņa to bija pelnījusi. Pārmetums, ka pats tik zemu nolaidos.
Biju iegājis Tinderī, bet saprotot, ka katra ar kuru satikos, bija dabūjama uz aizmugurējā krēsla. Tās ar kurām netikos uzskatīja, ka vīrietim viņas jānodrošina ar visu kaut pašām nekā nav. Atmetu cerību un plānoju dzīvi ar sevi un bērniem. Sāku būvēt māju.
Pēc laiciņa Tinderī atnāca ziņa uz kuru, sev nezināmu iemeslu dēļ atbildēju. Varbūt tāpēc, ka rakstīja vakarā nevis darba laikā, jo ja pa retam kas dienas laikā ienāca, nometu malā. Vārds pa vārdam, sazvanījāmies un pēc pāris dienām sarunājām satikties 7dienas dienas pirmajā pusē. Kavēju tikšanos savu iemeslu dēļ ~20min. Dabūju niknu ziņu. Zvanīju un otrā pusē bija neapmierināta sieviete. Parasti šādus neapmierinātus cilvēkus nelaižu sev klāt, bet pirmo reizi mūžā cenšoties neatmest cerību, apdomāju ko darīt un jautāju tiešā tekstā:"Vai man braukt pie Tevis?". Atcirta, iedeva citu laiku. Tad nu piebraucu un sēdēju aiz stūra gaidīju. Atnāca neapmierināta sieviete. Neapmierināta manis dēļ. Manu darbību dēļ. Atvainojos par visu, gan pa telefonu, gan klātienē. Ieraugu sejā, atbilst bildēm. Patīk. Vārds pa vārdam ceļā uz jūru. Saprotu, ka domas sakrīt, mūzikas gaume iet vienā vilnī. Atplaukstu. Iekšā viss kņud un mirdz.
Tiekam līdz pludmalei. Sieviete izvelk termosu, kurā bija dzēriens ar Balzāmu vai tml.alkohola piejaukumu. Pirmā doma- fak, alkaholiķe. Vārds pa vārdam, pagaršoju termosu un aizmirsās doma par alkoholiķi. Staigājam, runājam un arvien tuvāk pie viņas velk. Gribās apskaut, jo jūtu to cilvēku, bet principi neļauj. Pati arī virsū nebāzās tāpēc patika arvien, arvien vairāk. Pēc skaisti pavadītas dienas aizvedu mājās, iedevu puķu pušķi un neapdomīgi apskāvu. Viss notika pats no sevis. Tā nu dienu no dienas tikāmies. Patika, ka bija daudz kopīgu domu, mērķu, plānu, vērtību un arī viņai nebija pašmērķis seks. Jutu kā iemīlos viņā, bet to visu slāpēju, jo pēc šķiršanās negribēju apdedzināties vēlreiz.
Viņa ir gadu jaunāka par mani. Arī bijusi precēta ar diviem bērniem (3 un 5 gadi), bērni dzīvo pamīšus ar vecākiem kā manā gadījumā. Laulības laikā gadiem tikusi fiziski ietekmēta. Jūtu kā daudz lietas uztver saasināti. Jutu kā brīžiem esmu viņas ienaidnieks. Bija sajūta, ka tas uznāk lēkmjveidīgi. Tad palika agresīva pret mani. Pacēla balsi tik skaļi, lai pievērstu visas pasaules uzmanību.
Neskatoties uz visu, iemīlēju viņu, taču pēkšņi saņēmu ziņu, ka visu pārtrauc, jo es kā jau latvietis esmu nespējīgs lupata. Biju šokā, jo nespējīgs lupata nebūvētu māju, viņam nebūtu savs bizness, viņš nespētu braukt ar pieklājīgām mašīnām. Jā, māju sāku būvēt vēl pirms satiku viņu. Vienu mašīnu pārdevu. Vairākas reizes tiku teicis, lai brauc ar to mašīnu bet viņa neņēma. Tā kā man pašam viņu nevajadzēja, tad neredzēju jēgu turēt un izdot naudu par mašīnu tikai tāpēc lai reizi mēnesī ar viņu izbrauktu. Māju cik varēju, pārplānoju, lai būtu vēl viena istaba viņas bērniem. Brīdī, kad kā attaisnojumu nespējīgam lupatam pieminēju, ka būvēju mums māju, saņēmu, ka māju es būvējot sev nevis mums. Jā, būvēju par saviem līdzekļiem, bet mums. Lai viņa savas finanses pataupa sev, bērniem. es tikšu galā. Esmu vīrietis.
Pēc kopā pavadīta pusgada joprojām dzīvojām katrs savā dzīvoklī. Baidījos teikt, ka gribu dzīvot kopā jau tagad pirms māju pabeidzam. Es neesot gatavs attiecībām tāpēc viņa mani pameta. Pataisīja par pēdējo mēslu un pameta. Katru rītu, kad cēlāmies kopā, pasniedzu kafiju. Regulāri dāvāju ziedus. To visu darīju, jo kusu aiz laimes redzot prieku viņas acīs. Beigās izrādījās, ka es esot esot debīls, jo vajāju viņu. Sagaidīju pie mājām, lai saņemtu atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Likās, ka biju pelnījis.
Nesaprotu, ko darīju nepareizi, izņemot klusēšanu par kopdzīvi, bet vai tas būtu bijis iemesls visu pārtraukt, ja pret otru ko jūt? Vai cilvēks, kurš pirms dienām raksta, ka mīl, var tā pēkšņi otru sagraut un pamest?
11
