Protams, tas mūsdienās ir nedaudz šokējoši, ka cilvēks nekad nav lietojis alkoholu/smēķējis. Ne jau tāpēc, ka kruti lietot, bet tāpēc, ka parasti, ja cilvēkma ir draugi, tad ir arī vismaz mēģināts grādīgais. Nu varbūt ciets mugurkauls, bet tāpat uzskatu, ka visma alkoholu pamēģina katrs un tas tā netipiski, ja nav gadījies un varbūt cilvēki domā, ka tev nav draugu un interešu un esi savā sulā. Bet tas tā, spriedelējums.
Lai iegūtu attiecības jābūt aktīvam un atrkativam. Jā, jākāp ārā no komforta zonas, jo savādāk cilvēki nepamanīs. Savas pirmās attiecibas izveidoju 19 gados, sāku iet uz studnetu pašpārvaldi, bet biju kautrīga un īpaši neizteicos, bet nu biju tāpat tur, kad vajadzēja izručīju. Viena vakarā iedzēru dažu cilvēku kompānija no turienes un vakarā divi džeki koļījās, atzinās, ka simpatizēju un ka vispār esmu izrādās forša un runātīga, lai gan likās, ka esmu diez gan bitchy(jo nekad nesmaidīju, novēroju citus un neko neteicu) un nepieejamā. Līdz ar to es gribu pateikt, ka cilvēkiem patīk atvērti cilvēki, nevis tādi, kuri noslēgti sevī. Varbūt ā ir problēma tevī.
Tu nedzer, bet man vairākkārt ir palīdzējis iedzert drosmei, protams, nelepojos, bet tā mazāk stresaini iepazīt cilvēkus.
Man kādreiz bija iztiekti kompleksi par sevi. Es teicu, ka nosirmošu viena, jo man neviens nebūs, bet realitātē tiklīdz sāku iet uz pasakumiem(caur visām bailēm), sāku komunicēt ar cilvēkiem, parādījās diez ga pielūdzēji ub ir gadījies flirtēt viena vakara ar 3 džekiem, kad biju vēl brîva. Ar to es nelepojos nemaz un neiesaku, jo stulbi sanākt var, ja savstarpeji uzzina cilvēki, bet flirts manbija tāds veids kā egon celsanas laiks, tāpēx domāju, ka aktīvāk izrādot interesi(vēlams izvēleties vienu meitni), viss arī sanāks
9
