ūdru ģimene

Nu, Dievs žēlīgs, es vispār nesaprotu par ko īsti beigu beigās ir šī diskusija - par to, kā katra no mums rīkotos līdzīgā situācijā vai konkrēti par to, cik briesmīgs cilvēks, krāpējs un dzērājs bijis Ūdrītis un tagad, redz, iedomājieties, arī agresīvs briesmonis, kura klātbūtnē bērnam draud briesmas. Un, kronis visam, vēl tēvs tagad ir vizuāli biedējošs. Nu, vai nav šausmas!? Vajadzētu tādu nošaut un miers, lai bērnu nebaida, ja? Pareizi saku?
Nē, nu, nav jau pirmā reize, kad tēmas autore izceļas ar savdabīgiem, citus cilvēkus noniecinošiem, pat pazemojošiem komentāriem, bet, jeibogu, katrai tēmai ir sava vieta un savs laiks. Un brīžos, kad tēma skar cilvēku, kurš kļuvis par invalīdu, es domāju, ka būtu jāsaprot, ka ir laiks, atvainojos, aizvērt savu muti un beigt izgāzt žulti pār viņu pašu, Ilonas izvēli vai viņu dzīvi kopumā. Goda vārds, brīžiem lasu konkrētās personas komentārus un nevaru saprast - kam, nu kam dzīvē ir jānoiet greizi, lai visu laiku gribētos tupēt forumā un gadu garumā (jā, jo rakstības stils nemainās), atvainojos, apdirst visus pēc kārtas? Murgs kaut kāds.

Miaa @ 14.01.2022 22:07

Nu, Dievs žēlīgs, es vispār nesaprotu par ko īsti beigu beigās ir šī diskusija - par to, kā katra no mums rīkotos līdzīgā situācijā vai konkrēti par to, cik briesmīgs cilvēks, krāpējs un dzērājs bijis Ūdrītis un tagad, redz, iedomājieties, arī agresīvs briesmonis, kura klātbūtnē bērnam draud briesmas. Un, kronis visam, vēl tēvs tagad ir vizuāli biedējošs. Nu, vai nav šausmas!? Vajadzētu tādu nošaut un miers, lai bērnu nebaida, ja? Pareizi saku?
Nē, nu, nav jau pirmā reize, kad tēmas autore izceļas ar savdabīgiem, citus cilvēkus noniecinošiem, pat pazemojošiem komentāriem, bet, jeibogu, katrai tēmai ir sava vieta un savs laiks. Un brīžos, kad tēma skar cilvēku, kurš kļuvis par invalīdu, es domāju, ka būtu jāsaprot, ka ir laiks, atvainojos, aizvērt savu muti un beigt izgāzt žulti pār viņu pašu, Ilonas izvēli vai viņu dzīvi kopumā. Goda vārds, brīžiem lasu konkrētās personas komentārus un nevaru saprast - kam, nu kam dzīvē ir jānoiet greizi, lai visu laiku gribētos tupēt forumā un gadu garumā (jā, jo rakstības stils nemainās), atvainojos, apdirst visus pēc kārtas? Murgs kaut kāds.

Parasti viņas komentāros (skarbos gan), bet daļa taisnības jau ir. Bet šajā diskusijā esmu vīlusies viņā pēc šī teikuma: "Vot es nafig ne dienu neziedotu tādam vīram, atstātu pansionāta un aizmirstu.". Pārāk cietsirdīgi. Neviens nav sajūsmā, aprūpējot smagi slimu cilvēku. Iedomājos, ka cilvēks, ar kuru esmu vēl vakar apskāvusies, viņš mani ir samīļojis, esam teikuši "Es tevi mīlu", pirms miega esam sajutuši viens otra siltumu, domājuši par nākotni, smējušies līdz asarām viens par otra jokiem, ilgojušies viens pēc otra, kad ilgāku laiku neesi tuvumā otram, izjutuši iemīlēšanos, esat daudzus gadus kopā, kur esat izveidojuši ligzdiņu, baudījuši neskaitāmus svētdienas rītus kopā pie brokastu galda, rītus kopš, bet pēkšņi viens no jums cieš traģēdijā un nespēj vairs normāli funkcionēt... Vai tiešām būtu tik viegli aizmirst un atstāt cilvēku, ar kuru daudz kas piedzīvots?
Es nespētu "atstāt pansionātā un aizmirst". Censtos būt blakus, lai cik smagi nebūtu. Lai kādā stāvoklī viņš nebūtu, bet vienalga tas ir mans mīļais cilvēciņš, kurš ir mani balstījis, kuru mīlu. Tāpēc, pat ja vienai pašai nerūpējoties par viņu, tomēr mēģināt rast iespēju tikt ar to visu galā.

TimeToDream2 @ 14.01.2022 22:37

Parasti viņas komentāros (skarbos gan), bet daļa taisnības jau ir. Bet šajā diskusijā esmu vīlusies viņā pēc šī teikuma: "Vot es nafig ne dienu neziedotu tādam vīram, atstātu pansionāta un aizmirstu.". Pārāk cietsirdīgi. Neviens nav sajūsmā, aprūpējot smagi slimu cilvēku. Iedomājos, ka cilvēks, ar kuru esmu vēl vakar apskāvusies, viņš mani ir samīļojis, esam teikuši "Es tevi mīlu", pirms miega esam sajutuši viens otra siltumu, domājuši par nākotni, smējušies līdz asarām viens par otra jokiem, ilgojušies viens pēc otra, kad ilgāku laiku neesi tuvumā otram, izjutuši iemīlēšanos, esat daudzus gadus kopā, kur esat izveidojuši ligzdiņu, baudījuši neskaitāmus svētdienas rītus kopā pie brokastu galda, rītus kopš, bet pēkšņi viens no jums cieš traģēdijā un nespēj vairs normāli funkcionēt... Vai tiešām būtu tik viegli aizmirst un atstāt cilvēku, ar kuru daudz kas piedzīvots?
Es nespētu "atstāt pansionātā un aizmirst". Censtos būt blakus, lai cik smagi nebūtu. Lai kādā stāvoklī viņš nebūtu, bet vienalga tas ir mans mīļais cilvēciņš, kurš ir mani balstījis, kuru mīlu. Tāpēc, pat ja vienai pašai nerūpējoties par viņu, tomēr mēģināt rast iespēju tikt ar to visu galā.

Ļoti piekrītu visam, ko uzrakstīji. Līdz ar to šoreiz tiešām esmu šokā par tēmas autores komentāriem, jo kāda starpība kāds Ūdris ir bijis, ko savā dzīvē darījis. Tas neko nemaina, jo Ilonai viņš ir un paliek mīļotais cilvēks, bērna tēvs. Nesaprotu priekš kam vajadzīgs cilvēku, kurš ir invalīds, tagad aprunāt un apsaukāt. Neviens neesam svētais, katrs dzīvē esam pieļāvuši ne mazums kļūdas. Ūdris par saviem grēkiem jau ir samaksājis ar dārgāko, kas vien cilvēkam var būt - savu veselību.
Bet, atgriežoties pie tēmas, Ilona jau ļoti labi uz šo savā intervijā atbildēja:

Netici, ka varētu uzrasties cilvēks, kurš tevi iemīl?
Man ir cilvēks! Ar kuru es apprecējos un kuru mīlu. Viņš ir mājās. Ratiņkrēslā. Tas neko nemaina. Mīlestība nav tikai rozā baloni. Mīlestība ir arī tas... Ūdris pa ilgiem laikiem negaidīti pateica: “Es tevi mīlu.” Un es atkal sapratu, kāpēc to visu daru. Viņš ir mans labākais draugs, vīrs, brālis un tēvs vienā personā. Tas, ka viņam šobrīd ir slikti, nenozīmē, ka man viņš jāpamet.

Tā kā man vīrs vispār ir pateicis, ja nu dzīvē, tfu tfu tfu, tā notiek, lai atrodu iespēju viņu......,tad...drīzāk ka nepieļautu tādu scenāriju, kā minētajā piemērā
Bet. Ļoti ceru, ka nekad līdz tādai izvēlei nebūs jānonāk, jo viens ir domāt, otrs - reāli tādu situāciju atrisināt gan, kā es šobrīd it kā pati domāju un uzskatu (ka dārzeņiem nav vietas sabiedrībā), gan, kā vīrs teorijā vēlētos...

https://youtu.be/iQqyCIG5CH4
Mani aizķēra tas citāts:- kad mēs visi trīs esam kopā, es jūtos vesela, kā aplis. Un kad esmu kopā ar Ūdri, es jūtos daudz vairāk aplis, nekā bez Ūdra...

Nē. Man tam nav pacietība.Pēc dabas neesmu cilvēks, kas var aprūpēt kādu tādā situācijā. Noalgotu aprūpi. Un uzraudzītu, lai tur viss kā nākas. Regulāri apciemotu. Bet man tas vairs nebūtu kā vīrs. Vienkārši cilvēks, kas tuvs sirdij. Stadijā kādā ir viņš, tā vairs nav laulība, un es nerunāju par seksu vien. Arī komunikācija ir nekāda. Es tomēr gribu pilnvērtīgas attiecības.
Bet tā ir viņas izvēle. Vainas sajūta, lojalitāte... lai vai kāds iemesls, es to respepektēju.

Šajā intervijā Ilona pati labi sniedz atbildi par to, kā bērnam ir dzīvot kopā ar bīstamo un vizuāli biedējošo tēvu. :) https://www.youtube.com/watch?v=UKaMR4lq-HM

Labs ir...Es ar iemetīs savas 5 kapeikas par šito tēmu....
Iedomājaties Jūs visas sevi viņa vietā.....Tik daudzas kategoriski saka,NĒ,utt....
A vot,ja pašas būtu tāda situācijā?
Kas attiecas uz viņu iepriekšējo dzīvi,tā ir pagātne...Un ir tikai apsveicami tas,ka Ilona arī tagad viņam ir blakus.Smadzeņu un demences gadījumā cilvēkam var nākt visādi pigori ārā,bet tas ir jāsaprot un jāpieņem.Katram mums tāds brīdis var pienākt.Nesaprotu,kur mūsdienu sievietēs tāda neiecietība,nesapratne,utt.Neiet runa tikai par šīm komentētājām,bet vispār...Ka tik pašām labi....Egoistes mūsdienās,ka tik turies...
Nu,ruukjiic ir runājis....

Ruukjiic @ 15.01.2022 22:02

Labs ir...Es ar iemetīs savas 5 kapeikas par šito tēmu....
Iedomājaties Jūs visas sevi viņa vietā.....Tik daudzas kategoriski saka,NĒ,utt....
A vot,ja pašas būtu tāda situācijā?
Kas attiecas uz viņu iepriekšējo dzīvi,tā ir pagātne...Un ir tikai apsveicami tas,ka Ilona arī tagad viņam ir blakus.Smadzeņu un demences gadījumā cilvēkam var nākt visādi pigori ārā,bet tas ir jāsaprot un jāpieņem.Katram mums tāds brīdis var pienākt.Nesaprotu,kur mūsdienu sievietēs tāda neiecietība,nesapratne,utt.Neiet runa tikai par šīm komentētājām,bet vispār...Ka tik pašām labi....Egoistes mūsdienās,ka tik turies...
Nu,ruukjiic ir runājis....

Parādi man vīrieti, par kuru tu 100%, nu tā ka 100% zini, ka viņš ziedosies tieši tā pat kā Ilona savas sievietes dēļ. Es nevienu tādu nepazīstu.

Manuprāt, šādas tēmas pat nevajadzētu ķidāt. Karma is a bitch.

Sisenis @ 16.01.2022 12:53

Parādi man vīrieti, par kuru tu 100%, nu tā ka 100% zini, ka viņš ziedosies tieši tā pat kā Ilona savas sievietes dēļ. Es nevienu tādu nepazīstu.

Ja tādi nav Tavā redzeslokā, nenozīmē, ka nav vispār.

Tasmanian @ 16.01.2022 13:57

Manuprāt, šādas tēmas pat nevajadzētu ķidāt. Karma is a bitch.
Ja tādi nav Tavā redzeslokā, nenozīmē, ka nav vispār.

Es nesaku ka neeksistē. Tas vienkārši iz tās tematikas par sievietēm. Es ticu, ka lielākā daļa vīriešu rīkotos tā, kā te apraksta "egoistiskās" sievietes.

1. Vīrieti, kas tā ziedotos, jūs sastaptu tikpat bieži cik vienradzi. Vecis vēl ar dievu uz pusēm koptu guļošu sievu ļoti retos gadījumos, savukārt, ja tai guļošajai vairs nebūtu skaidrā saprāta, plus lamas nāktu ārā, tad nu ticiet vien vienradžiem un pasakām , tas tām, kas tic. Vīriešiem ir racionāla nevis emocionāla domāšana. Ja man neticat, nointervējiet sev pazīstamos 🤣🤣🤣
2. Ja es būtu guļoša, es kategoriski būtu pret, ka mani kopj kāds ģimenes loceklis. Vispār, ja es būtu guļoša bez izredzēm uz uzlabošanos, neatkarīgi no saprāta esamības/neesamības, es vēlētos tikt eitanizēta. Arī gadījumos, kad ne īsti guļoša, bet dārzeņa paskatā un uzraugāma, arī tad es vēlētos tikt eitanizēta.
3. Te dažas pārmet, ka aprunā un apsaukā invalīdu. Sorry, meitenes, ja šī tēma tiktu uztaisīta, nostalkojot info un bildes no kāda privāta IG vai FB konta, tad, jā, tas būtu cūciski. Taču par šo ģimenei jau gadiem presē ir regulāri raksti un intervijas sniedz pati Ilona, kā arī negatīvos aspektus viņa pati pasniedz žurnālistiem, nevis kāds izstalko. Ja publiski tiek sniegtas intervijas, netīro veļu ieskaitot, tad, jā, sabiedrībā (forumos, komentāros, vnk paziņu lokā) būs diskusijas un būs nepatīkami viedokļi.

Piekrītu, jo bieži esmu lasījusi īpaši smagi invaliditāti skarto bērnu ģimrņu stāstus, kur mamma viena pati, jo vīrietis izvēlējies pamest, jo par smagu viņam palicis.
Rolis nav jau arī galīgi dārzenis, no pēdējiem posta video, saprotu, ka reaģē, atšķir un atpazīst personas, atceras notikumus. Kā tu vari pamest ja arī ar acu skatu var sazināties, neapšaubāmi aprūpētājam ir mirkļi, kad ir dusmas, sliktas domas, izmisums un bezcerība un kad uzrodas jautājumi, kāpēc es to daru? Kāpēc man? Vieglāk būtu... un gan jau vēl citi jautājumi sev un kosmosam. Es tikai esmu Dievam pateicīga, ka mani tāds liktenis nav skāris un ļoti ceru, ka nekad neskars. Tās izvēles ir smagas, iespējams, kādam ir vieglāk turpināt cīnīties kopā pat ja ir bezcerīgi kā dzīvot savu dzīvi pametot un cīnīties pēc tam ar savu sirdsapziņu. Ne tikai sirdsapziņa, bet arī vainas sajūta, empātija, katram tas viss personībā ir dažādos daudzumos dots, tāpēc citreiz citi citus nesaprot, kāpēc Jolanta pieņēmusi tādu lēmumu un kāpēc Susurrrs tik tieši mēdz izteikties.

Arī gadījumos, kad ne īsti guļoša, bet dārzeņa paskatā un uzraugāma, arī tad es vēlētos tikt eitanizēta

Vēlēties jau visi mēs visi to gribētu, bet Latvijā to nedara.

Par Ilonas iemesliem un motivāciju man ir vienalga. Īpaši neinteresē kā dzīvo citi.
Bet, ja par mani, varu iedomāties, ka es arī paliktu un rūpētos. Kā var pamest un tā vienkārši aiziet neatskatoties no cilvēka, kurš Tev ir bijis mīļš, tuvs un svarīgs.. Vienīgi situāciju maina bērns. Tur gan vairs nevar tā pilnībā ziedoties un visu dzīvi pakārtot otra aprūpei, jo tomēr jānodrošina arī bērnam normāla bērnība.

Es savu vīrieti nevarētu pamest... aizmirst?! nekad!!