ūdru ģimene

Nedomāju,ka ir diezgan pareizi saukt Ūdri par dārzeni.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/balode-un-udritis.-dzive-pec-avarijas.a231812/
Šis raksts ie pavecs, 2017 gads,bet jau tad cilvēkam tika manīts progress,komunikācija. Un tagad iedomājies, Tu kādu ļoti mīli ( par krāpšanu…tas Ilonai labāk zināms, turklāt,izskatās,ka viņiem bija pieņemams brīvais attiecību modelis,jo Ilona pati uzsver,ka arī viņa tikās ar citiem) un Tu redzi,ka tas cilvēks tomēr kaut ko saprot, komunicē ar tevi, savā elementārajā veidā, bet tomēr…nu nezinu vai būtu viss tik viegli “iemest pansionātā un aizmirst”. Bet to jau sapratīs tikai tie,kas patiešām mīl un ir mīlēti. Nevis kā tagad-pandēmijā atklājas kurš nevar ciest savas otrās pusītes klātbūtni dien dienā.
Saprotu gan tās,kas vēlās ziedot sevi mīļotā dēļ, gan tās,kas tomēr nolemj dzīvi turpināt citās attiecībās. Bet tās,kas gatavas “ar kāju pa di*su” pansionāta un momentāli aizmirst🙄…

Nē, es nevarētu ziedot savu dzīvi otram cilvēkam.
Esmu sev uzdevusi arī pret jautājumu- vai es būtu mierā, ja cilvēks savu dzīvi ziedotu man. Arī nē, es nevarētu to no neviena prasīt. Ne vecākiem, māsas, laulātā drauga.
Ja es būtu kaut pie minimālas saprašana, spētu loģiski domāt būtu skaidri saprotams, ka šie cilvēki aprūpējot mani- aprok savu dzīvi. Kāda jēga no divām eksistējošām dzīvēm. Eitanāzija, manuprāt, šeit būtu pareizā izvēle.

Es saprotu Ilonu. Iedomājoties vien ko tādu piedzīvot.. pēc intervijām var saprast, ka abi ļoti līdzīgi cilvēki, saderīgi kaut kādā veidā. Neveselīgi, bet kaut kas viņos bija. Ar mēnešu vecu zīdaini uzzināt, ka vīrs ir reanimācijā, drausmīgi. Un viņa minēja vienā intervijā, ka lūdzās Dievu, lai viņš izdzīvo, vienalga kāds, bet lai ir. Un te gan jau arī bija kāda iekšējā saruna , apsolījums, ka būs kopā, upurēs savu dzīve, lai tik viņš izdzīvo. Tas ir smagi.
Es , protams, nepiekrītu viņai 100%. Nu nav dzīve beigusies un nav jāupurē. Ja man būtu tāda situācija ar vīrieti, ko no sirds mīlu, es diezvai pamestu. Nu kā tu vari pamest? BET vai tas nozīmē ciest visu atlikušo dzīvi? nop. Tur var atrast balansu. Ja grib. Viņa laikam negrib. Ieslīgusī tik tālu savā depresijā par visu un ciešanās, ka neredz vairs izeju kā tikai ciest.

Tīri intereses pēc, Šūmahera sievai Korinnai arī vajadzēja iemest Mihaelu Šūmaheru pansionātā un aizmirst vai arī tas attiecas tikai uz nabagiem? Nav nekas slikts par aprūpi pansionātā, tiešām neuzskatu, ka kādam būtu jāupurē dzīve, tā ir liela un atbildīga nasta- katra paša lēmums, bet tas teikums- atstāt pansionātā un aizmirst- ļoti derdzas acīs.😖

Piekrītu Kairi. Atgādina kā ar salauztu mantu - apnika - izmetu laukā un aizmirsu. Nevaru iedomāties, kā, mīlot cilvēku, tu vari viņu ievietot pansionātā un aizmirst. Grūti pat atrast vārdu, kā to aprakstīt. Es pilnīgi saprotu, ka negribas upurēt savu dzīvi, bet arī var atrast balansu.

Kairi @ 14.01.2022 07:35

Tīri intereses pēc, Šūmahera sievai Korinnai arī vajadzēja iemest Mihaelu Šūmaheru pansionātā un aizmirst vai arī tas attiecas tikai uz nabagiem? Nav nekas slikts par aprūpi pansionātā, tiešām neuzskatu, ka kādam būtu jāupurē dzīve, tā ir liela un atbildīga nasta- katra paša lēmums, bet tas teikums- atstāt pansionātā un aizmirst- ļoti derdzas acīs.?

labs piemērs, tur tikai finansējums cits. Bet stāsts ļoti līdzīgs.
Un es nedomāju, ka Ilonai ļoti kaut kā svarīgs apkārtējo viedoklis, viņi vienmēr ir bijuši sava ceļa gājēji. Un palikt, kopt tikai tāpēc, ko citi domās, ļoti šaubos vai tas strādā ilgtermiņā. Domāju, ka tā ir pilnīgi cita motivācija.

Nevaru iedomāties, kā, mīlot cilvēku, tu vari viņu ievietot pansionātā un aizmirst.

bet Latvijas pansionāti ir pilni ar veciem ļaudīm, vai vienkārši jauniem cilvēkiem invalīdiem kurus ģimenes atstāj pansionātā un aizmirst. Atstāj savus mīlētos vecākus pansionātā, jo ir taču grūti aizbraukt vienreiz nedēļā ciemos un paskatīties kā dzīvo, nopirkt pārtiku. Kur nu vēl aprūpe 24/7 kā Ūdra gadījumā. Savas prakses laikā pansionātos, bija tik daudz vecu cilvēku kuri gribēja runāties, jo ģimene atstāja viņus un atbrauc reizi gadā. (nav runa par tādiem kuriem ir demence, kuri var savainoties mājās, bet tādi kuri paši staigāja ir skaidrā prātā, bet vajadzēja tikai palīdzēt ar pārtiku, pāris mājas darbiem). Pat pansionātā Dzintara Melodīja bija daži vecīši kuriem bērni ir slavenības un atbrauc ļooooti reti. Lai gan viņi varētu atļauties algot aprūpētāju, vieglāk tak ir ielikt pansionātā un aizmirst. (viens mēnesis Dzintara melodījā maksā 600-1500 eiro)

Shuumahera sievai pashai nav jaapieliek roka, ja ir komanda par miljoniem apkaart, tur vispaar nav jeegas diskuteet par pameshanu vai nepameshanu. Shuumahera sieva nepakljauj beernus nabadziibai un psihotraumaam. Kaa arii nav dzirdeets, ka Shuumahers censtos kopeejus ieklapeet vai nolamaat, vinja smadzenes ir bojaatas citaadaakaa veidaa. Taa vispaar ir cita pasaule viss kopumaa. Kaa arii Shuumahers cieta sleepojot, nevis dzerstoties un pret sievu ieprieksh iztureejaas kaa pret sievu nevis kaa pret kaaju pameslu.
Ja Ūdrim buutu atnjemtas tikai kustiibas, mani vispaar neintereseetu, kaapeec vinja ir palikusi ar vinju. Bet Ūdrim nav arii vairs veselaa sapraata, vinjam ir agresija, tas ir n-taas reizes bijis mineets rakstos, ka beernu nevar atstat teeva tuvumaa bez skatiishanaas virsuu, jo nejaushi var nodariit beernam paari, ka probleema atrast kopeejus, jo Ūdris ir agresiivs (te nav smaidoshas sirmmaaminjas kopshana, kura smaida, kad atnes piiraagu vai nomaini pamperu), tur ir lamas un iespeejama fiziska agresija. Ūdris ir divreiz lielaaks par Ilonu, celjot un staipot - kas notiek ar pashas muguru? Miesiigais beerns ko redz - sociaalaas maaajas kontingentu, un teevu personaa, no kuras jaauzmanaas, lai kaadaa leekmee nejaushi neieklapee, plus teeva teels ir vizuaali biedeejoshs.
Es nediskuteetu par gadiijumiem, kur cilveeks ir vnk guljoshs un ar veselo sapraatu vai arii bez taa sapraata, bet bez agresijas. Tachu variantos, kad par apkopshanu ir lamas un iespeejamaa agresija, manaas aciis taadas kopeejas ir muljkjes nevis sveetaas. Ar taadaa liimenii bojaatu apzinju jaatrodas speciaalaa iestaadee, kur vajadziibas gadiijumaa ir kas savalda un ievada medikamentus.
Tieshi taapeec mani intereseeja foruma domas, redzu, ka arii te dazhas“Ilonas”. Bet vispaar piekriitu viedoklim, ka “kopeejam” shaados gadiijumos ir pasham upura sindroms, tikai te par upuri tiek pataisiits arii tas mazais beerns.

Susurrrrrs Tev tāda padomju laiku domāšana... Nostumt visus cilvēkus ar invaliditāti iekšā trako mājās, ārā nelaist. Ko neredz tā nav. Arī ļoti daudziem bērniem ar neiroloģiskām, psihiskām slimībām ir nespēja kontrolēt ko tie saka. Viņus arī jau no 5 gadu vecuma likt pansionātos? Sabiedrībai ir jāmāca kā droši komunicēt ar tādiem cilvēkiem un ka tā ir slimība nevis viņi paši.
Nonāktu pati tādi lomā diez kā pašai patiktu būt piesietai pie gultas, barotai, sazāļotai, lai gan vēlies kādam pateikt labu vārdu bet smadzenes liek nosaukt to cilvēku par ma*ku...
Saukt apkopējas par muļķēm, ka cilvēki jāiespundē....Labāk dabū normālu latviešu keyboard citādāk acis jau sāp lasot.

Domāju, ka es nevarētu tā ziedoties. Ja neliktu pansionātā, tad katrā ziņā atrastu kopēju, lai pati varētu dzīvot normālu dzīvi un darīt visu to, ko iepriekš. Ja būtu krāpis, tad gan bez sirdsapziņas pārmetumiem ļautu tuviniekiem parūpēties un pati neiesaistītos, lai gan tādā gadījumā būtu pametusi uzreiz līdzko uzzinātu par krāpšanu. Bet, ja būtu ļoti liela mīlestība un nekādas krāpšanas nebūtu bijis, būtu ļoti grūti, droši vien tomēr turpinātu savu dzīvi, bet arī nebūtu tā, ka atstātu vīru pansionātā un aizmirstu.
Bet vispār, varbūt nedrīkst tā teikt, bet manuprāt saprātīgākais un labākais variants priekš visiem šādos gadījumos būtu eitanāzija. Vismaz es gribētu labāk nomirt nekā dzīvot kā dārzenis.
Šajā sakarā pavisam nesen dzirdēju TV, ka viena sieviete saka par savu bērnu vai, nezinu, citu tuvinieku - "man galvenais bija, lai viņš izdzīvo, vienalga kāds, slims vai kāds, bet dzīvs", varētu būt, ka runa bija par to, lai bērns piedzimst dzīvs. Un viņa visu mūžu esot nodzīvojusi katru dienu kopjot to cilvēku. Nu lūk, šito gan es nespēju saprast. Kā var sevi tā nemīlēt? Tā ir pilnīgi sabojāta dzīve kopējam un arī kopjamais, ja viņš ir dārzenis, kas neko nesaprot, to ne novērtēs, ne arī būs laimīgs par tādu dzīvi. Tad kāda velna pēc ir tā jāupurējas?? Lai citi pažēlotu, kāda tu nabadzīte? Es neticu, ka psihiski vesels cilvēks pats labprātīgi uz to parakstītos. Ok, cita lieta, ja tas noticis kāda negadījuma rezultātā, kā Ūdrīša gadījumā, bet, ja cilvēks labāk vēlas, lai bērns piedzimst kā dārzenis uz mūžu nevis labāk tad nepiedzimst vispār, tad kaut kas tur ar galvu kārtībā nav.

Es pilnībā saprotu to, kāpēc Ilona ir palikusi. Nav vispār nekādi skaidrojumi tam vajadzīgi, jo priekos un bēdās.
Šumahera sieva arī viņu nav atstājusi. (Atšķirība tajā, ka Šumaheriem bija daudz naudas, ar kuras palīdzību mēģina uzlabot situāciju, bet, šķiet, ka ar to tāpat nav gana).
Nezinu par Ūdra krāpšanām utt, bet, ja laulājas, vai tiešām laulība eksistē tikai priekos, lielos priekos un pavisam mazās bēdiņās un, kad pienāk lielas bēdas, tad drīkst izstāties, jo par grūtu?

Vai, neizlasīju visus komentārus. Jau kāda rakstīja par Šumaheriem!

Ilonai jau pirms tam nebija ne regulāra darba, ne dzīvesvietas. Īrēja, pēc tam pie mātes visi dzīvoja. Tagad vismaz sociālais dzīvoklis un sabiedrības acīs laba sieva. Kā tur patiesībā, mēs nezinam. Intervijās daudz ko var sastāstīt.
Piemēram, dažas sievietes pēc vīra nāves pieraud visus žurnālus, cik nu traki, briesmīgi, tāda mūža mīla bijusi! Un pašai pēc pusgada jau jauna mīlestība, vēl lielāka par iepriekšējo.

Nē, nu jūs arī - salīdzināt Šumaheru, kuram 100% ir noalgoti cilvēki, kas par viņu rūpējas un tad izdegušo Ilonu, kura pati Ūdrim mazgā pakaļu un visu melno darbu krauj uz sevi.
Ilona ikvienā intervijā izskatās un arī izklausās, totāli izdegusi, kas arī ir saprotams, bet es īsti nesaprotu - kādā vārdā tas tiek darīts... Ko viņa, kā māte, var iedot savam bērnam? Šis gan būtu brīdis kad sākt domāt par bērnu un viņa pacelšanu, palaišanu dzīvē, jo Ūdri vairs nepacels. Un viņai būtu visas tiesības pateikt STOP, neesot par to nosodītai (šķiet, ka vienīgais, kas viņu nosodītu būtu Ūdra vecāki, bet tur tās attiecības kopumā šķiet ļoti savdabīgas).

bet, ja laulājas, vai tiešām laulība eksistē tikai priekos, lielos priekos un pavisam mazās bēdiņās un, kad pienāk lielas bēdas, tad drīkst izstāties, jo par grūtu?

Katram ir limits, cik var panest. Sola arī mūžīgu mīlestību, bet mīlestība pazūd, un ko nu? Viņu gadījums jau nav vairs tikai par solījumu un grūtumu, tur pa vidu ir mazs bērns pret kuru arī ir zināms solījums, laižot viņu pasaulē.

Pagājušajā gadā pa STV vienā raidījumā bija intervija ar Ilonu un ikdienas dzīvi. Nav jau tā, ka viņa savu dzīvi ir norakusi pa visam - iet gan 3x nedēļā vakaros uz treniņiem, mācās valodu un vēl raksta dziesmām tekstus, cik nu laiks atļauj. Tika arī sociālajā mājā pie dzīvokļa Rīgā, pieļauju, ka tas daudz ko atvieglo finansiālajā ziņā. Tā kā tagad gan jau ir kāds palīgs, kas viņai dod laiku arī pašai sev. Jā, sākums vienmēr ir smags, savas vajadzības nolikusi malā, bet ar laiku tomēr iekārtojās tā, ka paliek kaut cik nedaudz laika sev,ja vien ir kas palīdz. Un var redzēs, kā arī Ūdrīti ir labāk nekā bija pirmajā gadā pēc negadījuma.
Par sevi. Es nevarētu tā vnk aiziet, ja būtu tādā situācijā kā Ilona ar Ūdrīti. Bet ar nosacījumu, ka attiecības man būtu tādas, kuru dēļ es spētu dod visu, ko varu, neko neprasot atpakaļ. Bet noteikti es nebūtu tik laimīga kā pirms negadījuma, kaut mīlestība vēl pastāvētu. Noteikti darītu visu, lai man ir kas palīdz, un ar laiku gribētu, lai varu laiku veltīt sev.

Nē, nu jūs arī - salīdzināt Šumaheru, kuram 100% ir noalgoti cilvēki, kas par viņu rūpējas un tad izdegušo Ilonu, kura pati Ūdrim mazgā pakaļu un visu melno darbu krauj uz sevi.

vai Tu un susurs arī izlasa to komentāru kārtīgi vai tikai, ka tik ieblēt kaut ko? Salīdzinājums nebija par to, ka tur ir cits līmenis aprūpei, tas ir pat muļķim saprotams,ka sieva viņu nekopj. Salīdzinājums bija par izteikumu- IEMEST PANSIONĀTĀ UN AIZMIRST!

Nedomāju, ka Ilonu vajadzētu šeit norakt.
Mēs neko nezinam.

Nedomāju, ka Ilonu vajadzētu šeit norakt.

Susurs norok visus pat diskusijās, kur kāds pajautā par laikapstākļiem! ✊😀 Un, ja kāda nav gatava iespert pa dir.u un AIZMIRST, tad uzreiz viņai tiek piešķirts apvainojums ''Ilona''. Tu nezini detaļas, Tu nedzīvo ar Ilonu un Tu nemazgā Ūdra ģenitālijas, lai izlemtu cik pareizi vai nepareizi Ilona rīkojas.

vai Tu un susurs arī izlasa to komentāru kārtīgi vai tikai, ka tik ieblēt kaut ko? Salīdzinājums nebija par to, ka tur ir cits līmenis aprūpei, tas ir pat muļķim saprotams,ka sieva viņu nekopj. Salīdzinājums bija par izteikumu- IEMEST PANSIONĀTĀ UN AIZMIRST!

Es vārdu AIZMIRST neuztvēru tik tieši. Drīzāk - iemest pansionātā un aizmirst mocības, šādu dzīves modeli, fizisku un emocionālu nogurumu no otrā bērna, taču pieņemot, ka viņš nekad vairs nebūs normāls. Var braukt ciemos, varbūt reizēm uz svētkiem paņemt uz mājām, neaizmirstot kopības sajūtu, bet kopumā aizmirst šādu dzīves modeli un nemocīties.
Starpcitu, sērijā - Dzīvei nav melnraksta bija ļoti man atmiņā paliekoša intervija ar kāda slima bērna mammu. Par viņas lēmumu bērnu nodot pansionātam un nodoties jaunākā bērna audzināšanai. Es Ūdrīša atstāšanu pansionātā sasaistīju ar šo interviju. Varbūt kā posta autore to domāja brutālāk. Es to tā neuztvēru.

Es vārdu AIZMIRST neuztvēru tik tieši

Ja to būtu rakstījusi kāda cita lietotāja, tad, jā, pieņemu, ka acīs nekristu un piešķirtu citu nozīmi. Bet tas pavisam un galīgi nav tas ko Susurs domāja, viņas komentāri arī citās diskusijās ir maigi sakot pretīgi.