Esmu stāvoklī, bet draugs krāpj

Varbūt tev ir tuvinieki,vecāki,kas var tevi atbalstīt ar bērniņu?
Lai nesanāk,ka pēc tam nožēlo savu lēmumu.
Par aborta sekām labāk ar ginekologu izrunāt.

Man ir aborta pieredze. Bija tāpat ka Tev, nopietni apsvērumi to darit, savu dzīvi salauztu ja dzemdetu. Es nesaku, ka baigi atbalstu to, bet dažreiz ir situācijas kur jāizvēlas mazāks ļaunums no diviem. Nenožēloju, bet galva pusgadu pēc notikuma joprojām tas ir. Cik ļoti man žēl, ka tā sanācis. Esmu strādājusi terapija ar šo jautājumu.

Mana ārste teica, ka no medicīniska aborta sekas uz auglību un iznēsāšanu pēc tam nav. Tas nav mans viedoklis, es citēju ārsti. Pēc ķirurģiska aborta sekas ir ka jebkurai operācijai, ir iespējamas.

Man sanāca lielākoties būt vienai gan kad bērniņš piedzima, gan arī tagad. Sakarā ar to, ka vīrs strādā ārzemēs. Protams, mūsu situācijas ir salīdzinoši dažādas, jo vīrs mūs uztur un, kad ir Latvijā, tad daudz nodarbojās ar mazo, bet bija grūti. Ar bērnu nekad nebūs viegli - ne tad, kad esi viena un arī ne tad, kad kāds Tev ir blakus, jo beigās Tu pati esi bērniņa mamma, bērnam Tevi vajadzēs visvairāk (vismaz sākumā). Sākums ir visgrūtākais, jo ir daudz jāpielāgojās, viss Tavs režīms ir atkarīgs no bērna. Ar katru mēnesi paliek jau vieglāk, nekā iepriekš. Tas viss ir tā vērts.
Par abortu - man bija grūtniecība, kas apstājās un nācās gan likt tabletes, kas nestrādāja, beigās iet uz "tīrīšanu." Psiholoğiski ļoti smagi, milzīga tukšuma sajūta pēc tam. Pārdzīvojumi par to pieredzi joprojām ir palikuši. Varbūt tāpēc, ka esmu ļoti emocionāla. Tā, protams, ir tikai mana pieredze, varbūt citām ir savādāk.
Jebkurā gadījumā, Tev pašai ir jāizvērtē vai esi tam gatava un vai būs kāda atbalsta persona, piemēram, no ğimenes. Beigās jau Tu esi tā, kam ir jādzīvo savā ādā. Ko es no sevis varu pateikt - bērns ir pats skaistākais, kas ar mani ir noticis, tā bezizmēra mīlestība nav aprakstāma.

Ka Tu uzzināji, ka krāpj? Draud šķiršanas?

Manai draudzenei pirms vairākiem gadiem bija tieši tāda pati situācija, draudzene man ir kā māsa, līdz ar to es biju 100% tajā visā iekšā un godīgi varu pateikt, ja tev ir tikai 23 gadi, nepaturi bērniņu, lai arī cik skarbi tas neskanētu. Kad piedzims mazais, tava emocionālā pasaule sabruks, tā sabruks 500x dziļāk, kad sāksies naudas grūtības un nebūs kas palīdz, kamēr beigās pati saiesi sviestā un pavilksi līdzi bērniņu.
Ir jāizvēlās mazākais ļaunums. Tas mans personiskais viedoklis.
P.S. - draudzeni stutējām visi kopā divus gadus, finansiāli un emocionāli.

aspāzija @ 05.01.2022 16:42

Manai draudzenei pirms vairākiem gadiem bija tieši tāda pati situācija, draudzene man ir kā māsa, līdz ar to es biju 100% tajā visā iekšā un godīgi varu pateikt, ja tev ir tikai 23 gadi, nepaturi bērniņu, lai arī cik skarbi tas neskanētu. Kad piedzims mazais, tava emocionālā pasaule sabruks, tā sabruks 500x dziļāk, kad sāksies naudas grūtības un nebūs kas palīdz, kamēr beigās pati saiesi sviestā un pavilksi līdzi bērniņu.
Ir jāizvēlās mazākais ļaunums. Tas mans personiskais viedoklis.
P.S. - draudzeni stutējām visi kopā divus gadus, finansiāli un emocionāli.

Ir traki šādus stāstus lasīt...
Par bērniņa radīšanu ir atbildīgi ir abi-gan sieviete,gan vīrietis,bet reāli vīrietis pārmet visu uz sievieti.

Ja pati nevari uzturēt - aborts, loģiski.

Es noteikti šādā situācijā taisītu abortu. Bērnu es gribētu tikai no mīļotā vīrieša, par kuru esmu droša, ka viņš vienmēr būs ar mani un savu bērnu nepametīs. Ne jau no krāpēja un nodevēja. Tu vēl esi jauna, kādēļ sabojāt sev dzīvi?
Par abortu - tas droši vien kā kurai - cita pārdzīvo vairāk, cita viegli tiek pāri. Es personīgi nesaprotu tās, kas gadiem ilgi pārdzīvo, neviens taču nav nomiris, kas tur tik daudz ko sērot. Tas attiecas arī uz spontāno abortu. Nu gadījās, neko darīt, dzīvo tālāk, gan būs nākamais. Man arī bija missed abortion. Nebija man tā, ka ļoti pārdzīvotu, pilnīgi nekādu traumu tas man neatstāja. Tas varbūt tādēļ, ka bērnus nekad baigi neesmu vēlējusies.

Iesākumā jāapzina iespējā atbalsta komanda - vecāki, brāļi, māsas, citi tuvinieki, kuri ir gatavi sniegt gan emocionālu, gan fizisku/materiālu palīdzību. Par aborta fiziskajām sekām tev izstāstīs ginekologs, bet ir vēl emocionālās, kuras var vilkties līdzi gadiem.
Cik nu tas ir iespējams, es tev no sirds iesaku šobrīd nomierināties, savākties un skaidru galvu apdomāt visus iespējamos variantus un iespējas, par un pret abiem variantiem. Aprunāties ar kādu pieaugušu, sev tuvu cilvēku un pieņemt pareizo lēmumu. Tādā šoka stāvoklī, protams, ir tikai balts vai melns.
No savu draudzeņu vai paziņu pieredzes - neviena nav ķērusi galvu šausmās, jo ir izvēlējusies par labu bērnam. Bet to, ka jaunības dullumā ir izdarīts aborts - gan.

aspāzija @ 05.01.2022 16:42

Manai draudzenei pirms vairākiem gadiem bija tieši tāda pati situācija, draudzene man ir kā māsa, līdz ar to es biju 100% tajā visā iekšā un godīgi varu pateikt, ja tev ir tikai 23 gadi, nepaturi bērniņu, lai arī cik skarbi tas neskanētu. Kad piedzims mazais, tava emocionālā pasaule sabruks, tā sabruks 500x dziļāk, kad sāksies naudas grūtības un nebūs kas palīdz, kamēr beigās pati saiesi sviestā un pavilksi līdzi bērniņu.
Ir jāizvēlās mazākais ļaunums. Tas mans personiskais viedoklis.
P.S. - draudzeni stutējām visi kopā divus gadus, finansiāli un emocionāli.

Traki :(
Bet nu jā, Tu esi vēl ļoti jauna. Noteikti jāpadomā par to, ka pašas dzīve būs diezgan apstājusies uz ilgu laiku. Mentālā veselība var ciest.
Ja iekšā ir pārliecība un dzinulis būt par mammu - protams, Tev viss izdosies! Būs grūti, bet viss viss izdosies.
Ja baidies, vai, piemēram, gribi izdarīt nosacīti “pareizo” izvēli, paklausi ko sirds saka, nevis domā kā ir pareizi.

Nu kaadas aborta sekas, cik var malt, muusdienaas pareizi veiktam kjirurgjiskajam abortam, ja peec tam ieveero aarsta noraadiijumus, lieto antibiotikas un nedara to, ko nedriikst dariit, nav nekaadu seku. Ir tieshaam pashai vai aarstiem jaanotizlojas, lai norautu smagu iekaisumu, kas vareetu radiit paaraak daudz reetaudu dzemdee un teoreetiski samazinaat naakotnes embrijam iespeeju piestiprinaaties. Statistiski apmeeram 1 procenta desmitdaljai risks. Jaaaaa, vesela procenta desmitdalja riska. Visaam paziistamajaam, kuraam kaadreiz ir bijis viens vai vairaaki aborti, visaam tagad ir beerni, ja tieshi par personiigo pieredzi.
Mediciiniskos (iedzert tableti) neatbalstu, ja patiik sevi mociit, uz priekshu, un tie riski, lai kaa dazhi aarsti kladzinaatu, ka tablete labaaka, statistiski diemzheel ir lielaaki, tieshi risks, ka tablete visu neiztiira un peec tam jau ar iekaisumu var testies uz tiiriishanu, kas tas pats aborts vien ir.
Savu draugu par gruutnieciibu esi informeejusi? Varbuut shis veelas kljuut par zelta cilveeku? Lai gan tam es absoluuti neticu, iipashi, ja vecums nedaudz virs 20. Lai apmaksaa proceduuru, ja izlemsi par abortu.

Šeit vajadzētu saprast ko vispār pati domā par bērniem. Cita ne acu galā nevar bērnus ieredzēt, nekad nav vēlējusies utt. Citai atkal dzīves sapnis ir bērni.
Ja bērnus neciet un nekad neesi vēlējusies, tad šķiet, ka tevis pieminētā procedūra, jo labāk tā nekā ka māte nemīl bērnu, pamet, sit vai kā citādi morāli iespaido.
Ja ir sajūta ka jebkad kaut pēc 20 gadiem bet vēlēsies bērnus, gad ieteiktu tomēr paturēt bērnu. Jo ar šo manipulāciju ie liela iespējamība, ka vēlāk tev bērnu nebūs.
Par to ko raksta, ka kad bērns piedzims, tad tu sabojāsi sev dzīvi vai arī iepriekšējās attiecības visu laiku liks par sevi manīt. Manuprāt tā nav. Šobrīd ir 21.gs. ir brīnišķīgi psihologi, terapeiti un galu galā laiks, kas ļauj aizmirst tādas lietas.
Ja modele situāciju, kad tu esi uztaisījusi abortu un paiet 5 gadi, atrodi sapņu princi, mīlestību līdz matu galiņiem taču nevarat tikt pie bērniņa dēļ iepriekš veikta aborta. Kas vairāk salauzīs sirdi?
Kā arī- kas tas par uzskatu bērns bojā dzīvi? Tad jau mēs savuem vecākiem arī sabojājām dzīvi? Tu taču nenomirsti, nepaliec par invalīdu vai nenonāc cietumā kad piedzemdē. Kā tieši bērns var sabojāt dzīvi?

Susurrrrrs @ 05.01.2022 17:31

Nu kaadas aborta sekas, cik var malt, muusdienaas pareizi veiktam kjirurgjiskajam abortam, ja peec tam ieveero aarsta noraadiijumus, lieto antibiotikas un nedara to, ko nedriikst dariit, nav nekaadu seku. Ir tieshaam pashai vai aarstiem jaanotizlojas, lai norautu smagu iekaisumu, kas vareetu radiit paaraak daudz reetaudu dzemdee un teoreetiski samazinaat naakotnes embrijam iespeeju piestiprinaaties. Statistiski apmeeram 1 procenta desmitdaljai risks. Jaaaaa, vesela procenta desmitdalja riska. Visaam paziistamajaam, kuraam kaadreiz ir bijis viens vai vairaaki aborti, visaam tagad ir beerni, ja tieshi par personiigo pieredzi.
Mediciiniskos (iedzert tableti) neatbalstu, ja patiik sevi mociit, uz priekshu, un tie riski, lai kaa dazhi aarsti kladzinaatu, ka tablete labaaka, statistiski diemzheel ir lielaaki, tieshi risks, ka tablete visu neiztiira un peec tam jau ar iekaisumu var testies uz tiiriishanu, kas tas pats aborts vien ir.
Savu draugu par gruutnieciibu esi informeejusi? Varbuut shis veelas kljuut par zelta cilveeku? Lai gan tam es absoluuti neticu, iipashi, ja vecums nedaudz virs 20. Lai apmaksaa proceduuru, ja izlemsi par abortu.

Izklausies pēc ārsta, ja tik drosmīgi vari apgalvot par aborta sekām.

ja tu jau zini, ka nevareesi pavilkt ekonomiski, tad ieteiktu apsveert abortu, jo beerns nevar paartikt tikai no maates piena un miilestiibas.. :(
ja apsver patureet beerninju un audzinaat viena, tad tev ir jaabuut emocionaali stiprai, jo nav ar ko to atbildiibu daliit. bet ja ir normaals ritms, visu var pavilkt!
mana aborta pieredze - abortu veicu 24 gados, nekaadu komplikaaciju nebija. tagad man ir 2 beerni un staavoklii paliku bez probleemaam

Piekrītu FloreB, man tāpat kamēr bērna tēvs strādā lielākais palīgs ir mamma, ja, protams, viņai ir brīvdiena. Sanāk daudz laika pavadīt vienai, ja finansiāli vari uzturēt bērniņu + pierēķināt alimentus un ir ģimene vai kāda atbalsta persona, tad paturi bērniņu.

Lai gan skarbi, bet ieteiktu nepaturēt
Tev nevajag bērnu no tāda vīrieša,tev nāksies cīnīties vienai un tas ir grūtāk gan finansiāli,gan emocionāli kā tev šķiet
Jo bērnam sagatavoties nevar, lai cik tu lasītu,prasītu padomus,tas tavi dzīvi izmainītu uz 10000%
Šķiet,ka tu galīgi tam neesi gatava

Žēl skatīties uz tām meičām iepazīšanās sludinājumos kam mazs sīkais un mēģina izveidot jaunas attiecības.
Uzriez var redzēt ka tur cita domāšana.

tete @ 05.01.2022 17:31

Šeit vajadzētu saprast ko vispār pati domā par bērniem. Cita ne acu galā nevar bērnus ieredzēt, nekad nav vēlējusies utt. Citai atkal dzīves sapnis ir bērni.
Ja bērnus neciet un nekad neesi vēlējusies, tad šķiet, ka tevis pieminētā procedūra, jo labāk tā nekā ka māte nemīl bērnu, pamet, sit vai kā citādi morāli iespaido.
Ja ir sajūta ka jebkad kaut pēc 20 gadiem bet vēlēsies bērnus, gad ieteiktu tomēr paturēt bērnu. Jo ar šo manipulāciju ie liela iespējamība, ka vēlāk tev bērnu nebūs.
Par to ko raksta, ka kad bērns piedzims, tad tu sabojāsi sev dzīvi vai arī iepriekšējās attiecības visu laiku liks par sevi manīt. Manuprāt tā nav. Šobrīd ir 21.gs. ir brīnišķīgi psihologi, terapeiti un galu galā laiks, kas ļauj aizmirst tādas lietas.
Ja modele situāciju, kad tu esi uztaisījusi abortu un paiet 5 gadi, atrodi sapņu princi, mīlestību līdz matu galiņiem taču nevarat tikt pie bērniņa dēļ iepriekš veikta aborta. Kas vairāk salauzīs sirdi?
Kā arī- kas tas par uzskatu bērns bojā dzīvi? Tad jau mēs savuem vecākiem arī sabojājām dzīvi? Tu taču nenomirsti, nepaliec par invalīdu vai nenonāc cietumā kad piedzemdē. Kā tieši bērns var sabojāt dzīvi?

Kā bērns var sabojāt dzīvi? Ļoti vienkārši. Ja šis bērns ir no nevēlama cilvēka, tad bērns tev visu mūžu atgādinās par šo personu un liela iespēja, ka to bērnu nemīlēsi tik ļoti kā mīlētu bērnu, kas būtu no mīļotā cilvēka. Tad vēl finansiālais aspekts. Vienai pašai būs ļoti grūti tikt galā, karjeru arī īsti neizveidosi ar mazu bērnu. Var jau, protams, uzgrūst sīko vecvecākiem, bet es uzskatu, ka tā darīt nedrīkst, ja piedzemdēji, tad pašai arī jārūpējas, tieši tāpēc vecākiem jābūt diviem. Nu, un jaunas attiecības arī būs grūti atrast, jo kurš normāls vīrietis gan gribēs veidot attiecības ar sievieti ar mazu zīdaini? Man vismaz tāds vīrietis šķistu aizdomīgs. Un vēl simtiem citu iemeslu. Kādēļ gan mocīt sevi, ja daudz racionālāk būtu bērnu radīt tad, kad atrodi cilvēku, ar kuru tiešām vēlies bērnu un zini, ka viņš tevi nepametīs (protams, to nekad nevar zināt, bet nu tomēr, ja kaut kādas spriestspējas ir, tad saproti diezgan ātri kam var uzticēties un kam nē).
Protams, ja galvenais mērķis dzīvē ir radīt sīko un pilnīgi vienalga kurš ir tēvs, tad jā, tad tik uz priekšu, dzemdē! Man, piemēram, svarīgāks ir mīļotais cilvēks un tikai tad es varu sākt apsvērt tādu iespēju par bērniem. Un, ja izrādīsies, ka bērnu mums nevar būt, tad tas nebūs nekāds pasaules gals un iemesls šķirties, bet godīgi sakot, drīzāk atvieglojums. Bet nu jā, es saprotu, ka lielākai daļai tomēr galvenais ir ka tik bēbis. Vīrietis, tas tik tāds aksesuārs, kurš palīdz tikt pie bēbja un uztur, bet bez kura principā var iztikt.

Sveika padomā 1000000reiz, jo gribu izstāstīt savu pieredzi, man bija 19 paliku stāvoklī, biju 3jā mēnesī un sākās spontānais aborts, ļoti ļoti asiņoju, lai nebeigtos bēdīgi mani tīrija, tas bija drausmīgi sāpīgi un ļoti sāpīgi emocionāli pēc tam, ilgu laiku nevarēju skatīties uz bērniem, bija depresija un tukšuma sajūta un pēc šīs reizes es dabīgi nevaru NEKAD palikt stāvoklī diemžēl, tas ir drausmīgi, izmēģināts ir arī mālslīgi nekā nesanāk, tā kā lūdzu esi uzmanīga, ieklausies dziļi sevī, varbūt tev ir cilvēki, kas var atbalstīt no malas, es nesaku, ka tieši tev tā būs kā man, bet apdomā visu visu kārtīgi, novēlu tev izturību no sirds ❤