Nepiekrītu, ka jāatjauno attiecības ar bērna tēvu. Neticu, ka viņš mainītos pēc bērna piedzimšanas. Jā, sākumā varbūt būtu apgarots, priecātos, čubinātu gan mazo, gan viņa mammu, bet ilgtermiņā šaubos, ka tur kas sanāktu. Ja reiz ilgāku laiku bija paralēlās attiecības, tad pret autori diez vai ir mīlestība. Ar laiku viss atgrieztos vecajās sliedēs ar krāpšanu, jo šaubos, ka vīrietis spētu nekrāpt sievieti, kamēr viņa kādā dzīves posmā velta vairāk laika mazajam, nekā vīrietim, ir sagurusi utt. Pēc tam būtu tikai lielākas ciešanas visiem. Protams, ir procents, ka viss sanāktu, bet šajā situācijā tas ir pārāk mazs, manuprāt. Varbūt, ja tas būtu vienas nakts sakars ar citu sievieti, tad lielākā pozitīva iznākuma iespēja.
Turklāt sieviete tikai lieku pārdzīvotu par katru nepareizu vīrieša rīcību, ausoties, vai atkal nav gadījušies sānsoļi. Vai to vajag sievietei gaidībās?
Šajā gadījumā labāk veikt abortu, ja nav ne radinieku, ne citas palīdzības un atbalsta.