Kāzas

Tikko Twitterī redzēju kāda vīrieša ierakstu un kaut kā uzreiz prātā ienāca šī diskusija.
"For what it’s worth:
I was 43 when I got a Ph.D.
I was 51 when I started my dream job.
I was 54 when I married the love of my life.
I was 55 when I ran my first marathon.
I was 67 when I self-published my first book.
I turn 70 next year, and I can’t wait!"
Dzīvē katram savs ceļš ejams un kāds savus sapņus sasniedz agrāk, kāds vēlāk, tāpēc svarīgi ir neskatīties ko dara citi un nesalīdzināt sevi ar citiem, bet baudīt savu dzīvi šeit un tagad. :)

Sauluxy @ 21.07.2021 15:54

manas sapņu kāzas ir - salaulāties jūras krastā, pasēdēt ar viesiem un nākamajā rītā sēsties lidmašīnā un lidot medusmēnesī :)
p.s manam draugam drīz 22 paliek, tā kā domāju, ka vēl ir okey, ka neskrienam precēties :D abi vēl esam maziņi :D
tikai ceru, ka draugs pēc 2-3 gadiem arī vēlēsies mazas kāzas un grandiozu medusmēnesi :)

Jūs vēl esat dikti jauni. Labā ziņa - daudziem vīriešiem gadu gaitā mainās domas precēšanās jautājumā. Sliktā - Tava drauga gadījumā tas var nebūt pēc 2 vai 3 gadiem.
Savos 30+ esmu daudz redzējusi, kā man pazīstamiem vīriešiem precēšanās jautājumā mainās domas uz labo pusi. Taču parasti tas notiek pēc 30, t.i., pēc 30 labprāt precas daudzi tādi vīrieši, kuru nostāja pret kāzām senāk ir bijusi diezgan noraidoša.

Miaa @ 21.07.2021 16:49

Tikko Twitterī redzēju kāda vīrieša ierakstu un kaut kā uzreiz prātā ienāca šī diskusija.
"For what it’s worth:
I was 43 when I got a Ph.D.
I was 51 when I started my dream job.
I was 54 when I married the love of my life.
I was 55 when I ran my first marathon.
I was 67 when I self-published my first book.
I turn 70 next year, and I can’t wait!"
Dzīvē katram savs ceļš ejams un kāds savus sapņus sasniedz agrāk, kāds vēlāk, tāpēc svarīgi ir neskatīties ko dara citi un nesalīdzināt sevi ar citiem, bet baudīt savu dzīvi šeit un tagad. :)

Viena no nepareizākajām rīcībām cilvēku dzīvē ir sevi salīdzināt ar citiem. Piekrītu, katram savs ceļš ejams. Un ļoti bieži mēs maldāmies savos ceļos, apli domādami, ka tieši šajā brīdī mēs vēlamies tieši šo. Kad esi saņēmis savu vēlamo, ļot bieži nākas vilties un cilvēki saprot, ka tas nav tas, ko viņi vēlējās. Viss nāk ar laiku, katram notikumam sava vieta.

law7 @ 21.07.2021 15:25

Cik gadu Tavam vīrietim?
Un cik gadu Tavam vīrietim?
Vnk tā nevēlēšanās precēties lielai daļai vīriešu ar gadiem pāriet. Der arī apskatīties, kāds šobrīd ir meistrīma vecums, kad vīrieši stājas pirmajā laulībā...

Draugam 26 gadi, man 27
Viss jau būtu okej, ja vien nebūtu aizgājušas runas par šo.
Kā jau vārnām uz kaut ko spīdīgu iemirdzas acis, tā man uzreiz kad aizgāja runas par kāzām- gribējās tūlīt un tagad visu darīt.
Bet, protams, ir savs šarms tajā ka vēl neprecā utt. Katram savs.
Kopā dzīvi var baudīt gan ar gredzeniem pirkstā, gan bez tiem.
Bet jebkurā gadījumā, jāpiekrīt ka kaut kā sanāk koncentrēties uz to ka visi arī apkārt mij gredzenus…

Saprotamas tavas sajūtas.
Man tā bija ar attiecībām. Tagad jau moderni veidot attiecības pat 14, 15, 16 gados un ja 19 gados vēl bez attiecību pieredzes, tad skatās greizi(vismaz man tāds iespaids radās toreiz, kad man bija jau 19, nekad nebiju bijusi uz randiņiem, nekad nebiju bijusi attiecībās, bet citi jau kuro reizi). Arī radinieki bieži vien jokodami jautāja, kad tad būs brūtgāns.
Nu un man tas tik ļoti iesēdās galvā, ka es meklēju jebkādas attiecības. Atradu. Bijām kopā pusgadu, izšķīrāmies. Zināju, ka nav mans cilvēks, bet tāpat bija sāpīgi izšķirties.
Pēc tam izveidoju vēl neveiksmīgas attiecības.
Ar to gribu pateikt, ka nav tāda standarta cik gados jābūt pirmajam seksam, attiecībām, bērnam uc. Katram sava dzīve un viss notiks savā laikā.
Ja tev šķiet netaisnīgi, ka tik ilgi jāgaida, tad paskaties citus piemērus, kur apprecās un izšķiras, sievietes paliek vienas ar bērnu utml. Ne visiem laulība ir laimīga bijusi un tāpēc nevajag justies apdalītai. Tev vēlāk būs mūžīgi un laimīgi.
Bez tam - ne jau laulībā ir laime. :)

Tā ap 30-35 man liekas vislabākais laiks precēties, līdz 30 mazliet par ātru, līdz 25 liekas tie vispār noteikti izšķirsies. Bet, ja 27 gados neviens vēl nav bijis, tad jau uz mani sāk šķībi skatīties.
Vēl manā ģimenē vispār neviens nekad nav bijis precējies vai ilgstoši bijis laimīgi kopā. Manai mammai attiecībās nav veicies, pēdējos 17 gadus ir viena, šķiet, ka jau atmetusi sev ar roku. Man bail, ka atkārtosies manas mammas liktenis un varēšu dzīvot ar 9 kaķiem. Jums nešķiet, ka bērni atkārto savu vecāku likteni? Ja vecāki ir ilgstošā laulībā, tad līdzīgi būs arī bērniem.

Primrose @ 21.07.2021 22:44

Tā ap 30-35 man liekas vislabākais laiks precēties, līdz 30 mazliet par ātru, līdz 25 liekas tie vispār noteikti izšķirsies. Bet, ja 27 gados neviens vēl nav bijis, tad jau uz mani sāk šķībi skatīties.
Vēl manā ģimenē vispār neviens nekad nav bijis precējies vai ilgstoši bijis laimīgi kopā. Manai mammai attiecībās nav veicies, pēdējos 17 gadus ir viena, šķiet, ka jau atmetusi sev ar roku. Man bail, ka atkārtosies manas mammas liktenis un varēšu dzīvot ar 9 kaķiem. Jums nešķiet, ka bērni atkārto savu vecāku likteni? Ja vecāki ir ilgstošā laulībā, tad līdzīgi būs arī bērniem.

Bērni ņem piemēru no saviem vecākiem, to nevar noliegt.
Mēs tomēr katrs esam personība un paši lemjam savu likteni.
Nav tāda "pareizā laika precēties", tas ir ļoti aplami tā domāt. Tu nekad nebūsi laimīga, ja ieliksi sevi rāmjos - apprecēties 30-35 gados. Cilvēks savu briedumu sasniedz ap 40 gadiem, tas ir laiks, kad liela daļa apzinās ko viņi grib, kas traucē un kas nav pieņemams.
Manuprāt, vislielākā muļķība ko jaunieši var izdarīt, ir salaulāties jaunības gados, kad patiesi viens otru nav iepazinuši.
Šķiršanās statistika ir ļoti skumja, katru gadu tiek šķirtas puse no laulībām (ja 5000 laulības, tad, vismaz, 2500 laulību tiek šķirtas).

Primrose @ 21.07.2021 22:44

Tā ap 30-35 man liekas vislabākais laiks precēties, līdz 30 mazliet par ātru, līdz 25 liekas tie vispār noteikti izšķirsies. Bet, ja 27 gados neviens vēl nav bijis, tad jau uz mani sāk šķībi skatīties.
Vēl manā ģimenē vispār neviens nekad nav bijis precējies vai ilgstoši bijis laimīgi kopā. Manai mammai attiecībās nav veicies, pēdējos 17 gadus ir viena, šķiet, ka jau atmetusi sev ar roku. Man bail, ka atkārtosies manas mammas liktenis un varēšu dzīvot ar 9 kaķiem. Jums nešķiet, ka bērni atkārto savu vecāku likteni? Ja vecāki ir ilgstošā laulībā, tad līdzīgi būs arī bērniem.

Neliec sevi rāmjos. Tu pati tādā veidā sevi ierobežo. Esi atvērta visam. 😌

Tiklīdz pārstāsi sev jautāt, ko Tu dari nepareizi - Tu sāksi dzīvot beidzot savu dzīvi nevis dZivi ko Tu esi iedomājusies ka gribi. Dzīvo kā Tev ērti un kā Tev patīk, un Tu redzēsi cik ātri dzīve iekārtojas savas sliedēs.
Es dzīvi baudīju līdz savam vīram uz 110%, kļūdījos un mācījos no tā, izdomāju braukt studēt citā valstī, tusējos, darīju visu ko gribēju, jo zināju, ka tiklīdz es satikšu to savu dvēseles radinieku, tas būs jau cita etaps manā dzīvē. Man bijuši daudz randiņu, ir bijušas neveiksmīgas attiecības, pēdējas attiecībās, esot vēl kopā, nemaz negaidot, neapzinoties, ka varētu kādu citu iepazīt, iepazinu - savu vīru. Tā tas notiek, Tu vnk atstāj kaut kāds lietas sava dzīvē, kuras tik tiešām nevari ietekmēt - likteņa varā.
Un jā, mēs apprecējāmies ļoti ātri, pusgads un viņš mani jau bildināja. Vēl pēc pusgada apprecējāmies, jo negribējām lielas kāzas.

Primrose @ 21.07.2021 22:44

Tā ap 30-35 man liekas vislabākais laiks precēties, līdz 30 mazliet par ātru, līdz 25 liekas tie vispār noteikti izšķirsies. Bet, ja 27 gados neviens vēl nav bijis, tad jau uz mani sāk šķībi skatīties.
Vēl manā ģimenē vispār neviens nekad nav bijis precējies vai ilgstoši bijis laimīgi kopā. Manai mammai attiecībās nav veicies, pēdējos 17 gadus ir viena, šķiet, ka jau atmetusi sev ar roku. Man bail, ka atkārtosies manas mammas liktenis un varēšu dzīvot ar 9 kaķiem. Jums nešķiet, ka bērni atkārto savu vecāku likteni? Ja vecāki ir ilgstošā laulībā, tad līdzīgi būs arī bērniem.

Vecāku piemērs ir koks ar diviem galiem. Var būt tā, ka cilvēks nav redzējis pozitīvu ģimenes attiecību piemēru, tādēļ viņam ir vajākas prasmes pašam veidot labas attiecības. Taču starp saviem 30+ vienaudžiem un arī drusku vecākiem cilvēkiem zinu arī pretējus piemērus - vientuļo mammu bērni, pieaugušo vecumā ļoti labi, prātīgi, izvēlas partneri, t.i., tādu, kuram piemīt īpašības, kuru dēļ ar šo cilvēku ir iespējams "ilgi un laimīgi". Izveido stabilu, acīmredzami saticīgu ģimeni, ļoti novērtē ģimeniskās attiecības un nešķiras.

Primrose @ 21.07.2021 22:44

Tā ap 30-35 man liekas vislabākais laiks precēties, līdz 30 mazliet par ātru, līdz 25 liekas tie vispār noteikti izšķirsies. Bet, ja 27 gados neviens vēl nav bijis, tad jau uz mani sāk šķībi skatīties.
Vēl manā ģimenē vispār neviens nekad nav bijis precējies vai ilgstoši bijis laimīgi kopā. Manai mammai attiecībās nav veicies, pēdējos 17 gadus ir viena, šķiet, ka jau atmetusi sev ar roku. Man bail, ka atkārtosies manas mammas liktenis un varēšu dzīvot ar 9 kaķiem. Jums nešķiet, ka bērni atkārto savu vecāku likteni? Ja vecāki ir ilgstošā laulībā, tad līdzīgi būs arī bērniem.

Lai attiecības būtu tās ir jāveido. Vairākas manas draudzenes, kad bija brīvas, tuvojoties 30, izdarīja pavisam vienkāršu lietu - reģistrējās kādā no populārākajām iepazīšanās vietnēm. Starp citu, pārsteidzoši ātri atrada ļoti labus vīrus. Jāņem gan vērā, ka iepazīšanās internetā arī nav "veicas" vai "neveicas" jautājums, bet gan pašas izvēļu jautājums. Daļa meiteņu teiks, ka tur nekā laba nav, taču tas parasti ir saistīts ar konkrēto meiteņu kritērijiem, saskaņā ar kādiem viņas izvēlas potenciālos partnerus.

Primrose @ 20.07.2021 12:19

Pienācis kāzu laiks un man tas atkal atgādina, par to, cik man vēl tālu līdz kāzām. Pagājušajā nedēļā vien 3 FB draugi apprecējās. Jau apnicis uz to skatīties. Tā jau cenšos neiet un neskatīties, bet, kad ieeju, tad, pirmais ko redzu, ka kārtējo reizi kāds ir apprecējies. Godīgi - jūtos pamatīgi apdalīta dzīvē. Puse no klasesbiedriem tagad ir precējušies, otrai pusei ir stabilas attiecības, daļai jau ir bērni, bet man nav nekā ? Drīz jau būs 30...
Ko es daru nepareizi?
Pažēlojiet mani; sagruzīt sevi es pati varu.

Tu visu darīji pareizi! Vienīgais, kas tev tagad jāizdara, ir jādzemdē no 190cm+ vīrieša un pēc tam jāizšķiras no viņa un dzīve būs izdevusies.

Primrose @ 21.07.2021 22:44

Tā ap 30-35 man liekas vislabākais laiks precēties, līdz 30 mazliet par ātru, līdz 25 liekas tie vispār noteikti izšķirsies. Bet, ja 27 gados neviens vēl nav bijis, tad jau uz mani sāk šķībi skatīties.
Vēl manā ģimenē vispār neviens nekad nav bijis precējies vai ilgstoši bijis laimīgi kopā. Manai mammai attiecībās nav veicies, pēdējos 17 gadus ir viena, šķiet, ka jau atmetusi sev ar roku. Man bail, ka atkārtosies manas mammas liktenis un varēšu dzīvot ar 9 kaķiem. Jums nešķiet, ka bērni atkārto savu vecāku likteni? Ja vecāki ir ilgstošā laulībā, tad līdzīgi būs arī bērniem.

Tev taisnība, ka bērni atkārto vecāku likteni, jo viņiem nav parauga. Dodu 99% varbūtību, ka ar tevi būs tāpat, bet tur nav nekā slikta. Galvenais turpini dzīvot sev, izbaudīt gadījuma sakarus un pats galvenais: dzemdē no gara auguma vīrieša!

Nellija12 @ 24.07.2021 11:52

Tev taisnība, ka bērni atkārto vecāku likteni, jo viņiem nav parauga. Dodu 99% varbūtību, ka ar tevi būs tāpat, bet tur nav nekā slikta. Galvenais turpini dzīvot sev, izbaudīt gadījuma sakarus un pats galvenais: dzemdē no gara auguma vīrieša!

Nu nav tā, ka “bērni atkārto vecāku likteni”…
Viss ir atkarīgs no cilvēka. Cik ātri tas saprot, kāds vecāku piemērs ir bijis bērnībā (vai vispār dzīves laikā). Protams, var sevi pieķert pie rīcībām, kādas veica veicāki, bet ja saprot ka ar to tālu netiksi/ vai tas ir slikti/ gribu savādāk dzīvot utt., pie tā ir jāsāk piedomāt- ko un kā var mainīt radušās situācijas…
Pati šo rakstu no pieredzes, jo redzot kādi bija mani vecāki (t.i- māte)un kāda esmu tagad- izaugusi, nu diena pret nakti. Tā kā, dzīvi mēs veidojam paši un novelt visu uz to “es redzēju tikai to…, man nebija cita piemēra”..,vai velns viņu zin kas vēl, vienkārši nevar.
Mums ir visas iespējas mainīties un mācīties no vecāku pieļautajām kļūdām, kur nu vēl mūsdienās, kad apkārt ir tik daudz literatūras, podkāsti un kas tik vēl ne par šāda veida problēmām…

Emīlija 001 @ 28.07.2021 22:41

Nu nav tā, ka “bērni atkārto vecāku likteni”…
Viss ir atkarīgs no cilvēka. Cik ātri tas saprot, kāds vecāku piemērs ir bijis bērnībā (vai vispār dzīves laikā). Protams, var sevi pieķert pie rīcībām, kādas veica veicāki, bet ja saprot ka ar to tālu netiksi/ vai tas ir slikti/ gribu savādāk dzīvot utt., pie tā ir jāsāk piedomāt- ko un kā var mainīt radušās situācijas…
Pati šo rakstu no pieredzes, jo redzot kādi bija mani vecāki (t.i- māte)un kāda esmu tagad- izaugusi, nu diena pret nakti. Tā kā, dzīvi mēs veidojam paši un novelt visu uz to “es redzēju tikai to…, man nebija cita piemēra”..,vai velns viņu zin kas vēl, vienkārši nevar.
Mums ir visas iespējas mainīties un mācīties no vecāku pieļautajām kļūdām, kur nu vēl mūsdienās, kad apkārt ir tik daudz literatūras, podkāsti un kas tik vēl ne par šāda veida problēmām…

💯