bailes no visa jaunā, nepārliecinātība par sevi, sociālā trauksme

242

Reģ: 13.05.2021

Sveikas!
Esmu tajā dzīves posmā, kad neredzu vairs jēgu no savas eksistences un nezinu kā tālāk dzīvot... Esmu pabeigusi bakalaura studijas, visus gadus biju budžetā, paralēli studijām izvēlējos nestrādāt(lai gan bija iespēja, turklāt savā nozarē), man bija svarīgāk palikt budžetā...
Tagad studijas beigušās, es jau gadu esmu brīvsolī. Nezinu vai tālāk gribu iet mācīties maģistros, jo mana profesija pieprasa drosmi, atvērtību komunikācijā ar cilvēkiem, nevis bailes... Šobrīd strādāju kādā kafejnīcā - pieņemu pa telefonu pasūtījumus, apkalpoju galdiņus. Un ir tāda nolemtība... 3 gadus centos, bija smagi, tik daudz darba un nervu ieguldīts, iegūta izglītība un nekas. Kursa biedri, kuri strādāja studiju laikā, iekārtojās labi..
Tāpat man nav īpaši daudz draugu. Kādi 2-3, bet visiem savas lietas - darbi, privātā dzīve, komunikācija sarūk un nebrīnīšos, ja pazaudēšu tos...
Man nav arī nekad bijušas attiecības. Man ir 22 gadi, bet visu šo laiku esmu bijusi viena. Nav tā, ka nekad neviens negribēja iepazīties... parasti vai nu man nepatika, vai cilvēkam bija slēpti nodomi(piemēram, reiz ballītē puisis koļījās, bet viss ko vajadzēja bija gulta..), vai arī es vienkārši nebiju gatava attiecībām...
Es jūtos tā it kā visu būtu nokavējusi dzīvē. Attiecības, darbu, trakos tusiņu laikus, visu...
Un tagad ir vēl vairāk grūti. Es nevaru pienākt klāt iepazīties, man ir bail. Es neeju uz pasākumiem, jo man ir sociālā trauksme. Es tik daudz ko esmu palaidusi garām! Man dzīvē ir bijuši tik daudzi forši piedāvājumi, bet es visiem tiem teicu - nē. Mani ir bail ko citi par mani padomās, bail no visa jaunā. Tiklīdz man parādās jauna iespēja - darbs, attiecības vai jebkas cits es nobīstos, šausmīgi satraucos, sāku domāt, kas greizi noies un beigās pasaku nē. Pēc tam nožēloju, bet izdarīto neatgriezīsi.. iespējas aiziet gar degunu
Es sev pati riebjos, riebjos, ka esmu tāda nevarīga, bailīga un stulba aita.
Esmu domājusi aiziet pie psihologa, bet neticu, ka palīdzē... taču pati ikreiz kāpju uz tiem pat grābekļiem.
Palīdziet, meitenes

0
0

13.05.2021 09:23 |

Elisa_M

677

Reģ: 11.04.2019

Dzīvo laukos, mazpilsētā vai, piemēram, Rīgā?

0
0

13.05.2021 13:36 |

Funny

686

Reģ: 06.02.2016

Pazīstu daudzas, kuras studēja un nedaudz eskortā piestrādāja(klatienes vai vietuala), lai komunikāciju atvērtu.

0
0

13.05.2021 14:55 |

Motherofdragons

1744

Reģ: 24.05.2019

Pēc tikpat būs 44, jā, tikai 44, starp citu, šajā vecumā vēl bērnus dzemdē.
Diemžēl dzīve ir daudz grūtāka par mācībām, un labām atzīmēm komplektā diemžēl nenāk foršs darbs un līgavainis.
Varbūt tev ir vērts turpināt maģistratūru, jutīsies vismaz savā vidē. Tad uz gadiem 25 varbūt pieaugsi un sāksi pēc kaut kā tiekties. 3 gadus centies, bija smagi, šausmas, daudzi mūsdienās visu mūžu mācās.

0
0

13.05.2021 16:25 |

Nightberrii

2326

Reģ: 14.07.2011

Kravā čemodānu un dodies prom. LV tā ir ikdiena. Cik daudzas meitenes es pazīstu, kuras ar saviem bakalauriem var d*rsu noslaucīt. Diemžēl LV arī normālu vīriešu ir ļoti mazs skaits un tie tiek izķerti jau augstskolā, ja ne ātrāk. Gribi normālu darbu, vīru un dzīvot bez depresijas, tad domā par jaunu vasti, kur dzīvot. Tu esi ļoti jauna un visa dzīve tev ir priekšā, ja tu to nesad*rsīsi un nepaliksi stāvoklī no kāda jampampiņa LV.

0
0

13.05.2021 16:53 |

Tweek

1022

Reģ: 04.11.2017

Bet kas tev liedz meklēt attiecības un baudīt dzīvi? Pati vien. Nevis kāds cits. Ir kovid laiks un nekādi pasākumi nekur nenotiek, bet neviens neliedz pameklēt sev kādu puisi un izbaudīt to ko var - pastaigas gar jūru, saulrietus, nakts izbraucienus., u.c.
Vai vienkārši pameklēt sev draugus ar kuriem patusēties, iziet ārā, parunāties.
Man šķiet arī ir pretējā problēma, jo es pabeidzu videni un cauri. Neaizgāju nekur studēt. Labākajā gadījumā aiziešu uz kādu tehnikumu iegūt profesiju. Strādāju vidēji labi atalgotu darbu.
Kas attiecas uz sociālo trauksmi, tur gan ir darbs psihologam. Ja bērnībā jūties jau atstumta, tad ļoti iespējams ka problēmas ar pašapziņu arī ceļas no šīs bērnības situācijas.

0
0

13.05.2021 18:12 |

Mercury6

6912

Reģ: 16.02.2021

Novelc tinderi, aizej uz kādu randiņu, kaut vai pačato. Būs dzirkstelīte dzīvē. Un sāc izbaudīt laiku ar sevi. Man šķiet, ka no malas pavērojot foršas sievietes, ar kurām ir interesanti pavadīt laiku, viņas ir tādas, kurām vienatnē ar sevi ir ļoti labi. Sporto, lasi, radi, dari, nezinu. Uz Tavu dzīvi var paskatīties no Tevis minētā bēdīgā skatapunkta, bet var arī otrādāk - Tev jau ir bakalaurs, check. Pat ja šobrīd ar to nedarbojies, tici man, noderēs. Tev nav atnākot mājās jāturpina strādāt, jādomā par darbu - izbaudi, kamēr viss ir tik viegli. Kāpsi pa karjeras kāpnēm, tiksi pie nopietnāka darba, darbu nāksies nest uz māju, kaut vai tikai domās. Atrodi 1 draudzeni vai atjauno kontaktu ar kādu senāku. Nekā dramatiska te nav. Uzpucējies un aizej viena uz terases izdzer kafiju un palasi žurnālu un pasmaidi kādam vīrietim.

0
0

13.05.2021 20:24 |

Mercury6

6912

Reģ: 16.02.2021

Pelēkā bailīgā pelīte var kļūt arī par femme fatale, ja grib. Fake it till u make it. Un tas tiešām strādā.

0
0

13.05.2021 20:25 |

neizvēligais

122

Reģ: 15.06.2020

Nu par tiem darbiem, augstākā izglītība mūsdienā ir ļoti daudziem, es varētu ieteikt pamēģināt online kazino, jo esmu dzirdejis ka labi maksā, var iet atpakaļ uz tehnikuma vai augstkolā apgūt pieprasītu profesiju, man par tām ārzemēm ir dažādas domas, ja tev vecāki ir kaut cik turīgi un viņiem pieder savs dzivoklis, tad neieteikt braukt projām, jo vienmēr var kaut ko paprasit no vecākiem un otrkārt daudziem darbiem ir izteikti augsts automatizacijas risks, ja patiešām automatizes kasieres un autovadītājus, tad visdrīzāk tev nebūs tik viegli atrast darbu rietumvalstīs, jo arī tie pieteiksies uz tavam vakancēm un priekšroka būs viņiem.
Un ja man arī 21.gads un nekad nav bijusi draudzene🥰, ja nav lemt tad nav lemts. Un vispār ir daudz jaunieši ka tu.

0
0

13.05.2021 21:48 |

Radler

242

Reģ: 13.05.2021

Mercury6 @ 13.05.2021 20:25
Pelēkā bailīgā pelīte var kļūt arī par femme fatale, ja grib. Fake it till u make it. Un tas tiešām strādā.

Šis lika pasmaidīt. :)

0
0

13.05.2021 22:04 |

Bordo

2039

Reģ: 21.02.2015

Jā, man arī patika tas par Fake it until you make It! Tā arī ir. Pie tā ir jāstrādā, liels darbs ar sevi. Sāc ar mazumiņu, lai iekustētos. Piekrītu arī par Tinderi! Atrodi darbiņu atbilstoši izglītībai. Kaut vai saņemies un paņem foršu fotosesiju ar make up un visu pārējo (zinu, teiksi, ka maksā daudz, bet reāli cik daudz Tu atstāj Rimi pārtikai; te vismaz būs, ko atcerēties.
Man patīk arī tas teiciens - es nevaru, ja nedaru. Kā daru, tā varu

0
0

13.05.2021 22:51 |

Miaa

726

Reģ: 17.01.2021

Nightberrii @ 13.05.2021 16:53
Kravā čemodānu un dodies prom. LV tā ir ikdiena. Cik daudzas meitenes es pazīstu, kuras ar saviem bakalauriem var d*rsu noslaucīt. Diemžēl LV arī normālu vīriešu ir ļoti mazs skaits un tie tiek izķerti jau augstskolā, ja ne ātrāk. Gribi normālu darbu, vīru un dzīvot bez depresijas, tad domā par jaunu vasti, kur dzīvot. Tu esi ļoti jauna un visa dzīve tev ir priekšā, ja tu to nesad*rsīsi un nepaliksi stāvoklī no kāda jampampiņa LV.

Skarbi, tieši, bet patiesi. Vispār piekrītu par ārzemēm. Agrāk es biju tāda pati - noslēgta sevī, klusa, introverta. Plusā tam visam sapratu, ka esmu aizšāvusi galīgi garām ar izvēlēto darbības sfēru, sapratu, ka tas, ko daru, mani neinteresē, nesagādā prieku. Biju viena, bez draugiem, bez attiecībām. Kaut ko mēģināju veidot, bet visi mēģinājumi vienmēr cieta fiasko. Principā tāpēc, ka ar konkrētajiem puišiem nespēju atrast kopīgu valodu, mums nesakrita pasaules redzējums, redzējums uz attiecībām, jo jau sen sapratu, ka nākotnē nevēlos veidot ģimeni, kamēr lielākajai daļai iepazīto puišu tas bija kā viens no "to do" sarakstā esošajiem punktiem. Sāku just, ka nedaru savā dzīvē neko jēdzīgu, ka negribu tā vairs dzīvot. Un ko darīt situācijā, ja gribi kaut ko dzīvē mainīt, bet ir bail no visa? Tieši tā! Mesties iekšā nezināmajā, lai arī cik ļoti būtu bail. Jā, man bija ļoti bail, bet es sapratu, ka vēl vairāk mani biedē neizmantotās iespējas un tukši nodzīvota dzīve. Nonākot pilnīgi svešā valstī (devos brīvprātīgajā darbā), kur apkārt bija ļoti atvērti cilvēki, gribot negribot atvēros es pati. Ja tev katru dienu vairāki svešinieki, kaut vai tikai ejot garām pa ielu, pasaka "Hello!", tu pats atveries, kļūsti drošāks, pārliecinātāks par sevi. Ja apkārt ir milzum daudz iespējas, atliek tikai nebaidīties un sekot savam sapnim. Ja apkārt ir visdažādākie cilvēki, ir lielāka iespēja atrast sev radniecīgu dvēseli. Nekad nenožēlošu šo lēmumu pārcelties uz citu valsti, jo ceļošana kā tāda atver prātu, paplašina redzesloku, ļauj iepazīt visdažādākos cilvēkus. Un tad vairs nav laika sēdēt un baidīties. Es iemetos nezināmajā ar galvu pa priekšu un tas bija labākais lēmums kādu varēju pieņemt, jo, ja nebūtu riskējusi, gan jau joprojām sēdētu Latvijā, čīkstētu un baidītos. Esmu sapratusi, ka, ja dzīvē grib kaut ko sasniegt, ir jāriskē un jādara, lai arī cik ļoti nebūtu bail.

0
0

13.05.2021 23:48 |

Radler

242

Reģ: 13.05.2021

Paldies visiem, kuri izteicās te un rakstīja privātas ziņas.
Tiešām nedomāju, ka būs tik liela atsaucība. Paldies, ka palīdzat.
Es jau jūtos labāk un vakardienas depresīvais noskaņojums, trauksme šodien ir pazuduši. :)

0
0

14.05.2021 13:06 |

Funny

686

Reģ: 06.02.2016

Šim par hello saprotu tevi.
Kad Lv random gajejus uzrunā, čau, jauka diena utt.
Cilvēks uzskaras, laikam domā, kas es par zvēru, vai senu paziņu ko aizmirsa.

0
0

14.05.2021 13:22 |

Balamute

181

Reģ: 14.05.2020

Kustini dibenu un sāc darīt! Meklē kaut vai pusslodzes darbu savā nozarē un sāc praktiski pilnveidoties. Ja labi mācījies, biji centīga, tad arī darbā izrādīsi centību, attīstību un pēc pāris gadiem būsi priekšā tiem, kuri mācījās slikti un kuriem būs beigusies kapacitāte. Tev tik ir, kur augt!

0
0

14.05.2021 14:08 |

Balamute

181

Reģ: 14.05.2020

Un braukt prom, jo? Kaut kā nenolasās, ka autore būtu gadiem meklējusi dažādus darbus, kas kaut vai pa daļai ir viņas nozarē, lai apgalvotu, ka LV bakalaurs neko nenozīmē. Bez tā bakalaura nu nebūtu iespējams pat meklēt darbu viņas jomā, jo visticamāk vajadzīgs gan papīrs, gan daļa zināšanu, kuras iegūtas

0
0

14.05.2021 14:10 |

Reeceejpele

226

Reģ: 12.10.2015

Un tagad ir vēl vairāk grūti. Es nevaru pienākt klāt iepazīties, man ir bail. Es neeju uz pasākumiem, jo man ir sociālā trauksme. Es tik daudz ko esmu palaidusi garām! Man dzīvē ir bijuši tik daudzi forši piedāvājumi, bet es visiem tiem teicu - nē. Mani ir bail ko citi par mani padomās, bail no visa jaunā. Tiklīdz man parādās jauna iespēja - darbs, attiecības vai jebkas cits es nobīstos, šausmīgi satraucos, sāku domāt, kas greizi noies un beigās pasaku nē.

Šajā ziņā neesi viena. Arī ar šo cīnos. Uzdod sev vienīgi jautājumu, vai tu tiešām nožēlo,ka esi daudz ko palaidusi garām vai tas kā sabiedrība ''darbojas'' liek tev justies, ka tu nožēlo? Es savos 28 gados, savā ziņā, maz ko esmu jaunu darījusi. Bijušas tikai vienas nopietnas attiecības, bērnu nav. Draugu nav daudz, bet labi. Ceļojusi samērā maz. Es pati neko no tā nenožēloju. Bet apkārtējie līdz riebumam bāžas virsū ar ''oj, kad būs bērni? Kāpēc nedari to vai šito?''.
Tas gan nenozīmē, ka pa dzīvi neeju trīcošām rokām. Ļoti liela trauksme katru dienu, bet uzlieku nopietnu seju un eju,daru. Un kad cauri, tad brīnos, ko tā baidījos. Un tā tas cikls atkārtojas. Pati gribētu terapijā parunāt, bet, saprotams, dēļ vismaz stigmas neērti. Tā nu cīnos pati. Fake it till you make it.

0
0

14.05.2021 16:30 |

Radler

242

Reģ: 13.05.2021

varbūt kāda tad var ieteikt labu psihoterapeitu? :)
Pastāstīt kā jūs izvēlaties pie kā iet, jo googlē ir daudz... Ir speciālisti, kuri pēc bildes un vizuālā iespaida man nevieš uzticību, šķiet ''salti'' utml...
Bet ne jau izskats runā par profesionalitāti :)

0
0

14.05.2021 18:29 |

Elisa_M

677

Reģ: 11.04.2019

Nedaudz novirzīšos no tēmas. Man piedāvā jaunu darbu izdevīgā lokācijā, ar labu algu manā specialitātē, burtiski esmu pieņemta, taču atļāva vēl mirkli padomāt. Āāāā, kā es negribu tur strādāt, viena iemesla dēļ, jo kolektīva vidū ir cilvēks, ar kuru man ir nu vienkārši sliktas, traģiskas attiecības, nāksies tomēr regulāri kontaktētes, bet nezinu cik ilgi izturēšu, lai nenorautos un neizskrāpētu acis mana drauga bijušajai, kura mani vairākkārtīgi ir nostādījusi neērtās situācijās. Kā rīkotos Jūs? Es tā vienkārši to krupi norīt nevaru, jau ilgu laiku visi notikumi grauž un grauž. Laist iespēju vējā vai kaut kādā veidā to pieņemt, ignorēt, mēģināt aizmirst?

0
0

14.05.2021 19:36 |

Mercury6

6912

Reģ: 16.02.2021

Atkarīgs kāda pozīcija. Ja viņa nav ļauns cilvēks, tad pieņem un esi pārliecināta par sevi. Ja viņa ir ļauna un varētu Tev apzināti kaitēt, tad apdomājies, vai Tev ir laiks intrigām darbā, ka kāds Tevi gremdē un nepārtraukti jātur modrība.

0
0

14.05.2021 21:07 |

C00L Dzipsy

4759

Reģ: 22.10.2020

Elisa_M @ 14.05.2021 19:36
Nedaudz novirzīšos no tēmas. Man piedāvā jaunu darbu izdevīgā lokācijā, ar labu algu manā specialitātē, burtiski esmu pieņemta, taču atļāva vēl mirkli padomāt. Āāāā, kā es negribu tur strādāt, viena iemesla dēļ, jo kolektīva vidū ir cilvēks, ar kuru man ir nu vienkārši sliktas, traģiskas attiecības, nāksies tomēr regulāri kontaktētes, bet nezinu cik ilgi izturēšu, lai nenorautos un neizskrāpētu acis mana drauga bijušajai, kura mani vairākkārtīgi ir nostādījusi neērtās situācijās. Kā rīkotos Jūs? Es tā vienkārši to krupi norīt nevaru, jau ilgu laiku visi notikumi grauž un grauž. Laist iespēju vējā vai kaut kādā veidā to pieņemt, ignorēt, mēģināt aizmirst?

Ja un tava paziņa neesat spējīgas nošķirt biznesa attiecības no privātajām attiecībām, jūs abas ir jāatlaiž no šī darba un jāiet tirgot lupatas uz Centrāltirgu.
Darbā tu esi darbā, tu taisi karjeru nevis nodarbojies ar HU***! un PUNKTS! Vari izet pa biroja durvīm un iespļaut viņai sejā, bet darbā ir jāievēro darba ētika un nekas vairāk.

0
0

14.05.2021 21:34 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (40)