Esot pavisam jaunai,lielu baru pielūdzēju,kas skrēja pakaļ pat tad,kad uzvedos riebīgi,skatījos uz precētajām sievietēm un domāju-es nekad neļaušu,lai mani uzskata par pašsaprotamu.
Šobrīd,esot precējusies jau 5/6 gadus,pa vidu bērni,saprotu,ka esmu kļuvusi par ,,to" sievieti.
Ikdiena nav slikta,uz citu fona pat ļoti laba,finansiāli esam virs vidējā,bet pienāk brīdis,kad Tu aizdomājies-kā būtu dzīvot pieticīgāk,bet ar vīrieti,kurš nēsā Tevi uz rokām un iekāro tevi ne tikai tad,kad esi stundām ilgi sēdējusi pie spoguļa un pēdējo naudu notērējusi veļā,lai tikai otram patiktu.Saprotu,ka esmu nogurusi no šī viena aktiera teātra.Vienmēr esmu nosodījusi krāpšanas,pati esmu ļoti greizsirdīga un esmu sevi pilnībā norobežojusi no vīriešiem jo ar prātu zinu,ka ja sāktu flirtēt un koķetēt,neprastu apstāties.Negribu nekādus ieteikumus,jo galva vēl turas uz pleciem un zinu,ka stabila ģimene ir svarīgāka par iegribām,bet gribu sevi nomierināt-vai arī jūs kādreiz aizdomājaties-nafig es tik agri(man nav pat 30) metos iekšā ģimenes dzīvē un vai vēl kādreiz sajutīšu ko nozīmē kaisle un kaifs...
12
