Vai būtu greizsirdīgas?

Sorry, bet ja čalis tevi tiešam mīlētu, tad sen jau būtu visu aizmirsis.
Arī man ir bijusi ļoti sāpīga šķiŕšanās, bet tad kad iepazinos ar savu tagadējo- ātri visu aizmirsu, kā arī to savu sasodīto ex
Bet.nu lai jau veicas?

Mīlēt jau mīl, to sieviete jebkurā gadījumā jutis, bet ja vīrietis jau ir savas dzīves laikā sapinats vairākas reizes, tur saruna varētu ieiet dziļāk vispār... jo pat pirms ex attiecībām gaja pie psihologa lai salabotu sev galvu, smaga bērnība, vienas sapigas attiecības, otras sapigas, tad trešās un tagad es. Tad esmu tāda posma kur man jācenšas vins “salabot”, un esmu jau diez gan liela procesa , jo kā jau teicu sākums bija briesmīgs, bet tagad ir 80% uzlabojums. Un vins izteicas, ja mums nekas nesanāks, tad viss viņš ir pielicis punktu kau reiz vēl mēģināt savest savu mīlas dzīvi.
Tagad pati sevi pieķeru pie tā, ka aizstāvu viņu.

Izklausās drīzāk pēc meitenes-plākstera scenārija, kur viņš tevi izmanto,lai aizmirstu (?) iepriekšējās sāpīgās attiecības, kas nenoved ne pie kā laba. Tieši tāpat kā attiecības,kurās sieviete ir "glābējmamma", supervarone,kurai nu tagad ir jāglābj nabaga vīrietis. Attiecības ir pozitīvu emociju, enerģijas utt došana un saņemšana abos virzienos, nevis tikai vienā virzienā,kurā tu centies ko glābt un vīrietis to sausi uzņem kā sūklis. Tā tas beigās novedīs tikai pie tā,ka tu emocionāli izdegsi, nevis jutīsies mīlēta un piepildīta. Ja vīrietis labi gribētu,viņam neviena bijusī nebūtu traucēklis. Es būtu nevis greizsirdīga, bet drīzāk aizvainota, ka čalis uzsāk jaunas attiecības,kamēr nav savedis galvu kārtībā un aizmirsis bijušo, zemapziņā čakarējot tevi un liekot tev pārdomāt lietas. Bet nu katram savs, varbūt ka šis nav tas skumjais scenārijs. Veiksmīgi ?

Izklausās drīzāk pēc meitenes-plākstera scenārija, kur viņš tevi izmanto,lai aizmirstu (?) iepriekšējās sāpīgās attiecības, kas nenoved ne pie kā laba. Tieši tāpat kā attiecības,kurās sieviete ir "glābējmamma", supervarone,kurai nu tagad ir jāglābj nabaga vīrietis. Attiecības ir pozitīvu emociju, enerģijas utt došana un saņemšana abos virzienos, nevis tikai vienā virzienā,kurā tu centies ko glābt un vīrietis to sausi uzņem kā sūklis. Tā tas beigās novedīs tikai pie tā,ka tu emocionāli izdegsi, nevis jutīsies mīlēta un piepildīta. Ja vīrietis labi gribētu,viņam neviena bijusī nebūtu traucēklis. Es būtu nevis greizsirdīga, bet drīzāk aizvainota, ka čalis uzsāk jaunas attiecības,kamēr nav savedis galvu kārtībā un aizmirsis bijušo, zemapziņā čakarējot tevi un liekot tev pārdomāt lietas. Bet nu katram savs, varbūt ka šis nav tas skumjais scenārijs. Veiksmīgi ?

Nezzz tā ka esmu pesimiste, varētu piekrist sim skumjajām storijam. Bieži vien saprotu ka jaskiras, bet nevaru mīlu un vins mīl mani...zinu.

Lielu lomu spēle tas , ka vins mani vēlējās jau pirms tam.

Biju kopā ar puisi divus gadus, mīlējām viens otru (vismaz es mīlēju), bet ar laiku sāku saprast, ka es skrienu pakaļ kādam, kuram mani nevajag - gaidīju pie viņa mājās kamēr viņš ar draugiem braukājās, tikpat labi arī es varēju braukāties līdz, bet ne par to stāsts. Nesatraucos ne par bijušo, ne par to, ka viņi varētu kontaktēties un tad viņi sāka mācīties vienā klasē, mēs sastrīdējāmies un tajā dienā redzēju, ka viņš kādā kompānijā (četri cilvēki) atpūtās un bija arī viņa, labi, klasesbiedru tusiņš. Pēc tam jau pamanīju selfijus, laikam ekskursijā paņēmusi viņa telefonu - labi. Un tad izšķīrāmies. Tagad viņi atkal ir kopā.
Es domāju, ka jums abiem vajag izrunāties par to, kas tieši viņam ir tik grūti pārdzīvojams. Ja es būtu izrunājusies un pret mani bijušais būtu bijis atklāts, visticamāk nebūtu kopā tik ilgi, jo visticamāk, ka tā mīlestība pret bijušo bija joprojām.

Visiem cilvēkiem ir pagātne, man liktos dīvaini, ja manam vīrietim nebūtu bijušās un fakts, ka viņi nekomunicē vairs vispār, man nepatīk. Tas nozīmē, ka cilvēks neprot civilizēti šķirties vai neprot izvēlēties partneri. Būt par plāksteri nu.... ja abi ir uz vienas lappuses, kāpēc ne. Ja attiecības ir kaut kādas vienpusējas, tad kāda starpība krāpj vai nē - tāpat tur nākotnes nebūs.

Jupiter, šajā gadījumā nav runa par to, vai partneri spēj izšķirties civilizēti, bet par to, kāpēc vīrietim vēl ir pārdzīvojumi, kuri viņu tik spēcīgi ietekmētu, ja viņš satiktos ar bijušo kaut kur. Tas mani, piemēram, noteikti neiedvesmotu. Protams, lielākajai daļai 20+ gadu vecumā ir bijušie, man arī ir, bet tas nenozīmē, ka kavējis atmiņās un parādās spēcīgas emocijas, kad satieku viņus. Tas ir pirmais punkts, kura dēļ es uztraukties. Ja tam pievienotos vēl kaut kādi trauksmes punkti, tad noteikti censtos risināt situāciju. Normāli tas nav.

Nebūtu greizsirdīga!
Bet pamestu uz līdzenas vietas, ja man vīrietis pateiktu,ka nav vienaldzīgs par bijušo. Vispār dīvains teikums no vīrieša...vai nu Tev konkrēti makaronus karina vai arī Tu dzirdi to,ko gribi dzirdēt.
Vīrieši ir vienkārši-vai nu mīl, grib un prec vai domā, ka var dabūt labāku, bet pagaidām šitā seksam/sadzīvei utt. arī der...