Esmu bijusi attiecībās, kuru laikā ir bijuši lūgumi kaut ko sevī izmainīt. Esmu arī to darījusi, bet izlaižu caur savu vērtību skalu, ja tā var teikt - apskatos, kas un kā man liks justies un vai spēšu ar kaut ko sadzīvot.
Piemēram, ja draugs teiks - ej liec pīrsingu nabā vai ieliec implantus, es to nedarītu, jo tas nav mans. Bet, ja draugs ieteiktu pelēkās kleitas vietā uzvilkt ko košāku, vai vidēja garuma matus nogriezt kāpēc gan ne, jo zinu, ka tas ir kaut kas tik minimāls ar ko spētu sadzīvot iksienā.