Neesmu Dzenītes fans,bet ņemot vērā to,cik zems ir mūsu,latviešu zelteņu,pašvērtējums grūtniecībā un pēc bērnu dzemdībām,priecājos par katru kura neietērpjas platos sporta kostīmos pirmajos gados un lepojas ar savu augumu.Sliņķes to uztvers krietni savādāk,kā topošās/esošās māmiņas kuras arī sporto un rūpējas par savu augumu un zina ka tie ir nevis gēni,bet regulārs darbs un redzot skaistu māmiņu motivē neiesēsties virtuļu kalnos.Katrs sašausminās par to,kas pašam iedzen nelielus kompleksus.Kāda dupsi ieraugot ver vīram acis ciet,cita krūtis ieraugot nespēj beigt skatīties un nosodīt,cita pliku vēderu uztver kā izrādīšanos.Ja esi apmierināta pati ar savu augumu tad plikumi neizraisa nekādas emocijas.Bet nu ir ir mums latvietēm tas netikums piekasīties pašām pie sava un citu auguma.Būtu riktīgi forši ja beidzot tā pa kalnu sadūšotos arī tās kurām nav 34 izmērs un gluds dupsis.Jaunākas nekļūstam,jābauda savs augums