Ināriņ, tak nomierinies. Jau tiešām sāc izklausīties pēc Vucēnas, visu laiku ieliekot kaut kādus salīdzinājumus ne pa ķeksi. Ko var piesaukt stjuartes un vēl nez ko? Esi dzirdējusi par BKA? Salīdzinot ar NL, strādājot normālu darbu, pēc bērniņa piedzimšanas mamma var 12 vai 18 mēnešus par viņu rūpēties. Un runa pat nav par būšanu ar bērnu 24/7 visus 18 mēnešu, un es saprotu, ka ir mammas, kuras gan izvēlas iet ātrāk uz darbu, gan vienkārši biežāk vai retāk izraujas no mājām, lai satiktos ar draudzenēm, aizbrauktu uz SPA utt. Bet tu te mēģini salīdzināt iešanu uz darbu vai brīvas dienas, vakara vai nakts paņemšanu ar regulāru zīdaiņa atstāšanu uz nedēļu, regulāriem dzerstiņiem un mīcīšanām pa viesnīcu. Nu, tiešām? Man ir dažus mēnešus vecs zīdainīts, un es esmu tikai cilvēks (ne perfekta māte), kura šad tad iedomājas, cik forši būtu kaut vienu nakti aizbraukt ar vīru kaut vai uz Vecrīgu, iedzert kokteiļus, atbraukt mājās un aiziet gulēt, nedomājot par to, ka naktī iespējams būs jāceļas un jābaro tas mazais cilvēciņš, bet tas nav nekas, salīdzinot ar Marijas dzīvesveidu. Es pat šaubos, ka tiešām varētu uz veselu dienu vai diennakti būt nošķirta no sava bērna, jo pat tad, kad viņš aiziet gulēt, man jau sāk pietrūkt. Bet laikam esmu kaut kāda nepareizā, un mētāt savus bērnus pie random cilvēkiem ir norma.
Skatījos šodien Marijas storijus un šokējos par to BT. Domāju, vai tiešām cilvēkiem nav ko dzīvē darīt kā tikai citiem ļaunu? Bet tas līdz brīdim, kad viņa pati atgādināja par to lietas (izskatījās pēc draina kastes) mešanu Neitam. Piekrītu, nav viņas bērniem tie apstākļi mājās tādi, lai viņus atņemtu (vismaz no tā, ko viņa parāda), bet par to situāciju kādam ar viņu ir jārunā.
Aizej uzšauj saviem bērniem un aizved pie draugiem padzīvoties. Šis izskatās, ka priekš tevis ir normāli.