Nevajag klausīties elle. Viņa pieņēmumu ir kaut kur pa internetu sagrabstīti un neviena zinātniska organizācija tos neatbalsta. Padomā loģiski, ja badosies nebūs spēkā nekam un pec liela bada ķermenis uzņems tikai papildus taukus. Labak ir ēst mēreni un sportot. Tā organisms tiks pieradināts gan pie slodzes gan pie normāla ēšanas ritma.
Zinātniskas organizācijas un pētījumi parsvarā tiek sponsorēti ar vēlmi pelnīt. Jo ir skaidrs, ka pētījumi ir lieta, kas ļauj pārdot. Pētījumos var būt pat maznozīmīga tendence uz vienu pusi, lai to varētu sākt izmantot reklāmās vai sava lobija pamatošanā.
Fastings gan ir praktizēts no laika gala un ir to izmanto arī dzīvnieki. Vai tas ir vienīgais veids kā zaudēt svaru? Absalūti ne!
Fastojot 72h un pēc tam mazliet uzēdot pirms nākamjām 72h nebūs tā, ka trūkst daudz spēka. Bet ja iespējams neest ilgāk, tad tas ļaus nonākt pie vēlamā svara ātrākā laika posmā.
Mūsdienās cilvēki nedzīvo kā senie cilvēki tāpēc manuprāt nav pareizi to visu salīdzināt un pielīdzināt. Mēs vairs neejam vākt un mēdīt, nav vairs tads klimats un daba. Tāpēc teikt ka diēta ir 100% piemērota mūsdienās ir nepareizi. Kā ari ģenētika nav kā senajiem cilvēkiem. Tāpēc ir jādomā mūsdienīgi un jāpielāgo diēta savam dienas ritmam un jāveido draudzīgas attiecības ar ēdienu...
Vēlos uzsvērt, ka tas ir tikai "Manuprāt" un nav pat meģināts "internetā sagrābstīt".
Mūsdienās organisms funkcionē tā kā tas ir funkcionējis vienmēr. Barības vielas tiek apstrādātas ar kuņģa skābi un atlikums novadīts zarnu traktā, kur var notikt tālākā sagremošana pateicoties baktērijām.
Attiecībām ar ēdienu vienmēr jābūt draudzīgām, bet ja ir notikusi novirze(aptaukošanās), tad to var salabot ar atslodzes periodiem.
Ir neskaitāmas dokumentālās filmas un arī mazāki pētījumi par to kā periodi bez ēšanas ietekmē pētāmo veselību un dzīves ilgumu. Ir arī ārsti, kas izmanto terapētisko fastingu (piemēram, Nefrologs Jason Fung
https://www.youtube.com/watch?v=7nJgHBbEgsE) Neēšana ir stress organismam un šis stress pozitīvi ietekmē organisma pašattīrīšanos un spēju sevi "salabot".
Ed cik gribi bet dārzeņus un augļus. Tieši del kaut kādiem ierobežojumiem rodas apsēstības ar ēdienu vai izsalkums brīžos kad esi jau paēdis.
Var būt vegāns un var arī nebūt. Arī vegānisms ir ierobežojums. Izsalkums bieži rodas no pārtikas ķīmiskā sastāva neskatoties pat ja tam ir daudz kcal.
13
