Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Bērna adopcija

 
Reitings 461
Reģ: 05.05.2019
Vai jūs varētu adoptēt bērnu no bērnunama?
03.08.2019 10:39 |
 
Reitings 143
Reģ: 01.08.2019
Ja nebutu iespejams pašam, vai sievietei savai. Tad domu apsvērtu.
03.08.2019 10:41 |
 
Reitings 356
Reģ: 20.06.2019
Varētu. Ja nebūtu iespējas savam. Bērna vecāki taču ir tie, kuri uzaudzina.
03.08.2019 10:54 |
 
Reitings 430
Reģ: 09.06.2019
Adoptēt ir viens, bet pateikt bērnam, ka viņš ir adoptēts ir otrs. Tas ir sāpīgi.
03.08.2019 10:56 |
 
Reitings 461
Reģ: 05.05.2019
Bet gadījumā, ja jums varētu būt savi bērni, vai spētu pieņemt citu bērnu?:)
03.08.2019 10:57 |
 
Reitings 430
Reģ: 09.06.2019
03.08.2019 10:57 |
 
10 gadi
Reitings 1296
Reģ: 01.07.2013
Gribētu. Bet man nav pietiekamu zināšanu un pacietības, lai uzņemtos tādu atbildību. Bet daudz kas atkarīgs no bērna vecuma un bijušajiem dzīves apstākļiem.
Ar “gribas dot mājas un palīdzēt” te vien nepietiek, nav jau kaķis. Bet manas sajūtas ir tieši tādas - gribas, lai katram ir ģimene un tiek mīlēts, bet tā ir tāda iluzija - adoptēsi un nu viens otru mīlēsiet. Ir jābūt augstām zināšanām psiholoģijā, pacietībai, lai dzīves traumēto bērnu “sadziedētu”.
03.08.2019 10:59 |
 
Reitings 461
Reģ: 05.05.2019
Personīgi es apsveru domu, ka tālākā nākotnē varētu adoptēt.
03.08.2019 10:59 |
 
Reitings 356
Reģ: 20.06.2019
minnyminny @ 03.08.2019 10:57
Bet gadījumā, ja jums varētu būt savi bērni, vai spētu pieņemt citu bērnu?:)
Es par to nesen domāju. Gan varētu. Andželīnai Džolijai arī ir cik tur tie savi un pārējie adoptēti. Manuprāt, viņi ir ļoti laimīgi. Madonnai arī ir savi un adoptētie.
03.08.2019 11:04 |
 
10 gadi
Reitings 1296
Reģ: 01.07.2013
Adoptēt ir viens, bet pateikt bērnam, ka viņš ir adoptēts ir otrs. Tas ir sāpīgi

Viens no iemesliem kādēl runāju par zināšanām. Esmu pārliecināta, ka zinot bērna attīstības posmus, zinot bērnu, viņu jūtot, zinot kādā valodā ar konkrēto bērnu runāt utt, sāpi var krietni samazināt.
Esmu adoptēta savā ģimenē - mammas māsa adoptēja no dzimšanas. Neatminos brīdi, kad man būtu pateikts, ka tēvs man nav īstais un arī māte vairs nav šaipasaulē, es to jau zināju kopš iestājās kaut cik apzinīgs vecums, man tas tika pamazām pateikts un izskaidrots, līdz ar to šoks un iespējamā emocionālā trauma izpalika.
03.08.2019 11:08 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Ja gribētu bērnu, tad varētu adoptēt, tas pat liekas reālāk kā savu, jo mani šausmina doma par visām medicīniskām padarīšanām - būšanai stāvoklī, dzemdībām, iespējamām komplikācijām pēc tam.
03.08.2019 11:09 |
 
10 gadiPatīk
Reitings 4459
Reģ: 31.10.2010
Nē. Savus bērnus negribu, kur tad vēl kkādus svešus.
03.08.2019 11:12 |
 
Reitings 480
Reģ: 21.07.2019
Grūts un laikietilpīgs process.
Jāiet uz kursiem,psihologa. Novērtēs abus kā potenciālos vecākus.
Tad jāgaida rindā uz bērnu, tas var ilgt pat vairākus gadus.... varbūt līdz tam vairs negribēsies :D
Un + vēl jāiet uz bērnu namu ,kur daudz bērniņu skatās uz Tevi un grib ,lai Tu būtu viņu jaunā mamma vai tētis... smagi.
Bet viss izdarāms.
03.08.2019 11:15 |
 
Reitings 226
Reģ: 12.10.2015
Nu, godīgi sakot, man bērna vecums un pagātne būtu ļoti svarīga. Var jau dzīvot ilūzijās, ka nurture vs nature uzvar tā audzināšana, bet nu nav jau gan tā vienmēr. Un ar mazu velnēnu man nervi neturētu plēsties. Nepateicīgu cilvēku netrūkst, kur nu vēl starp šāda tipa bērniem...Un ja vecāki bijuši, piedodiet, draņķi ar zināmām tendencēm, diemžēl bērns to bieži manto un nav nozīmes, cik labās mājās pieņemts. Variet mani apstrīdēt, cik gribat, bet nu... fakti, fakti.
03.08.2019 11:55 |
 
Reitings 356
Reģ: 20.06.2019
Nu es pazīstu ģimeni, kas adoptēja bērnus no nelabvēlīgas ģimenes. Mazie ir pielāgojušies vecākiem, raksturi ļoti labi, neko sliktu nevar teikt. Viss ir audzināšanā !
03.08.2019 11:58 |
 
Reitings 356
Reģ: 20.06.2019
Protams, tas ir kā kuram, bet ne jau visiem tas ir gēnos.
03.08.2019 11:59 |
 
Reitings 1330
Reģ: 29.10.2014
negribu savus, kur nu vēl svešus.
03.08.2019 12:00 |
 
Reitings 1330
Reģ: 29.10.2014
bet nesaprotu šajā tēmā vienu lietu - kāpēc adopcijā ir tādas rindas, ja bērnu namos bērni taču ir daudz.
03.08.2019 12:02 |
 
Reitings 226
Reģ: 12.10.2015
Nu es pazīstu ģimeni, kas adoptēja bērnus no nelabvēlīgas ģimenes. Mazie ir pielāgojušies vecākiem, raksturi ļoti labi, neko sliktu nevar teikt. Viss ir audzināšanā !

Cik mazi bija, kad paņēma un cik veci ir tagad? Mazi bērni tomēr, jā, vieglāk pielāgojas. Un es nesaku, ka nespēlē nozīmīgu lomu, bet...
No viena gadījuma, ko zinu, divas meitenes (māsas) pirms 10 gadu vecuma (gadu vecumi atšķīrās) tika pieņemtas ģimenē. Māte bija, piedodiet atkal, šļuška, tēvs nezināms. Viena meitene pašlaik policijā strādā, otra iet mātes pēdās. Un audzinātas vienādi tika... Nu ne vienmēr, bet reizēm tās tendences ir un viss...neko nepadarīsi
03.08.2019 12:03 |
 
Reitings 356
Reģ: 20.06.2019
Reeceejpele @ 03.08.2019 12:03

Cik mazi bija, kad paņēma un cik veci ir tagad? Mazi bērni tomēr, jā, vieglāk pielāgojas. Un es nesaku, ka nespēlē nozīmīgu lomu, bet...
No viena gadījuma, ko zinu, divas meitenes (māsas) pirms 10 gadu vecuma (gadu vecumi atšķīrās) tika pieņemtas ģimenē. Māte bija, piedodiet atkal, šļuška, tēvs nezināms. Viena meitene pašlaik policijā strādā, otra iet mātes pēdās. Un audzinātas vienādi tika... Nu ne vienmēr, bet reizēm tās tendences ir un viss...neko nepadarīsi
Mazi bija.
03.08.2019 12:38 |
 
Reitings 430
Reģ: 09.06.2019
Shakti @ 03.08.2019 11:08

Viens no iemesliem kādēl runāju par zināšanām. Esmu pārliecināta, ka zinot bērna attīstības posmus, zinot bērnu, viņu jūtot, zinot kādā valodā ar konkrēto bērnu runāt utt, sāpi var krietni samazināt.
Esmu adoptēta savā ģimenē - mammas māsa adoptēja no dzimšanas. Neatminos brīdi, kad man būtu pateikts, ka tēvs man nav īstais un arī māte vairs nav šaipasaulē, es to jau zināju kopš iestājās kaut cik apzinīgs vecums, man tas tika pamazām pateikts un izskaidrots, līdz ar to šoks un iespējamā emocionālā trauma izpalika.

Ne visi bērni to uzņem tik vēsi
03.08.2019 12:42 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!