Gribas parunāties, izkratīt sirdi, uzklausīt pieredzes un viedokļus

dzerveneee @ 16.07.2019 01:24

nu un arī tu virtuāli ielīdi manā dzīvē un visu izzināji. ? Nē. Ballītes nekad neesmu cietusi. Man ir bijis tikai viens partneris, es studēšu uz augstāko izglītību. Dievinu lasīt, esmu ģimenisks cilvēks, kas spēlējas ar savām mazajām māsām. Nelietoju alkoholu, manā draugu sarakstā ir 5 cilvēki un esmu atvērtākais cilvēks pasaulē.
Un nē, es nedrāžos apkārt un ballīte manā kalendārā ir reizi gadā, kur dejoju ar savu puisi.
Un tu esi tas ģimenes cilvēks 18 gados? Kam tu ko gribi pierādīt???
TU PAJAUTĀJI VIEDOKLI, TEV TE ATBILDĒJA. Lieki tagad aizvainot citus, TAVĀ UZSKATĀ 18 gados uztaisīt sīko.
Bērnus es dievinu. Tā kā nevajag arī spriest. Pajautāju-atbildēja, liela muiža.
Uz priekšu, neviens jau neaizliedz, bet arī ginekologs pajautās tūkstoš reizes, vai tev viss labi un negribi pie psihologa aiziet.

Jā, pajautāju viedokli un atļaušos uzsvērt šo frāzi - vēlos uzklausīt arī citu māmiņu/ne-māmiņu viedokļus par grūtniecību 18 gados Jautājums bija virspusējs, bet kā jau teicu, diskusija iebrauca nepareizajās sliedēs. ?
Kā nu kurš saprot definīciju "ģimenes cilvēks", man tas izpaužas kā liela mīlestība pret ģimeni, ģimeni vienmēr nolikt pirmajā vietā un es tad labāk izvēlos pavadīt laiku ar ģimeni, nekā ballēties apkārt. Jā, un es saku - esmu ģimenes cilvēks 18 gados!!!! ??

dzerveneee @ 16.07.2019 01:33

Viss ir pareizajās sliedēs. Un tieši to redz '' kļūt par mammu 18gados'' arī citi. Tu vienkārši pajautāji un tev vienkārši atbildēja. Tāpat arī būs 99% sabiedrības nosodījums utt.
P. S cik tad tam tavam draugam gadu? Noslēpums?

23.

Manuprāt, te nav tāda vairs neviena meitene, kas katru piektdienu ballētos apkārt. Kādreiz bija, bet ne tagad. Visas šeit ir sakarīgā vecumā un neesmu manījusi, ka kāda te teiktu, ka tusējas visu laiku. Es pati pēdējo reizi biju tusiņā pagājušā gada ziemā, kad skolā bija pēdējais zvans.
Kāpēc nav vēlme iegūt bakalauru vismaz, vēl labāku darbu un protams, divvientulība ar draugu, paceļot kopā, izbaudīt jaunību, nevis 19 gados ar bērnu uz rokām?

Vai tad tiešām jums nav vēlmes sākumā redzēt pasauli un darīt lietas, kuras ar bērnu nebūtu tik drīz iespējamas, ja vien netiek atstāts citu uzraudzībā? Kāpt kalnos? Vienkārši ar mugursomām plecos doties garos pārgājienos un baudīt divvientulību?
Man 22, līgavainim 26, bet bērnus vēl ilgi neplānojam. Mums primārie mērķi ir iepazīt pasauli divatā, iegādāties savu māju un tad, kad skaidri redzama pamata zem kājām, iespējams domāt par ko tādu.

Kikīt, Tu esi baigais malacis. Pat lasot tavus tekstus, tie ir loģiskāki, “nobriedušāki” un strukturētāki nekā vairākumam meiteņu, kas sevi pozicionē, kā krietni gudrākas, vecākas. Diemžēl, uzliktā doma tekstā, nevienmēr to apliecina.
Attiecības noformēt gan būtu prāta darbs un tas būtu arī pirmais apliecinājums no tava puiša, ka viņš ir pilnība gatavs šajā laikā ģimenes veidošanai.
Es Tev no sirds vēlu izdošonās! Un Tev izdosies jebkurā gadījumā, pie jebkura lēmuma! Esi liels malacis un man prieks par Tevi?

Ja tu jūti, ka viss būs labi un ka bērniņš ir ļoti gaidīts, tad viss būs labi un nav nozīme citu viedokļiem, jo audzināsi bērniņu tu, un bērniņš ļoti labi jūt mammas emocijas, nevajadzētu ietekmēties no citiem, neviens nav tā vērts lai liktu bērnam justies slikti.
Es neredzu neko nosodošu, ir cilvēki kuriem ballēties vispār nepatīk arī 18 gados, un paballēties arī varēs vēlāk, 25 - 30 gados, bērns nebūs šķērslis. Un patiešām, nodrillēts teiciens, bet gadi nenosaka to cik laba mamma būsi, nevienam jau uz pieres nav rakstīts ka 30 gados esi supernobriedusi mamma, ja paskatās apkārt, tādas Dieva zīmes un depresijas ir šajā vecumā jaunajām mammām, tas nenozīmē, ka viņa ir slikta mamma, bet viennozīmīgi teikt, ka tas ir labākais vecums arī nevar pateikt! Dzīvē ir visādi! Esmu vairāk novērojusi, ka vecākām sievietēm ir grūtāk izturēt pēcdzemdību laiku un vēlāk.

Runa ir par augstāko izglītību, nevis vidējo. Tās nevienam no jums nav, kādā labā darbā, tad strādājiet, pat bez bakalaura?

Kur Jūs abi strādājat?
Vai esošais darbs ļaus bērnu izvedāt uz dārziņu un laicīgi izņemt?
Vai būsiet finansiāli gatavi dzīvot tikai uz vīrieša algas, ja nu bērns sasniedzot 1,5 g netiks dārziņā?
Mēs šo bijām arī plānojuši, un es darbā neatgriezos kad bērnam palika 1,5, bet paliku mājās, jo tādu maziņu bija žēl laist, bet vīra ienākumi ir pietiekami lieli, lai mēs varētu atļauties vēl gadu palikt mājās. Un tgd esmu atpakaļ darba tirgū, varu savienot gan ar savu skolu, gan savu darbu, gan bērnu un vēl bērnudārzu.
Freids, nopietni, baigais malacis? Vai tiešām bērnus ir jāmudina kļūt par vecākiem?
Ja tu savos 18 jūties pieaugusi, tas nenozīmē, ka uzreiz vajag bērnu. Protams, katram ir savs laiks kad esi nobriedis ģimenei, bet tāpat uzskatu, ka cilvēkiem ir tik daudz kas jāizdara vēl pirms bērna....

XZY @ 16.07.2019 08:32

Ja tu jūti, ka viss būs labi un ka bērniņš ir ļoti gaidīts, tad viss būs labi un nav nozīme citu viedokļiem, jo audzināsi bērniņu tu, un bērniņš ļoti labi jūt mammas emocijas, nevajadzētu ietekmēties no citiem, neviens nav tā vērts lai liktu bērnam justies slikti.
Es neredzu neko nosodošu, ir cilvēki kuriem ballēties vispār nepatīk arī 18 gados, un paballēties arī varēs vēlāk, 25 - 30 gados, bērns nebūs šķērslis. Un patiešām, nodrillēts teiciens, bet gadi nenosaka to cik laba mamma būsi, nevienam jau uz pieres nav rakstīts ka 30 gados esi supernobriedusi mamma, ja paskatās apkārt, tādas Dieva zīmes un depresijas ir šajā vecumā jaunajām mammām, tas nenozīmē, ka viņa ir slikta mamma, bet viennozīmīgi teikt, ka tas ir labākais vecums arī nevar pateikt! Dzīvē ir visādi! Esmu vairāk novērojusi, ka vecākām sievietēm ir grūtāk izturēt pēcdzemdību laiku un vēlāk.

+++
ja tu domā, ka esi gatava būt par mammu un ja saproti, ka viss var neizdoties tik skaisti, kā cerēji, bet tu tik un tā darīsi visu, lai bērnam ir nodrošināta, mīlestības pilna dzīve, tad uz priekšu.

Lotte.
Jā, nopietni. 18 nav bērns. Pilngadīgs cilvēks. Jaunietis. Personas galvenais brieduma rādītājs ir spēja uzņemties atbildību. Uzņemties rūpes, atbildību par citiem. Tā vismaz ir bijis tūkstošiem gadu. Gan vīrietis, gan sieviete uzskatāmi par nobriedušiem un pieaugušiem, kad spēj un dara to.
Mūsdienu kults- būt bērnam maksimāli ilgi(pat līdz 30,40), visu ir savirpuļojis nepareizā virzienā.

Mans viedoklis- ja jau attiecības ir tik nopietnas, ka plānojat ģimenes pieaugumu, es vispirms tomēr gribētu, lai mani apprec. Vai kāzas nav jūsu plānā? Kāpēc gribat sākt no otra gala? Var jau teikt, ka tiem papīriem nav nozīmes utt., bet tomēr tas, ka vīrietis ir izlēmis tevi apprecēt parāda viņa nodomus, dod drošības sajūtu sievietei, un tādā veidā jūs pasakāt sev un apkārtējai pasaulei, kā, jā, es šo cilvēku izvēlojos uz mūžu. Manuprāt, vajadzētu sākt ar šo.
Nākamais solis- nopirkt savu dzīvokli, kur jūsu ģimenei dzīvot.
Saki, ka ir labs darbs, alga (Kas ir labs pēc tavas izpratnes?). Hmm, 18gados.. tiešām? Ja nu, tpu, tpu, ar draugu kaut kas notiek, vai spēsi bērnu izaudzināt viena? Nebūs tā, ka katru mēnesi jāskaita, ko ēdīsi un apģērbu varēsi atļauties nopirkt tikai humpīšos?
Vai esi redzējusi pasauli, paceļojusi? Tas ne tikai sagādā daudz prieka, bet arī paplašina redzesloku, tavu pasaules skatījumu.
Tomēr ieteiktu padomāt par bakalauru, jo arī tas atver plašāku skatu uz pasauli. Ir jāredz tālāk par savu degungalu. Saprotu, ka tagad tava pasaule griežas tikai ap draugu, man arī 18 gados tā bija, bet vajag un jāvar saredzēt arī citas lietas, kas tavu dzīvi varētu būtiski uzlabot.
Ja uzskati, ka šis viss jau tev ir, tad kāpēc gan ne, kļūsti par māmiņu.

Man bērni nav, bet pazīstu meiteni, kura palika stāvoklī 17 gados. Vīrietis ir daudz vecāks, līdz ar to tagad nekādu problēmu nav. Viņa audzina bērniņu, viņš ir spējīgs viņus nodrošināt. Un meitene izskatās ļoti laimīga. :)
Bet noteikti, ja abi būtu viena vecuma, tikko pabeiguši skolu, tad stāsts būtu citādāks, ja vien vecāki nebūtu turīgi. Tāpēc noteikti iesaku apsvērt finansiālo pusi, vai esat uz to spējīgi.
Un es noteikti vēlētos, lai vīrietis mani apprec, pirms plānotu mazo. Nu tas tā, gan tāds apliecinājums no viņa puses, gan arī juridiski vieglāk, ja nu kaut kas neiet kā gribētos. Tāpēc iesaku par to ieminēties, ja reiz plānojat mazo. :)
Bet citādi, lai jums viss izdodas! Un uztraukties par to, ko citi padomās, galīgi nevajag. :)

Daudz tiek pieminēts, ka pirms bērna ir jāceļo utml. Jums pēc bērna, dāmas, dzīves beidzās?
Pirmie 3gadi ir tādi saspringtāki un daudz nekur neizdodas izrauties, bet laiks ātri skrien. Ļoti ātri. Es gan ceļoju, gan turpinu profesionālo pilnveidi. Ir taču netikai otrs cilvēks blakus, bet arī vecmāmiņas, vectēvi, kuri var pieskatīt jau skolnieku/bērnudārznieku uz atvaļinājuma ceļojumu.
Liels pluss jaunai māmiņai- Tev vēl nebūs 30, bērns būs jau gana paudzies un viņš BŪS, kamēr daļai tavu vienaudžu tas vēl tikai priekšā. Agrākā jaunībā cilvēki pielāgojas jaunām situācijām daudz vieglāk.

Būsim godīgi, ar bērnu ir grūtāk ceļot, un tās ir arī papildu izmaksas. Viss ir vairāk jāplāno, spontānas idejas vairs neder. Protams, ka ar bērnu var ceļot, un cilvēki to dara, vienkārši tas viss tad ir grūtāk. Tas viss attiecas uz pārējām jomām.

Freid, visiem nav māsas/brāļi,vecāki/vecvecāki, tādu nav vai nu vispār vai arī nav tādu, kas varētu izpalīdzēt.
Un ja vaina ir attiecībās, tad līdz ar to jauniem būdamiem to vajadzētu sakārtot. Pirms taisīt bērnu un tad domāt, kur viņu atstāt, kad gribēsies kur iziet.
Un pirmie saspringtākie gadi, ko pieminēji 18 gadniecei noteikti paies grūtāk nekā nobriedušākam,vecākam cilvēkam.

Tagad autores vienīgā problēma ir atrast saprotošu ginekoloģi, kas 18 gados ārstēs grūtības ieņemt bērnu.
Es arī iesaku sākt vismaz ar kāzām.
Kopumā tas viss izklausās pēc tādām rozā brillēm! Bērnam 18 gados dzīve ir sakārtotāka nekā man 28 gados, apsveicami. Bet šī dzīve var sabrukt vienā mirklī, ja laimīgais tētis izdomās aizlaisties. Audzināt bērnu vienai īrētā dzīvoklī, bez karjeras, ar minimāliem alimentiem būs grūti.

ja tu domā, ka esi gatava būt par mammu un ja saproti, ka viss var neizdoties tik skaisti, kā cerēji, bet tu tik un tā darīsi visu, lai bērnam ir nodrošināta, mīlestības pilna dzīve, tad uz priekšu.

Viss ir forši līdz brīdim, kad vajadzētu noskaidrot un saprast, ko un vai vēlas draugs (kurš pie tam(!) vēl ir tikai drauga statusā, pat ne līgavainis). Jā, var skaldīt matus, ka laulības ir tikai papīri, bet, pirms ķerties pie bērnu radīšanas, "davai", lai autori apprec, jo kāzas, tā taču ir tikai formalitāte (tāpēc, ka bērns, tā nav tikai formalitāte).
Respektīvi - šeit viss grozās tikai par un ap to, ko vēlas un kam ir gatava autore pati, bet ko vēlas, vai vēlas un kam ir gatavs viņas draugs, tas ir noslēpums. Iespējams, pat autorei pašai.

Tas 23 gadīgais čalis arī tik pa ļoti grib bērnu?
Intereses pēc pajautāšu tev - tu turpinātu attiecības ar savu puisi ja uzzinātu ka viņam ir veikta vazektomija (aiz vien polulārāka lieta mūsdienu vīriešiem) pats arī plānoju to izveikt.

Vecums laikam nebūs primārais. Foršāka ir sajūta, ka Tu vari bērnam iedot gudrību, pieredzi un pasaules redzējumu.

Freids @ 15.07.2019 23:39

Un galīgi aizmirsu piebilst. Lai cik arī svarīgs Tev apkārtējo viedoklis(paziņas, kaimiņi un citi nesvarīgie)- balsties tikai uz savējiem, saviem ģimenes locekļiem, kuriem patiešām rūpi Tu. Piemēram, parunā par savām sajūtām un plāniem ar mammu☺️
Nosodījums Tev tiks no virspusējamiem lohiem tāpat. Vai Tev bērns 18 (ui cik ātri, laikam mauķele vai tml) vai 30 (nu tā gan lose, neveiksminiece novilka, gan jau nav normāla, ka tik ilgi novilka)??

Tev nekad nav tā bijis, ja pagrieztu laiku atpakaļ kaut ko mainītu? Darītu savādāk? Tas,ka es tādu dzīves scenāriju vairs nevēlētos, nenozīmē,ka es savu bērnu nemīlu. ??‍♀️ Un neteicu,ka tīri dēļ tusēšanas, bet tika minēti vairāki iemesli. ??‍♀️