Iet uz darbu kur nepatīk

no vienas puses ir nepatika, jo vnk negribas strādāt, nepatīk no rītiem celties un braukt uz darbu, ja tā vietā varētu darīt kautko daudz foršāku, bet nu protams naudu ta vajag, tāpēc jāstrādā.
un runājot tieši pa konkrēto darbu, reizēm tracina kolēģu neizdarības, arī priekšnieku neizdarības, ka daudzkas ir simt reizes jāatgādina, jo nejau man to visu vajag bet viņiem pašiem. kā arī visāda nesakārtotība, kas gan arī vairāk attiecas uz priekšniekiem.

Nepatīk darbs pēc būtības. Kā arī man nepatīk, reizēm pat derdzas uz darbu/karjeru orientēti cilvēki. Primāri tāpēc, ka šādu cilvēku vērtības man ir svešas un nesaprotamas, turklāt šie cilvēki bieži vien uzskata, ka viņu ceļš ir tas pareizais.

Man ļoti patīk pašreizējais darbs un dziļi cienu pašreizējos priekšniekus. BET, ja viņi uzņēmumu pamestu, tad nezinu, skatītos kā situācija attīstās (viņi nesen pārdeva savu uzņēmumu lielai koorporācijai, bet palika strādāt kā vadītāji). Zinu, ka negribētu strādāt pie kāda, kuram neinteresētu darba kvalitāte, vai arī uzņēmumā, kurā nebūtu pilnīgi nekādu izaugsmes iespēju. Manai profesijai parasti ir raksturīga dažādība projektos, tas ir noturējis manu interesi. Ja projekti būtu vienveidīgi, tad noteikti nepatiktu iet uz darbu.

Piebildīšu, ka visos iepriekšējos darbos, sāku apsvērt to pamešanu tiklīdz sāka zust interesē tajā, ko daru. Tiklīdz sāku ievērot, ka jēdziens “atkal” sāk manās domās parādīties regulāri.

Esmu dzirdējusi,ka darbos esot jāstrādā,tāpēc labāk tur nerādos !!!!!

Kopš kļuvu par pašnodarbināto, beidzot varu teikt, ka, jā, esmu apmierināta ar to, ko daru. Ceru, ka nekad mūžā vairs nenāksies strādāt kāda cita pakļautībā, jo patīk sajūta, ka esmu pati sev noteicēja, varu strādāt kad un kur, un cik ilgi gribu. Celšanās no rītiem (kas man vispār ir neiespējamā misija, pa cik esmu pūce), noteikts darba laiks, ikdienas rutīna, kolēģu paciešana - nē, tas vairs nav priekš manis. Nekad neesmu bijusi uz karjeru orientēts cilvēks. Ja nauda kristu no gaisa, vispār nestrādātu nevienu dienu savā dzīvē.

Citi piem. grib dzīvē kko - radīt.
Nvs klausītes ko viņiem liek - darīt.

Patīk šī brīža darbs del kolektīva, atmosfēras, elastīgas pieejas darba laikam, patīk, ka jūtos vajadzīga. Nepatīk, ka daudzi procesi ir monotoni, kā arī esmu apguvusi visu labi un jutu, ka parādās brīvs laiks un gribu ko papildus uzņemties. Pēdējā pusgada laikā sanāk pāris reizes ņemt slimibas lapu uz 2-3 dienām (kaut daudzi tajās situācijās butu slimojuši nedēļu un vairāk), tapec aizskar Apple-pie augstprātīga attieksme. Fakts, ka tev pašai ideāli ar veselību padarijis tevi pilnīgi aprobežotu un pofigistisku attiecībā pret tiem, kuriem vājāka veselība kā tev, bet kuri nav pie tā vainīgi. Tas, ka tev jādara vairāk tāpēc, nu sorry, tu nevari tāpēc nosodīt cilvēku, kurš tāpat cieš un nav vainīgs pie tā, ka slimo. Dēļ tādiem cilvēkiem kā tu, citi skrien uz darbu vēl neveseli un bojā ar to savu veselību, jo negrib justies sliktāki par kādu kuram paveicies, ka viss vnm ok.

Bet ja godīgi, es uzskatu, ka nedrīkst aizsedeties darbā kas nepatīk. Es tā vairāk nedarītu. Meklētu citas iespējas. Tas ililgtermiņā ir kaitīgi psiholoģiskā ziņā.

K.28, ja būtu rūpīgāk lasījusi Apple_pie komentāru, tad būtu pamanījusi, ka viņai nepatīk kolēği, kas simulē saslimšanu un ņem slimības lapas, nemaz neesot slimi, nevis augstprātīgi izsakās par cilvēkiem, kam slikta veselība. Arī es attālu paziņu vidū zinu cilvēkus, kas ņem slimības lapas, lai brauktu ceļojumos. Ticu, ka šādi kolēği var kaitināt.
Par tēmu. Arī man nepatīk strādāt un, ja varētu nestrādāt un nauda augtu kokos, labprāt to nedarītu. Nepatīk režīms "no-līdz", nepatīk, ka tad, kad nav ko darīt, jāatsēž savas darba stundas, nepatīk, ka citu kolēğu darba neorganizētības dēļ mēdz uzdot darbus pēdējā brīdī, nepatīk visu dienu sēdēt ofisā. Taču patīk saņemt labu algu un veselības apdrošināšanu. Varbūt risinājums būtu nodarbošanās maiņa, bet ko varētu darīt alternatīvi, neesmu vēl izdomājusi.

Nepatik apzina, ka kadu citu padaru tikai bagataku. 7 gadus nostradaju ofisa darbu, nekad nebija problemas ar pienakumiem, kolegiem vai algu, bet man jau tas vecums klat, kad jasak investet pasai sevi, nevis citiem. :D

Potto, es lasīju uzmanīgi. Labi zinu, ka cilvēki kuriem viss perfekti pašiem bieži vien nešķiro pēc iemesliem. Kā gan viņi tik sīki var zināt ceļojums vai tiešām kas vairāk:) bet nu labi, pienemsim ka Apple-pie interese ir gana liela lai noskaidrotu kas un kā:)

Man nepatīk, ka tālu jābrauc, 2h dienā paiet ceļā kā minimums, un pie stūres neko lietderīgu arī padarīt nevar + degvielas patēriņš naudas izteiksmē arī neiepriecina. Kā arī tas, ka darbavietā nav logu, bet no otras puses - vasarā vismaz neredz to skaisto laiku, kamēr pašai jāstrādā. Bet vispār gribētu kādu papildus darbu, kur visu laiku varētu atrasties svaigā dabā.

Bet vispār gribētu kādu papildus darbu, kur visu laiku varētu atrasties svaigā dabā.

Pavasaros pašvaldības mēdz meklēt vasaras darbu strādniekus - zāles pļāvējus, puķu ravetājus, utm.

Tas, ka ātri visu apgūstu un ātri apnīk darbs, gribas visu laiku ko jaunu, bet tikt strādāt citā jomā bez augstskolas izglītības ir gandrīz nereāli, bet katru reizi +-4 gadus mācīties, lai sāktu strādāt citā jomā (ja vispār ar savu svaigo diplomu kāds tevi paņem tai vēlamajā darbā) nešķiet pārāk prātīgi. Bet visu mūžu negribas strādāt vienā jomā, bet, tā mētājoties, nevar būt runas ne par kādu izaugsmi un tas nāktos samierināties ar sākuma algu. Tāpēc laikam jāsamierinās, ka nāksies palikt vienā sfērā, lai virzītos pa karjeras kāpnēm.

K28, atvaino, ja Tevi aizskāru, es galīgi neesmu pofigistiska pret iemesliem utt., pašai man gan ir bijusi viena slimības lapa visu gadu laikā, bet zinu cilvēkus, kam nav tik laba veselība un viss ok, bet mums ir kolēģi, kas, kā palielinās darba apjoms, nākamajā dienā pēkšņi "jūtas slikti" un tā ļoti bieži, zinot, ka tāpat to darba apjomu kāds samazinās..

Pašreizejā darbā man trūkst izaugsmes iespējas ( tās man varētu piedāvāt vel pēc 1-1,5gada),kas man ir par ilgu.. lai gan šeit strādaju tikai 4men, nomainīju no ilggadēja darba.tagad jūtos ok, bet man atkal ir pavērusies iespēja,varbūt darba laiks nebūs tik foršs,lidz tiem 17/18, bet alga daudz lielaka, un tur es saskatu izaugsmes iespejas.
Nepatikas pret darbu nav, salieku + un -, un tad jau rodas secinajums :-) tapec salikšu sev to pa plauktiniem,un domaju,ka uz vasaras beigam nomainisu, iesu tur kur man piedāvā ;-)
ilggadējā darbā man bija parak liela atbildiba,dariju maximali, bet no vadibas ''pliks paldies''. pat esot brivdienā/atvaļinājumā/sl lapa mani trobelēja, nekādas personigās dzives, ka ari kaitinaja,ka darba pienema ''idiotus'' ar kuriem man ikdiena bija jacinās un jamāca, tur sačakarejās mana nervu sistema:-|

StoreBute, paldies par ieteikumu, bet man ir jāatzīst, ka esmu izvēlīga un arī slinka un par minimālo atalgojumu negribētu strādāt, lai gan reāli padomājot - rokas man ar, šķiet, neaug no pareizās vietas :-D:'-(

Kā arī galvu maisa tas, ka daudzas jomas šķiet vilinošas un ir grūti izvēlēties. Un baida tas, ka bez konkrētās specialitātēs augstskolas diploma un iepriekšējās darba pieredzes neviens mani neņems darbā.

Riebjas sieviešu kolektīvi. Vienmēr klačošanās... Nu mani tik tiešām neinteresē, ko tu šovakar ēdīsi vai kā tevi tavs vīrs nedrāž.... vienmēr bla bla bla, bet noreālā darba minimums!