mirkļa baudīšana

Patīk safočēt,lai paliek atmiņām. Noteikti neko storijos nestāstu, kādu bildi mēdzu ielikt, bet ne pārāk daudz.

Vakar viena aarzemju meitene savos storijos ielika video filmeejot tuuristus viesniicas peldbaseinaa ( Bali ) un izskatiijas no malas tik tieshaam tragjiski - baseinaa bija ap padsmit cilveekiem paarsvaraa paariishi kur viirietis ir taa saucamais '' Insta husband'' , meitenes lociijaas kaa deeles visos iespeejamajos rakursos , lai tikai instagramiigaaka bilde sanaaktu. Un tad peec bildes uznjemshanas automaatiski saak peetiit bildes, pat iisti nerunaajot viens ar otru. Ar taadaam nopietnaam,koncentreetaam sejaam blenza ekraanos. Neviens tur mirkli neizbaudiija, var redzeet ka primaarais ir izraadiities citiem cik forsha dziive. :-D

Ceļojuma laikā sev tīkamus mirkļus in ainavas nofočēju un tad baudu mirkli. Vai arī otrādāk. Nekad neesmu likusi sociālajos tīklos bildes ātrāk kā esmu atgriezusies atpakaļ no ceļojuma un atpūtusies. Man parasti sociālajiem tīkliem laika neatliek, tik cik paša vakarā varbūt iemest aci uz pāris minūtēm un viss. Ceļojumus izbaudu kopā ar to vai tiem cilvēkiem ar ko esmu tajā devusies, sociālie portāli parasti bojā šos mirkļus.

Dažreiz pafočēju, lai pēc tam uz to smukumu var apskatīties vēlreiz vai kādam parādīt.. bet storijus IG lieku salīdzinoši reti..ielieku,tad kad nav ko darīt, jo ne vienmēr galvā ir ''ka tikai iepostot'':-P
Kaitina cilvēki, kas piebāž pilnu IG.. kā Didrihsone :-D viņa bija pirmā, kas nāca prātā, bet nu ne viņa vienīgā tāda.:-D

Nu, piemēram, ir cilvēki, kam Instagrams ir peļņas un iztikas avots. Neko sliktu tur neredzu, ka kāds iespringst uz tām bildēm un savu “feedu”.
Un arī parastajam mirstīgajam nenokritīs gabals pavadīt pāris min pie kameras un turpināt baudīt visu. Taisīt bildes vai likt storijus instagramā jau nu nav nekāds ogļuraktuvju darbs, lai tas pilnībā sačakarētu visu atpūtu.

Es uzņemu pa kādai bildei, bet tas vairāk atmiņām. Vairāk baudu mirkli un izbaudu ceļojumu. Plus parasti jātaupa telefonam baterija ja visu dienu plānots apskatīt kaut ko un vajag navigāciju. :-D

Ja ir super duper skats tad ielieku kā bildi, bet arī pēc ceļojuma, kad esmu jau mājās. Reti ielieku storijā. Nekad neesmu taisījusi live vai kā te meitenes piemin Didrihsoni-101 storija posts dienā. Nē, tas nav man. Savu dzīvi maz lieku apskatei. Bet ir kam sanāk un ir forši pasekot līdzi tiešām interesantiem profiliem.

Manuprat, fotografija ir maksla un ta neisledz mirkla baudisanu. Runajot par influenceriem, vini par to sanem naudu un, lai ari tas ir Bali viesnica, viniem pirmam kartam ir pienakums izveidot reklamu. Un vispar, no tiem influenceriem, kuri ir man apkart, sis process ir loti atrs un visas iesaistitas puses skaidri zina, ko un ka vini velas izveidot.. Lattes piemers vairak izklausas pec amatieriem.

Man no ceļojumiem parasti ir simtiem bilžu, tikai pārīti parasti ielieku Insta, un ne visus savas dzīves notikumus izlieku publiskai apskatei. Man sagādā prieku bildēt, pēc tam skatīties un jūsmot :-D arī dalīties ar draugiem, biežāk privātajā sarakstē, viņiem arī interesanti, un skatīties laikus un lasīt komentārus arī ir forši. Ja ir tiešām mirklis (īss brīdis) kad jāizbauda, nebildēju. Parasti jau tā ainava nekur ātri neaizpeld :-D Storijus kaut kā vēl neesmu iecienījusi.

Kādreiz,kad nebija insta un visu fočēju ar ziepju trauku,tad arī bija simtiem bilžu,kuras pēc tam tika ierakstītas diskā. Tagad arī ir simtiem bilžu, tikai pēc tam attiecīgi kāds pārītis tiek atlasīts instagramam. Storijus arī taisu. Instagramu uzskatu par tādu kā publisko fotoalbumu. Patīk ik pa laikam paskatīties uz vecām bildēm (cik nu vecām).

Ļoti reti ko fočēju, vairāk saules starus, sniegu, priedes vai ko tādu, ikdienas niekus, kas silda sirdi. Šad tad no tā kaut ko ielieku instagram storijā, bet sevi vai cilvēkus fočēju reti, un lieku reti. Vairāk dzīvoju mirklī bez kameras

Teikšu godīgi - šī apsēstība bāzt visu internetā ir vienkārši neticama un stulba, piedodiet. Kur nu vēl mirklī, kad kaut kas foršs notiek. Vieni liek, lai izrādītu, cik nu superīgi iet, otri atkal skatās uz to un komplekso...Pati instagram vispār izmantoju tikai, lai sekotu memes. Un dažiem cilvēkiem, kas tiešām interesē. Pati reti ko lieku. Un vairāk sev. Un noteikti ne ceļojuma laikā, bet gan dienas vēlāk. Tas tiešām, man personīgi, ir kā publisks albums sev par prieku. Bet tā, protams, mana formula. Ja es mācētu izsisties kā daži un ar to naudu pelnīt, gan jau arī apsvērtu pārdoties sātanam. Kuram tad nepatīk viegla nauda.

Skatīties un kompleksot ir katra paša izvēle, es skatos un priecājos :-D ceļojumu tematika man it īpaši patīk. Nekādām svešām bagātniecēm gan nesekoju, jo bildes no villām uz privātām salām par vairākiem tūkstošiem diennaktī man nešķiet imformatīvas :-D nevar pasmelties idejas saviem nākamajiem ceļojumiem. Bet draugiem un paziņām gan sekoju :) un prieks skatīties, cik viņiem labi iet atvaļinājumā (l)

Ceļojot, protams, uzņemu dažas bildes, bet arī ne daudz. Iemūžinu kaut ko patiešām skaistu vai neredzētu. Pati bildēs nepozēju un katru sīkumu nefotogrāfēju. IG storijos kaut ko lieku ļoti reti, pārsvarā ielieku IG profilā kādu vienu vai divas bildes, ja tiešām ir izdevušās. Pārējās paliek tikai manai apskatei. Katrā ziņā, nekad nevarētu taisīt bez maz vai 50 storijus dienā un visu ceļojuma laiku to vien tikai darīt, kā tarkšķēt, turot telefonu sev zem deguna. :D

Esmu cilvēks, kurš aizmirst fotogrāfēt, bet vēlāk ir žēl, ka nav neviena piemiņa. Tāpēc cenšos speciāli pat piedomāt, lai atcerētos nobildēt kaut ko. Instagram man nav daudz bilžu, bet tādas, ar kurām likās vērts padalīties.Turklāt pats Instagram un Pinterest koncepts ir vērsts uz vizuālām bildēm - man patīk palūrēt smukas bildes (un acīmredzot miljoniem citu cilvēku arī) un, ja nebūtu šo aktīvo bildētāju, tad šo smuko bilžu būtu stipri mazāk.

Vakar viena aarzemju meitene savos storijos ielika video filmeejot tuuristus viesniicas peldbaseinaa ( Bali ) un izskatiijas no malas tik tieshaam tragjiski

Hmmm... meitene-filmētāja “baudīja mirkli” filmējot svešus cilvēkus pie peldbaseina? Ar ko viņa labāka par tiem pārīšiem? Vienkārši savādāks radošās izteiksmes (?) veids. Cerams, ka viņa vismaz pavaicāja tiem cilvēkiem, kurus filmēja, vai var video ar viņiem publicēt?

Esmu no tiem : ai vajadzēja nofotogrāfēt :-D
Internetā bildes neievietoju.
Ceļojumos baudu vidi, kutūru un sekoju iegribām. Fotogrāfēju lai atcerētos kur esmu bijusi un ar ko :-D. Protams arī interesantas lietas un vietas. Var būt arī tā, ka ir tikai viena bilde no kaut kādas pilsētas un bildē ir tikai intresantākā daļa no gleznas vai skulptūras :-D
Kaut kā tā.

Fotografēju, neforografeju, viss pēc noskaņojuma. Facebukos, instagrammos un citās herņās lieku reti - vienu reizi 10 gados varbūt. :-D

Savu fotosomu pirms ceļojuma pakoju uzmanīgi - kādus objektīvus man vajag, piemeklēju filtrus, statīvu. Jā, to mugursomu stiepj līdzi :-D Pārsvarā fotografēju agros rītos, pēc saules rieta un naktī. Un labāk viena, jo parasti sanāk kavēt visu svītu. Tad jau vēl bildes ir jāapstrādā, ko gandrīz nekad nedaru uz vietas, līdz ar to jebkāda publikācija sanāk ar laika nobīdi.

Man fotogrāfija ir viens no iemesliem (taču nebūt ne galvenais) doties dabā. Kadrus ķert kā sēnes lasīt. Neredzu neko, kas traucētu mirkli. Kāpēc nevar skaisto ainavu gan nobildēt, gan izbaudīt? Ja reiz dodas ārā, tad uz laiku, nevis uz 2 minūtēm ātri sakampt gaisu plaušās un atpakaļ pilsētas mūros, tā, ka nepaspēj neko.