Kas notiek ar cilvēkiem Latvijā?

Par kaķīšiem runājot.. Vēl nesen vienā no mikrorajoniem notika masveida sterilizācija un kastrācija. Nezinu, kas to organizēja, bet tās nabaga kaķenes pēc narkozes un ar brūci starp kājām meta pagrabā. Liela daļa tā arī neizgāja..

Šis trakums notiek ne tikai Latvijā. Saknes meklējamas cilvēku nežēlībā

Latvijā arī pret cilvēkiem neizturas īpaši labāk. Daudzi brauc dzērumā, ir nelaipni, rupji, vienaldzīgi. Nav normāli, ka ir jācer uz labu garastāvokli, lai saņemtu labu attieksmi. Nav normāli, ka bērns var viens pats nosalt mežā, jo sabiedrībā sākusi morāli pūt. Nav normāli, ka bērns nomirst no bada, jo vecāki pārdozējuši, bet bāriņtiesa vecākiem dod 101 iespēju laboties. Nav normāli teikt, ka viss valstī kārtībā, jo pašam labi, ignorējot līdzcilvēku ciešanas. Īsāk sakot - Latvijas sabiedrība lēnām degradējas.

Muļķības par Latviju kā ekskluzīvu vietu nežēlībai.
Kontraktora speciālists dzīvo Edinburgā, nebomžu kvartālā, normālā mājā, kur nabagi nevar nopirkt dzīvokli vai noīrēt tur dzīvokli.
Kad viņš studēja mağistros, viņa kaimiņš blakus dzīvoklī izmeta savu sīci pa logu. Sīkais raudāja, vecim bijis pohmelis un izmeta pa virtuves logu sīko. Tagad sēžot, tiesā teica, ka sāpējusi galva un raudieni šo uzvilkuši.

Nez kāpēc Latvijā cilvēki vairāk uztraucas par dzīvnieku likteņiem, bet pret citu cilvēku nelaimēm pārsvarā izjūt dziļu vienaldzību.
Nupat, pēdējo nedēļu laikā bija divi, manuprāt briesmīgi, necilvēcīgi gadījumi, kur necilvēks ir medicīnas darbinieks. Vienā gadījumā ārsts sita meitenei, jo tā raudāja, otrā slimnīcas uzņemšanā pasūtīja mazu bērnu ar 40 grādu temperatūru, jo viņš nebija reģistrēts pie pareizā ģimenes ārsta. Un šie mediķi turpina darbu, varbūt saņemtot aizrādījumu, ka tā darīt nav smuki, jo, redz, nabadziņiem, pārslodze, tāpēc var sist bērnam! Ja Latvijā ir pieņemami, ka šādi cilvēki darbojas medicīnā, tad ko mēs te vispār varam runāt par par to, ka mājas nojaucējiem neienāca prāta, ka pagrabā kaķi.

Dzīvnieki, bet protams, ka dzīvnieki te ir vērtīgāki, ne velti draugs ieteica dēlam, kuru interesē bioloğija, labāk kļūt par vetārstu, nevis cilvēku ārstu, ja vien nav talanta dārgajām ķirurğijas nozarēm. Ārstu konkurence vetārstu vidū daudz zemāka un cilvēki dāsni maksā par mājdzīvniekiem, savukārt lauksaimniekiem vienkārši NAV kur dēties un no maksāšanas vetiem izvairīties viņiem nav iespējams, lai kā gribētu.

Kad bija tas tracis par tiem dzīvniekiem - es brīnījos par cilvēku divkosību. Ķipa, Suni turēt badā un apieties tā - nav ok, bet turēt tādos apstākļos liellopus un pēc tam tos ēst - gan ir ok. Divkāršie standarti.

Protams, ka divkārši standarti.
Savulaik nācās redzēt, ka divas lika savas ēdienu atliekas nevis konteinerā, bet ārpus tā uz zemes. Ēda klaiņojošie dzīvnieki un arī putni, žurkas. Runāja pretī sētniecei, speciāli ļoti agri rītos izlika atliekas un vēlu vakaros. Dzīvnieciņiem jāpaspēj paēst, pirms sētniece tikusi klāt atliekām, savākusi un iemetusi konteinerā.
Tā mīlestība pret dzīvnieciņiem viņām bija, tikai par cilvēkiem teica; paši vainīgi, ka maz pelna, bērni, kas sliktāk apğērbti esot norakstītā sociālā klase.
Prieks, ka tur sen vairs nedzīvoju.

Visur ir cilvēki ar ne visai spožu attieksmi, tepat lielā ārzemniece raven.

Dzīvnieku situācija, manuprāt, Latvijā tiešām ir sasāpējusi. Dzīvnieki uz ielām, bezatbildība pret saviem mājdzīvniekiem, līdz ar to pārpildītas patversmes, kas dzīvo uz cilvēku entuzisasma, daudzas bez sakarīga finansējuma.. Rietumeiropā šī joma tomēr ir sakārtota un reti kad redzi kādu dzīvnieku pa ielām klaiņojot. Ja arī ir, ir obligāts čips.
Protams, vardarbība var notikt jebkurā valstī.
Iestāties par dzīvniekiem, uzskatu, pareizi. Cilvēks, ja vien nav smagi slims vai bērns, var pats par sevi parūpēties.

Cilvēks varot par sevi vienmēr parūpēties? Cik ciniski un nepatiesi.
Dzīvnieks var nokārtoties tur kur grib, cilvēks NEDRĪKST. Maksā par sab tualeti vai mājā par kanalizāciju.
Dzīvnieks var apēst citu dzīvnieku. Cilvēkam ēdiens ir jānopērk vai jālūdz kādam.
Kas attiecas uz vardarbību, lūdzu tikai nevajag, cilvēki, kuri lasa ne tikai latviski vai krieviski ir šokā par augsto kultūras līmeni ārzemēs.
Forumi? Lūdzu, LV viens iešālē otram, ieliek kautkādu rakstu, salien dīvānbezdētāji un dīvānbezdētājas, komentē no svēto dievgosniņu vai ekspertu treneru skatpunkta. Cilvēki, kuriem parasti 2 kg laptops versus 4 kg laptops ir milzu atšķirība svarā.
Angliskās vides forumi?
Lūdzu, viena firma uztur arī mazu lokālo ziņu portāliņu ar komentāru iespējām un forumu. Ir firmas lapa un visskascits arī.
Ielikta ziņa par kautiņu skolas autobusā starp tīņiem. Kaut kāds lunis ielicis video fragmentu pavisam citā soctīklā un linku uz to komentāros.
6 h laikā līdz rītam, kad mostas moderatore, salikti 185 komentāri.
Mani neiespaidoja tradicionālā tukšdiršana labi/ slikti / esmu eksperts visuzinu. Nebūt nē. Satrieca kādi 30 it komentāri kā un kur vajadzēja sist lai tie miesas bojājumi tur būtu bijuši smagāki. Diemžēl viņi bija pareizi no pratiskā viedokļa. Visinteresantāk, puse no tiem nebija anonīmi.
Valsts attīstīta un turīga. Protams, deletēja pretīgo skatu un diseibloja komentēšanas iespējas.

Nu jau nu jau. Konkrēti šajā pievienotajā postā cītīgāk palasot komentārus kļūst skaidrs, ka visticamāk visi kaķi tomēr ir izglābušies. Meitenes, kas apseko gruvešus ņaudienus no turienes nav dzirdējušas.
Un nav jau tā, ka tas notiek tikai Latvijā, tā notiek visur. Diemžēl.

Piekrītu katram Nikola vārdam. Par medicīnas darbiniekiem vispār var tikai šokēties. Cik vienaldzīga attieksme. Un reizēm tie sliktie garastāvokļi ir pacientam jāiztur. Ļoti daudzi ārsti ir garastāvokļa cilvēki,ja aiziesi pie tāda vai nu būs ok,vai noklausīsies lekciju. Nesaprotu kapēc tad strādā un izvēlas tādu profesiju,ja nepatīk cilvēki. Kaut kādu elementāru laipnību,iejūtību tomēr ir jaizrāda. Bet tas laikam atkarīgs kāds cilvēks tu esi. Es nekad nevarētu atteikt cilvēkam palīdzību ja tas skar veselību neatkarīgi no formalitātēm,ir viss reģistrēts vai nē. Un ja šī rīcība maksā dzīvību!? Fuj,tādai vienaldzībai.
Bet vispār runājot,tad cilvēki ir palikuši skaudīgi un riebīgi pret līdzcilvēkiem. Tamdēļ neapmeklēju masu pasākumus,jo ļoti vienkārši var "atrauties". Pat ja ne tā paskatījies, pieskāries,uzgrūdies utml. Kam man tas vajadzīgs,ja es par sevi nejūtos droši un nevaru brīvi justies,jo atradīsies kāds,kam tas traucēs. Un tikai Latvijā tevi nopētis ar šķību aci sabiedriskās vietās no galvas līdz kājām,esot ārpus Latvijas cilvēki tevi neievēro. Un nerunājot vispār par laipnību citās valstīs,protams,ir arī izņēmumi.

LV masu pasākumos var atrauties mazāk nekā ārzemēs, nopietni saku.
Tomēr jancīgi ir tas, ka LV cilvēki ļoti stipri lūr uz citiem, nopēta kā preci :-) tirgū. Kaļiņingradā, Kopenhāgenā un Parīzē virsū lūr mazāk nekā Rīgā. Tirgū un Maskačkā vai ūnuškās virsū lūr vismazāk.

Cilveeki ir nezeeliigi visur!Man veel tagad acu prieksaa video ,kur 19gadiigs viirietis sadedzinaaja savu kakiiti ,un izbaroja sunim!Man liekaas,ka taalaak vairs nav kur iet!
Peedeejaa laikaa netaisu vairs valaa saada veida video,jo loti saap sirds!:'-(

Odetta. Es arī un esmu ievērojusi,ka FB manu draugu sarakstā ir tādi,kas šīs lietas šēro,es nobloķēju. Vai eju ātri tam garām. Nu nevaru es izturēt to nežēlību.:-(

Man dzīvnieku vienmēr būs svarīgāki nekā cilvēki, jo cilvēks var pačīkstēt, pateikt par to kas sāp, kur un ka kāds dara pāri. Dzīvnieka nav balss. Viņš nevar ielikt Facebook postu pēc savas gribas vai vākt ziedojums savai operācijai. Vai arī aizstāvēties. Pieradinātie dzīvnieki ir atkarīgi tikai no cilvēka un tāpēc es vienmēr ziedoju naudu tikai dzīvniekiem. Kādam tas varbūt liksies nepareizi, bet tā nu man tas ir.
Ja runapar dzīvnieku problēmām, kas saistītas ar izturēšanos pret dzīvniekiem tad tādas ir bijušas vienmēr, bet tagad tās vairāk afišē un parāda to kā viss notiek. :-(Lai visiem mazajiem nežēlastībā nonākušajiem ķepaiņiemir ir silti uz mākoņa maliņas

Ir cilvēki(un starp citu arī dzīvnoeki) kuri vienkārši jau ir piedzimuši vardarbīgāki, par citiem.
Bet citi atkal par tādiem kļūst. Tie paši pieminētie ārsti, es saprotu, ka pēc 90tā cilvēka tu vienkārši izdedz un gluži vienkārši savādāk kā par miesnieku kļūt nevari

Bet citi atkal par tādiem kļūst. Tie paši pieminētie ārsti, es saprotu, ka pēc 90tā cilvēka tu vienkārši izdedz un gluži vienkārši savādāk kā par miesnieku kļūt nevari

Tad varbūt tādam cilvēkam nevajadzēja vispār mācīties un kļūt par ārstu? Es par sevi zinu - nekad nevarētu strādāt tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, jo tas nav darbs priekš manis. Bet, ja reiz esi izvēlējies darbu ar cilvēkiem, tad nav svarīgi vai tev dienā ir divi vai simtu divi pacienti - ir jāsaglabā cilvēcība un iejūtība. Tas simtais pacients nav vainīgs, ka ārsts izdedzis. Viņš ir pelnījis laipnu, cilvēcīgu attieksmi. Ja ārstam ir tik grūti, ka vienīgais veids kā komunicēt ar pacientu ir izmantojot rupjības vai laist vaļā dusmas, tad varbūt labāk vajag iet strādāt par pastnieku - iznēsājot avīzes, nevajadzēs ne ar vienu runāt. Principā to varu teikt ne tikai ārstiem, bet visiem tiem, kuri strādā apkalpojošajā sfērā un, ļaujot vaļu emocijām, izturas nelaipni pret klientiem.

Gribat pasūdzēties par ārstiem tad taisat jaunu tēmu. Tā pat tur būs vairāki ko apdirst nekā labu vārdu, jo tada ir sabiedrība. Kā arī cilvēkiem vienalga ko izjūt medicīnas darbinieki un jo tas jau mūsdienas ir pakalpojumos un visām jābūt ideāli. Par ko maksāt to arī saņem pretī. Sen jau vairs ārsti un māsas nedzīvo no paldies un ziedojumiem, kā arī pacienti nav pateicīgi un laipni pret mediķiem.