Agrāk es teiktu- ja izskatās labi, ģērb. Tagad es teiktu tā ap +/-30 daļa sieviešu maina ģērbšanās paradumus, jo pēc "jauniešu perioda" izskats demonstrē sociālo statusu. Ja tas līdz +/- 30 gadiem nav sasniegts, tad patiesi ir vienalga ko ģērbt. Kaut vai dekoltē līdz nabai un svārkus, kas atsedz pusi no sēžamvietas, 5cm garas, ar tušu saķepinātas skropstas. Ja sabiedrībā ir statuss, tad cilvēkam rodas dabiska vēlme to parādīt arī apģērbā, ārienē. Tas nenozīmē ģērbties kā pensionārei, bet varbūt vairs tik ļoti atkailinošu apģērbu neģērbt. Piemēram, alternatīva būtu šorti līdz pusaugšstilbam.
Tas ir līdzīgi kā no bērna pārejot pusaudža vecumā. Pusaudža vecuma beigu periodā nevajadzētu nesāt divas lielas, kuplas bantes matos, rozā plastmasas gredzentiņus ar zemenīti, vienradža apdruku, utt.
Ja ieskatās apģērbu veikalos, tad,var redzēt, ka pat bērnu periodā drēbju fasoni atšķiras -no ~0-2 gadiem ir viena tipa, ~2 -5 otra tipa, no ~5-10 cita tips, no ~10-14 vēl cita tipa drēbes, tad ir lētie zīmoli,,kas domāti 14-20 gadiem, tad ir mazliet dārgāki 20-30 gadiem veikali, un tad ir vēl dārgāki/kvalitatīvāki veikali pārējiem vecumiem. Attiecīgi,,mazturīgais slānis paliek tajā tīņu veikalu kategorijā līdz sirmam vecumam.