Zobiņi.

Kāpēc lai kāds glabātu bērna zobu? :-D
Tad jau pirmo pilno pamperi arī var noglabāt :-D:-D

Bet nu ja nopietni tad nē, mana mamma to nedarīja un arī es neplānoju :-D
Man nav ne jausmas cik gados man izkrita pirmais zobs :-D

Neglabāja, manus “aiznesa pelīte” uz neredzēšanos, savukārt manam bērnam gan savāca zobu feja, protams :)
Mana mamma glabāja manus nogrieztos matus :)
Pagaidām zaudēti 2, vienu izmetu, otru pagaidām saglabāju, jo izlasīju to rakstu, noteikti to pašu, par ko Tu saki.

Mana mamma glabāja,manu pirmo zobiņu,bet tad viņš pazuda:-D:-D

, jo izlasīju to rakstu, noteikti to pašu, par ko Tu saki.

Kā Tu viņu uzglabā? Mums ir pieraksts "Fejas nams", tad es pajautāšu, kāds ir viņu viedokĺis, bet manu uzmanību notur "dažādība". Pamatīgi jauna tēma tomēr. :-)
___
Emely
A, mana mamma uzskata, ka ir būtiski saglabāt piemiņu par sava bērna attīstību. Viņai tas bija svarīgi. :-)
___
Katrinux - daudzām mammām tā gadās, nepārdzīvo. :-D:-D

man nav glabāts. bērnam glabāt netaisos. neatceros.
cik paskatījos, kāda jēga turēt mājās sakaltušu zobu? tur ir firmiņas, kas par vairākiem simtiem to dara (glabāšanu) :D

ja zinātne būs spējīga izmantot cilmes šūnas lieliskiem nolūkiem, tad tā spēs tās arī iegūt ne tikai no zoba...

Saglabāju bērna pirmo nogriezto matu cirtu un dažus zobus. Pie zobārsta neesam gājuši - tētis izrauj zobu (ja pats neizkrīt laicīgi) ar diega palīdzību un tas ir gana interesants notikums bērnam. Nekā speciāli neuzglabāju un neesmu vēl izlēmusi vai turpināšu uzglabāt, vai tomēr izmetīšu. Mūsu bērnam aktuāla ir zobu feja.
Mana mamma arī bija saglabājusi manus pirmos nogrietos matus un dažus zobus - savulaik man bija interesanti, kad man to parādīja jau pieaugušā vecumā.

pizģec, kas kuram interesanti

Apsveicu autori ar lielo notikumu,lai tik mazajam jaunie zobini aug smuki!(l)
Runaajot par zobinu saglabaasanu-neesmu saglabaajusi.
Bet par matu cirtaam- man maajaas Latvijaa ir mana teeta beernu dienu matu cirta!Omiite bija saaglabaajusi un atveda no Vaacijas mammai.Mums visiem bija taada loti diivaina sajuuta,taisot valaa medaljonu,un redzot mana teeta matu cirtu!Teeti zaudeeju,kad bija 3 gadini-praktiski neatceros vinu ,bet te peeksni matu cirta...Atceros,ka tas likaas kaut kas loti nereaals!

lai gan tēmu raksta trollene, tāpat atbildēšu. mana mamma manu pirmo izkrirušo piena zobu ir vēljoprojām saglabājusi. otro es esot norijusi ar pankūkām. :-D man bērnu nav, un tākā tādā ziņā atsakos komentēt

Neatceros, vai raudāju, bet man bija ļoti svarīgi tos paturēt sev, turēju sērkociņu kastītē. Kā darīšu, kad man būs bērni, tad jau redzēs, pēc situācijas.

Akjelcikvar - droši vien, jāpiekrīt. :)
Neons, man ir bail to zobu aiztikt. :-D Es atceros, ka pati saviem zobiem nevienu nelaidu klāt un arī pati brāļa un māsas zobus neaiztiku. Brālim ļoti patika, ja atbrauca mammas māsa izraut, bet man tas vienmēr bija nepatīkams piedzīvojums. Manam puikam tā kustēšanās liekas interesanta, visu laiku pats baksta un "ļurkā" viņu. Brr. :-D Par to zobu feju. Es nezinu, vai es vēlos iedibināt šādu tradīciju, bet izbēgt arī nesanāks. Vīrs, mamma un brālis jau pilnas ausis bērnam piestāstījuši - nu, tik nāks un nesīs maisus ar naudu. :-D Varēs sievu apņemt un lutināt. :-D
___
Odetta - paldies. (l)
Stāsts par matu cirtu medaljonā izklausās fantastisks. Sajūtas noteikti bija "ārpus šī visumā". Domāju, tas sniedz to tuvības sajūtu, kura augot nav sajusta. :-)
____
Scandinavia - Tev vēl ir tā kastīte? Vai pieaugot to tomēr likvidēji? :-)

otro es esot norijusi ar pankūkām.

Gadās arī tā! :-D Atceros, ka klasesbiedrs, skolas pusdienās ēdot ābolu, tajā atrada zobu. Visi pie galda apspriedām baisos variantus kā tas tur varēja nonākt, līdz skolotāja mūs apgaismoja, ka tas zobs pieder viņam pašam. Bērni, nu. :-D
P. S. Trollis gan es neesmu, bet jauku dienu arī Tev. (l)

Cik gados jūsējiem sāka krist tie zobi ārā? Manējam tikko palika 6 gadi un neviens zobs nav izkritis.
Zobu neglabāšu, nezinu. Mani vairāk moka tā zobu feja, kura dāvanas liek zem spilvena. Dārziņā sastāstīts, šis nu gaida, kad zobs izkritīs. Biju plānojusi apiet šo zobu feju.:-D

paskaidrot, ka pārējie dārziņā ir muļķīši? :)

Es nezinu, vai es vēlos iedibināt šādu tradīciju, bet izbēgt arī nesanāks. Vīrs, mamma un brālis jau pilnas ausis bērnam piestāstījuši - nu, tik nāks un nesīs maisus ar naudu. Varēs sievu apņemt un lutināt.

Mani vairāk moka tā zobu feja, kura dāvanas liek zem spilvena. Dārziņā sastāstīts, šis nu gaida, kad zobs izkritīs. Biju plānojusi apiet šo zobu feju.

Kāda man var pastāstīt kāpēc šāda tradīcija iegājusies? Kāpēc jādod naudiņa par izkritušu zobiņu un kāpēc šī tradīcija tiek kultivēta no radiem un pat dārziņā? Tas šķiet kaut kā baigi nepareizi. Kaut kas, kas būtu jāizlemj ģimenē, nevis piespiedu kārtā bez maz vai. Tā pat no filmām un multenēm bērns par to uzzinās, bet tālāk jau vecāku ziņā - tā ir pasaka, vai tik pat reāls tēls kā salavecīts.
Bet ko gan es zinu, man nav bērnu.:-D
---
Par tēmu - mamma glabāja zobus tajos foto filmiņu trauciņos. Kā bērnam bija interesanti skatīties un pētīt no visām pusēm. Bet tas arī viss.

paskaidrot, ka pārējie dārziņā ir muļķīši

Nop, tā gan nevajag darīt. Vispār uzksatu, ka nedrīst bērnu priekšā kādu dārziņa bērnu, skolotāju u.c. aprunāt. Bērni no tā mācās un atkārto. Man labāk patīk, ka bērnam tas viedoklis pats savs veidojas un ar laiku. Nu tas tā, atkāpei.

Mūsu ģimenē bija tradīcija mest zobu krānsaugšā, skaitot pantiņu, ko vairs neatceros. Pāris zobus uzmetu, kur palika pārējie neatceros. Vēlāk, paaugusies, pati vinus no turienes novācu nost un kaut kur noraku :-D
Bet zobu maiņa bija emocionāli tāds divējāds pasākums - no vienas puses bija žēl, ka tagad kādu brīdi caurums mutē, no otras puses lieli prieki, ka "beidzot būšu liela" :-D

hmm, paskaidrot, ka zobu feja ir tikai tāds izdomājums, nav aprunāšana...