Labdien! Esmu nokļuvusi diezgan nepatīkamā situācijā, un ceru, ka varbūt kāda spēs palīdzēt ar ideju, padomu vai savu pieredzi.
Situācija - mans mazais brālītis (cik nu mazs, gadi pāri 25) ir attiecībās ar meiteni, mazliet virs gada. Viņam tās ir pirmās tādas nopietnās attiecības, ja neskaita skolas laiku “loves”.
Jau pirmo reizi satiekot šo meiteni sapratu, ka viņa ir “bez bremzēm”. Tagad esmu satikusi pietiekoši, kā arī citi radi, lai saprastu, ka viņa vispār neko un nevienu neciena, izmanot, liek zem tupeles, rupji izturas pret mūsu vecākiem, piesavinās lietas, bur drāmas visās iespējamās un neiespējamās situācijās, cenšas radus vienu pret otru nolikt, liek brāli neērtās situācijās, uzdzīvo uz viņa rēķina neskaitot neko, kontrolē katru viņa darbību, pārbauda telefonus, pelna viņš, gatavo un tīra arī viņš utt. Nu saraksts ļoti garšs. Saprotot izdevību, ka tiks pie garda kumosa, cenšas pēc iespējas ātrāk vest uz “altāru”.
Pieļauju, ka brālītim ir bail, ko mainīt, jo iepriekšējā draudzene viņu mazliet pazemoja (naudas lietās), un tā kā šī nesit tieši zem jostas vietas, jo tagad ir uztaisījis savai dzīvei lielu ‘upgrade’, tad paciešs pārējo.
Vēlētos jautāt - kā no šādas būtnes atbrīvoties vai pārmācīt?
Saprotu, ka svešas attiecības nav mana daļa, bet kad sāk aiztikt manu ģimeni un riebīgi izturas pret vecākiem, mana pacietība ir izsmelta.
Ar brāli jau runāju, viņam atšķirībā no meitenes ir rozā brilles, un viņš neko no tā visa neredz. (t)