Apnika būt vienai

* Sabiedrībā - bija domāts tā, ka brīvdienās visur kur dodas , tur vecās mājas drēbēs.
:-/:-(

Mocheato,nav jau tā,ka es sevi nekopju vai neģērbjos atbilstoši tām,kur atrodos.Es jau 100 reizes esmu teikusi,ka esmu parastā meitene

Mani pārsteidza, cik labi Tul pateica par to egoismu. Jā viš i - bērni un tikai bērni ir vienīgais īstais reality check. Līdz tam pie praktiski jebkuriem apstākļiem cilvēks var spēlēties ar savu tēlu un darīt to izcili.
Tāpēc par tēmu - vienkārši esi gatava. Cik vienkārši, tik sarežģīti.

Drīzāk tās ir bailes, ja nu tas "īstais" neatnāk, jo ir pietiekami daudz vientuļu sieviešu arī pēc tiem 30, kurām nav ne vīra, ne bērni, tad arī rodas raizes, par nožēlojamas vecmeitas statusu ar kaķi līdz mūža galam

Diemžēl nereti novēroju tendenci, ka šādas sievietes itkā salūzt un sāk sevi “iztērēt” pēdējiem briesmoņiem, vienkārši aiz izmisuma atmet savus ideālus un sapņu tēlus un sākt satikties ar kuru katru, kurš tikai pavicina
pirkstu. Ieteiktu tomēr saglabāt savus principus un stāju un netērēt sevi pa labi un pa kreisi.
Manā dzīvē ir bijuši 2 tikai vīrieši. Acīmredzot, lai satiktu to otro (un tiešām viss ir tā, kā izsapņoju jau kopš bērnības), man dzīvē vajadzēja noiet zināmu ceļu, daudz ko saprast - gan par sevi, gan vispār mīlestību. Lai būtu gatava Viņam, kad viņš ienāks manā dzīvē.
Viegli jau teikt, bet jānomierinās. Visam savs laiks, protams- šeit meitenes ieteica dažus tiešām labus padomus. Dzīvo sev un mīli sevi, kop sevi, izglīto, ceļo, paplašini apvārsni, esi pati skaistākā un interesantākā pati sev un būs arī īstais vīrietis, kas to ieraudzīs.

Carolinn skaisti pateica:-) Tā arī ir!

@Ladybug domu gājienam piekrītu.
Palasīju pāris komentārus un ieraudzīju, ka gribi, lai čalis nedomā tikai par sevi, bet par Tevi, jā forši, bet ja visa sarakste un visas lietas saistās ap Tevi tad tur nekas nebūs. Jābūt interesei no abām pusēm.
Patīk izaicinājumi? Atsūti savu bildi pilnā augumā un pāris sarakstes no tindera(ar tiem džekiem, kuri bija brīvi nevis precēti vai meklē nakts sakarus).

Tu gribi draugu tāpēc, ka, vienkārši, viņu gribi, vai tāpēc, lai līdzinātos pārējām? Pakaļskriešana ilgtermiņā neizdosies un arī nav vēlama. Un nedomā, ka viņas visas arī paliks kopā ar tiem saviem draugiem.

no rakstītā nāk daudz dusmas un skaudības. neviens tev nav parādā uzmanību un attiecības.
sevi jāmīl un dzīve jāmīl. vissliktākais, ko cilvēks var darīt ir salīdzināt sevi ar citiem, tad nekad nebūsi laimīga, vienalga viena vai attiecībās. dzīvo cik vien labi spēj un esi cik vien laba vari būt. esi kā cilvēks, kuru pati vēlētos sastapt un ar kuru pati vēlētos pavadīt laiku. (neviens baigi neskrien draudzēties ar negatīviem cilvēkiem, kam grauži citu laime)

esmu vnk parasts cilvēks(arī izskata ziņā)

Iemet bildi diskusijā, mēs novērtēsim cik esi parasta un cik neesi. :-D Bet ja nopietni, tad es bieži vien par šo te punktu brīnos. Nereti ir redzēti gadījumi, kad tieši dāmas zem frāzes "parasts cilvēks/izskats" cenšas paslēpt kaut ko, kas nu gan nav neparasts. Saprotu ka nav smuku vai nesmuku cilvēku, bet tomēr nevajag neko slēpt no vīriešiem. Mož tieši tāpēc blakus nav neviena džeka, jo ir cenšanās pasniegt sevi nevis tāda kāda esi, bet uztjūnētā veidā.

Es esmu riktīgs attiecību cilvēks, kopš 15 gadiem esmu bijusi attiecībās. Protams, ir bijuši arī nelieli starpposmi, jo visu laiku līdz šim brīdim neesmu bijusi kopā ar tikai vienu konkrētu cilvēku. Starpposmos galīgi nepatika būt vienai, un tas nenozīmē, ka attiecības beidzās, jo mani pameta un tāpēc skumu par negaidīto atraidījumu. Vienkārši vientulība nav mans laimīgas dzīves stāvoklis. Nesaprotu to domāšanu - ja esi vientuļa, izmanto šo laiku sev, ej mācies, audz garīgi, kāp pa karjeras kāpnēm, velti laiku saviem hobijiem utml. Vai tad esot attiecībās tas viss automātiski anulējas? Manā gadījumā noteikti nē. Otrs cilvēks blakus vienmēr ir bijis tāds, kurš atbalsta, motivē, ciena manas intereses, palīdz ar padomiem un profesionālām zināšanām. Tiesa, attiecības un mīlestība manā dzīvē ir prioritāte, vērtību skalā daudz augstākas par panākumiem darbā un naudu, taču tas nenozīmē, ka esmu slikts darbinieks, garīgi un profesionāli neattīstos un pelnu minimālo algu. Tāpat arī hobiji nepaliek novārtā.
Saprotu autori, arī ir bijis tā, ka sametas galīgi bēdīgi ieraugot laimīgus pārus kopā pašas dzīves posmā, kad esmu viena un jūtos bezgala vientuļa. Turpini lūkoties attiecību virzienā, un noteikti drīz kādu atradīsi! Galvenais vientulību nerisināt ar alkoholu un vienas nakts sakariem. Ne pati labi pēc tā jutīsies, ne kādu nopietnu kandidātu satiksi. Ir ir tādas sievietes lepnās, pašpietiekamās vientuļās. Bet Tu tāda neesi. Kāpēc mānīt, apspiest sevi, iestāstot, ka būt vienai ir cool, lai gan Tava sirds saka pretējo?

Nesaprotu to domāšanu - ja esi vientuļa, izmanto šo laiku sev, ej mācies, audz garīgi, kāp pa karjeras kāpnēm, velti laiku saviem hobijiem utml. Vai tad esot attiecībās tas viss automātiski anulējas?

Protams, ka neanulējas. Taču ir lietas, kuras cilvēkam ir vieglāk (un arī loģiskāk) darīt, kamēr nav izveidojušās attiecības, jo, esot ar kādu kopā, lielu daļu lēmumu vairs nevar pieņemt vienpersoniski. Tas ir, ja ir attiecības, tad tik vienkārši vairs nevar pieteikties, piemēram, Miera korpusa misijai Āfrikā vai Au Pair programmai, jo jāņem vērā arī otrās pusītes intereses.
Otrkārt, ja dzīves centrā izvirza attiecības, tad, koncentrējoties galvenokārt uz to atrašanu, tiek palaists garām daudz kas cits foršs, kas notiek dzīvē. Vārdu sakot, nevis jāgaida laime no attiecībām, bet jābūt laimīgam cilvēkam pašam par sevi, un tad attiecības atnāks pašas.

Londa9 +++

Nesaprotu to domāšanu - ja esi vientuļa, izmanto šo laiku sev, ej mācies, audz garīgi, kāp pa karjeras kāpnēm, velti laiku saviem hobijiem utml. Vai tad esot attiecībās tas viss automātiski anulējas?

Beidzot kāds to pateica :D
Man arī tādas runas nenormāli kaitina. Es dzīvē tāpat daru visu ko vēlos un attiecību esamība vai neesamība to vispār nav ietekmējusi. Laika posms ko esmu pavadījusi single statusā ir kādi 7-8 mēneši max. Un arī pa to laiku tikos ar vīriešiem, pavadiju laiku forši, draudzējos, randiņoju utt.
Nu ir cilvēki kas vienkārši IR attiecību cilveki un VISS. Un tas nemaz arī nenozīmē ka attiecības ir noliktas visam centrā un pārējais ir mazsvarīgs un viss dzīvē tiek palaists garām (t)

Tas ir, ja ir attiecības, tad tik vienkārši vairs nevar pieteikties, piemēram, Miera korpusa misijai Āfrikā vai Au Pair programmai, jo jāņem vērā arī otrās pusītes intereses

Nu camooon, cik daudziem ir reāli tādas pārmērīgas vēlmes kas tiešām ietekmētu attiecības :D

Nesaprotu to domāšanu - ja esi vientuļa, izmanto šo laiku sev, ej mācies, audz garīgi, kāp pa karjeras kāpnēm, velti laiku saviem hobijiem utml. Vai tad esot attiecībās tas viss automātiski anulējas?

Man gan šķiet, ka tie ieteikumi veltīt laiku sev vairāk ir domāti tā, ka labāk to laiku, kamēr esi viens, pavadīt lietderīgi, nevis sēdēt un žēlot sevi, "Ak, es, nabadzīte esmu viena un nevajadzīga. Draudzenēm viss ir, bet man nav. Viss ir slikti. Bla, bla" Protams, ka, esot attiecībās, arī var darīt visu to pašu - izglītoties, veltīt laiku hobijiem, u.t.t. Esmu pamanījusi, ka ir cilvēki, kuri dažreiz tik izmisīgi vēlas kādu atrast, ka visa pasaule sāk tikai ap to vien griezties, un savā ziņā pat degradējas. Bet autorei sāk skaust, un viņa pat to neslēpj :-D

Tikai nenosodiet raksta autori, viņai tā jau gūti :-| Tuvojas valentīndiena, visur valentīndienas reklāmas, FB posti - "for my love"! Tuliņ būs mīlīšu kopbilžu bums Instagramā (t) Un valentīndienas filmas, atkal ēterā Titāniks :'-(
Meiteņu uzmindrinājums šeit visdrīzāk iederētos!8-)

Ko tad jāmainā izskatā,lai nebūtu par parasto cilvēku?

Es arī sliecos uz to, ka vienkārši ir tādi attiecību cilvēki, kuriem "vot tagad es ņemšu un koncentrēšos tikai uz sevi un savu attstību!" metode nestrādā. Un jā:

Nesaprotu to domāšanu - ja esi vientuļa, izmanto šo laiku sev, ej mācies, audz garīgi, kāp pa karjeras kāpnēm, velti laiku saviem hobijiem utml. Vai tad esot attiecībās tas viss automātiski anulējas?

varu tikai pieplusot. Bet ja n-to gadu garumā galīgi nesanāk ne izveidot attiecības, ne sasniegt kaut kādu apmierinājumu ar savu privātās dzīves stāvokli, nu... vai nu baaaigi neveicas, vai arī kaut kas nav īsti ok ar prasībām/uzvedību/attieksmi/&co.

Ak, autore, kā es Tevi saprotu! Es arī esmu tādā vecumā un ar līdzīgu problēmu. Izlasot visus diskusijas komentārus, jāsaka, ka daļēji piekrītu viedoklim, kas saka, ka jāvelta laiks sev, jāmācās, jāstrādā un jāpilnveido sevi, ko es pati arī daru, taču pati vairāk sliecos piekrist viedoklim, ka viens otru neizslēdz. Pati esmu mēģinājusi gan Tinderi, gan dažādus iepazīšanās portālus, taču bez rezultātiem. Neesmu arī nekāda mājāssēdētāja, esmu savu ikdienu iekārtojusi tā, ka man ir tiešām maz brīvā laika, līdz ar to situācija ir tāda kāda ir.. Nekādi brīnumpadomi autorei man nav, jo es pati cenšos šo risināt, jo jūtu, ka pēc ilgāka laika būšanas vienatnē, ir vēlme dalīt savu ikdienu ar kādu! (l)