Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vai ir pieņemami otru apsaukāt/ pazemot?

 
Reitings 7
Reģ: 12.11.2018
Meitenes, ceru uz jūsu atbalstu un situācijas vērtējumu, kā jūs būtu rīkojušās?
Esam kopā vairāk kā divus gadus, no tiem dzīvojam kopā 1.5. Nevienā brīdī attiecības nav bijušas super vieglas (var paskatīties manu ierakstu nr.1), bieži norisinās strīdi, kuros mūsu raksturi saduras ne pa jokam. Var jau būt, ka kļūdos, bet šķiet, ka strīdi attiecībās var būt normāla paradība, tikai jāprot tos risināt. Reizēm ir izdevies mierīgi parunāt, katram uzklausīt otra viedokli, atvainoties par asiem vārdiem, bet reizēm ir tik traki kā meksikāņu seriālos...
Piemērs - spēlējam galda spēles draugu barā (tātad publiski), sākas diskusija par noteikumiem (ok, es zinu, ka šis izklausās smieklīgi, bet par situācijas tālāko virzību man smiekli nenāk). Mans mīļotais pasaka viedokli, es pasaku savu, viņš paceļ balsi, es saku, lai runā normāli (man vispār nešķiet pieļaujami publiski strīdēties, varbūt esmu jocīga ). Tālāk nosauc mani par nenormālo (absolūti neko tādu neizdarīju, lai būtu pelnījusi šādu piezīmi).Un es apvainojos, vēlāk raudāju, jo sirds taču sāp. Jā, ok, sīkums no vienas puses. No otras puses - apakšā ir vairāki strīdi, kur es nemītigi tieku saukta par "riebīgu", "ļaunu" un "nenormālu", "princesi". Dirst arī esmu sūtīta. Man tas viss nav pieņemami, esmu to vairākkārt teikusi, ka tā nav forša rīcība, lai ko arī tas otrs cilvēks par mani dusmās domātu. Tas nesaprotamais ir - kā var izspļaut tādas riebeklības, pēc tam atkal nedēļu ausī stāstīt, ka mīl? Un kāpēc tad tik es vispār esmu viņa draudzene, ja jau tik riebīga, ļauna un nenormāla? Man arī vairs nav ilūziju par sava mīļotā raksturu, bet es to visu varu pieņemt. Nekad neesmu strīdos aizvainojusi, tas tomēr būtu zem mana lepnuma.
Tam visam pa virsu esmu divreiz strīda laikā izmesta no mašīnas. Vienreiz svešā pilsētā, kad man pat nebija maksājuma kartes, otrreiz vienkārši uz šosejas. Ar šo visu notikumu kopumu es jūtos pazemota, jo, lai arī cik dusmīga es būtu, es nekad neatļaujos otram izteikt aizvainojošas pazīmes vai kaut kā piedraudēt (izmetīšu no mašīnas) un reāli savus draudus izpildīt.
Šobrīd savam partnerim izstāstīju, ka visā notikumu kopumā tieši šis nevainīgais "nenormālā" ir mans pēdējais piliens, ko tālāk vairs negribu paciest. Varētu jau piedot, protams, it kā sīkums, bet tieši kā tas tālāk progresēs? Man liekas, ka ir jāievelk stipras robežas šādās attiecību pamatvērtībās kā cieņa vienam pret otru. Viņš spēlē lepnu un vēl aizvien murgo par spēles noteikumiem, pat neuztverot, ka runa vairs nav par to, bet tikai un vienīgi - kā konflikts tiek risināts.
Jā, es arī neesmu tas saskarsmē vieglākais cilvēks, bet tāpat nevaru iedomāties, kādai jābūt meitenei, kas pelnītu tikt izmesta no mašīnas vai publiski apsaukāta. Uz citiem džekiem neskatos, ēst taisu garšīgi un satraucos, ja māja nav tīra.
Saprotu, ka nebijāt klāt un tomēr - kādas ir jūsu domas? Es tiešām gribu kaut ko tik "nenormālu" kā cieņpilnu attieksmi? Pēc šiem diviem gadiem neesmu bildināta, protams, jo nemitīgi notiek strīdi. Bet es ļoti gribu ģimeni un veselīgas attiecības.
19.01.2019 13:56 |
 
Reitings 69
Reģ: 29.01.2009
Klau, vai gadījumā tavs draugs nav krievs pēc tautības? Viņiem raksturīgi tā aizsvilties.
Paskaties šovu “Huligani”, pa kkadu krievu kanālu gāja vai netā. Tur attiecibas vispar izskatās pilnigs murgs, kā tā var dzīvot un piedot. Bet tur stradā psihologi un megina vinus labot. Varbut kāds no tiem padomiem noderēs
25.01.2019 09:14 |
 
Reitings 64
Reģ: 14.01.2019
Mans ieteikums: Pieliec punktu tam visam. Man bija tieši tāpat, tikai 4 gadu ilgas attiecības. Un tieši tā pati situācija, kas tev: arī varēja mani pazemot savu draugu priekšā, arī tiku izmesta no mašīnas. :'-(:'-(:'-( Es visu laiku sevi mierināju, ka viņš tak mani mīl un ka es tak bez viņa nevaru. Pfff. Pupu mizas. Visu mēs varam, tikai tas viss prasa laiku. PADLIES, ka Viņš aizbrauca uz ārzemēm strādāt (jau krietnu laiciņu atpakaļ) un tas man devas to iespēju beidzot pielikt visam punktu. Jo tas man lika saprast, ka man nemaz viņš nav vajadzīgs, ka es varu bez viņa, ka man nesāp ka viņa nav. Un pēc visa pārciestā, kautiņi mūsu starpā, aizvainojumi viņš vēl man nesen uzdrošinājās uzrakstīt: Vai mēs varam visu sāk to sākuma??? Nopietni??? Nē. Pēc visa pārciestā nēmužam nelekšu tajā paša akā. Tak ja nekas nebija mainijies šō 4 gadu laika nekas arī nemainīsies. Jo tak cik reizes es ar visām mantām devos vai tiku izmesta. Un bija dzīvots atsevišķi, bet nekas arī nemainījas. Varbūt tomēr ir brīnumi un pēc briesmīgam attiecībām cilvēks saprot ka grib mainīt attiecības un tā. Bet nē, es viņam tāpat pie visas biju vainīga, neskaitot to, ka taisīju ēst, tīriju māju, visus mājas darbus viņš vel man sēdēja uz kakla. Nestrādāja. Ak dievs meitenes nepazemojaties un tiekat no ta visa vaļa pēc iespējas ātrak. Mēs neesam tā vertas. Un ta nav mīlestība nu nav, tā ir apsēstība pret otru. Tagad esmu uzsākusi jaunas attiecības un jūtos tik laimīga. Mani "nēsa uz rokām", neatļaujas apsaukāt, kur nu pacelt roku. Tas man deva ļoti labu un arī sāpīgu dzīves mācību.
25.01.2019 12:47 |
 
Reitings 48
Reģ: 12.01.2019
Tas nav normali un tā ir ļoti skaidra pazīme, ka esi emocionāli vardarbīgās attiecībās. Bēdz no viņa kā no suņa ar putām mutē.
Es zinu, ir grūti to pieņemt, bet tā nu tas ir. Neviens nedomā "kad es būšu liela, es būšu vardarbīgās attiecībās, kurās mani visu laiku pazemos", bet tūkstošiem un pat miljoniem sieviešu tur nonāk. Tā jau tas viss nesākas, sākumā viņi visi šķiet kā normāli cilvēki, šāda vardarbība (tā pat kā fiziskā) parādās tikai tad, kad viņš tev ir izskalojis smadzenes un panācis to,m ka tu domāsi, ka esi vainīgā katrā situācijā un ka tu pārspīlē, un tad vēl zvanīsi un lūgsies lai nāk atpakaļ pat tad, ja būsi izmetusi viņu no majas beidzot.
Tādus pretekļus tuvuma sev laist nevar. Sūti viņu dillēs, nomaini atslēgu durvīs, uz zvaniem, ziņām, e-pastiem neatbildi. Vienkārši reāli neatbildi. Viņš tev solīs visu pasaules zeltu, tipa viņš tā vairs nekad nedarīs, viņš mainīsies, viņš saprot, ka viņam ir problēma, viņš ir nabadziņš, viņu vajag papaijāt, jo viņam ļoti grūti, bez tevis nevar, tiri, piri. Neklausies nevienā vārdā un vispār neatbildi viņam. Agri vai vēlu apniks.
25.01.2019 15:14 |
 
Reitings 529
Reģ: 31.03.2018
Zinot cik es ļoti visu ņemu pie sirds, esmu emocionāla es neko tādu nekad nevarētu paciest. Nopietni....man dikti žēl tevis..kur nu vēl tikt izmestai no mašīnas, vispirms es izrunātu kārtīgi šo visu ar otru pusīti un teiktu lai mainās , savādāk attiecībām nākotnes nav...ja viņam tas nešķitīs pietiekams iemesls tad nu sorry, lai cik sāpīgi nebūtu tomēr novērtē sevi, nevar taču visu laiku ko tādu paciest..
26.01.2019 20:05 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits