@Donata
Paldies par norādi uz manu kļūdu! Aicinu pievērst uzmanību arī citu foruma lietotāju pareizrakstības, interpunkcijas un pārējām kļūdām. Lieti noderētu. Tajā pašā laikā, ja ir kāda nepatika pret manu izteikto apgalvojumu, tad varbūt labāk apspriest to, nevis vērsties pret mani personīgi, apšaubot manas spējas paust viedokli, norādot uz nenozīmīgām (tēmas kontekstā) pareizrakstības kļūdām.
Runājot par tā saukto kritiku, atvainojos, ja kādu kaut kādā veidā aizskāra, taču tā ir reāla situācija, kas atkarībā no dažādiem faktoriem, kā minēja NightSky, var būt vairāk vai mazāk izteikta. Ja es pusotru gadu neko nedarītu savā nozarē, tad, atgriežoties tajā, saskartos ar diezgan lielām grūtībām. Taču, kā jau augstāk minēju, man personīgi pret šo situāciju nekādu pretenziju nav, es atbalstu, ka māmiņas iet bērnu kopšanas atvaļinājumā un es saprotu arī to, ka bērni mēdz slimot. Galu galā ģimene ir svarīgāka kā karjera.
Tajā pašā laikā es neredzu nekādu problēmu, ja māmiņa turpina iegūt izglītību pēc bērna piedzimšanas. Salīdzinot ar darbu, lekcijas parasti beidzas agrāk (ar izņēmumiem), uz atsevišķām lekcijām var neaiziet vai sarunāt kādas alternatīvas (un alternatīvas var sarunāt jebkurš, ne tikai meitene ar zīdaini uz rokas). Traucē apkārtējiem? Ak, ja vien lekcijās visi turētu muti, cītīgi sekotu līdz un arī pasniedzējs priekšā vienmēr spētu pietiekami skaļi (vai vismaz ar mikrofonu) un saprotami runāt, turklāt par lekcijas tēmu... Katrā ziņā, ja māmiņa ir normāla, tad pratīs ar brēcošu zīdaini atvainoties un iziet no auditorijas (pļāpas gan parasti neaizveras, pat pēc atkārtota pasniedzēja aicinājuma pamest auditoriju). Ja nemācēs, tad gan tā jau ir pašas māmiņas problēma, bet nevajag visas līdz ar to bāzt vienā maisā.
Tā kā man nav dziļu psiholoģijas zināšanu, tad par to, kā šāds scenārijs ietekmē bērna psihi un attīstību nevaru objektīvi spriest. Taču, manuprāt, te jau spēlē mātes attieksme kā tāda. Līdz ar to, ja māte var un VĒLAS atrast laiku savam bērnam, tad viņa to izdarīs, kā tas izskatās ir arī tēmas autores gadījumā. Bez tam - ja pēc pusotra gada māte atgriežas darbā, nav mājās 10-11 stundas, iespējams vēl pārrodas mājās nogurusi un nīgrā noskaņojumā - tādas straujas izmaiņas nekādu iespaidu uz bērnu neatstās? Pēc BKA bērnam māti vairs nevajag?
Īsumā sakot, cienu jaunās māmiņas, kurām rūp savi bērni un spēj vienlaicīgi arī mācīties. Neuzskatu, ka šāds modelis kaitē bērnam, ja ir laba māmiņa. Uzskatu, ka šādu māmiņu nosodījumam nav objektīva pamata, izņemot tiešām sliktos gadījumos.