Mana situācija ir tāda, ka bijušais jau 2 gadus, ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem, neliek mieru. Zvani, īsziņas, e-pasti. Zvani, īsziņas nonstopā no dažādiem numuriem, e-pasti viens pēc otra, it kā rakstītu memuārus. Nav izsekošana uz ielas, nav satikts, lai arī mētāja gudrības par to, ka pirks dzīvokli tai pašā mājā. Normāla runāšana nav līdzējusi, beigās jau naids un riebīgas lietas arī neko nedod. Nomierinās uz laiku, liekas, ka var normāli dzīvot, un sākas viss no jauna. Bloķēšana centies vai necenties - nopirks jaunu numuru vai izveidos jaunu e-pastu. Riebjās dzīvi čakarēt, jā, es neesmu mainījusi numuru vai e-pastu, bet tas arī būtu uz īsu laiku, atrastu veidu caur FB vai vēl ko, bet nejūtos īsti, ka man būtu sava dzīve jāpārkārto kādam plānprātiņam.
.
Interesē, vai kādai ir bijusi pieredze ar iesnieguma rakstīšanu policijā par vajāšanu. Internetā atrodamā info ir izlasīta, nevaru saprast, vai tad, ja nav fiziska izsekošana vai draudi, ir vērts iet uz policiju. Lai gan, nu, panikas lēkmes arī ir labi.. Kaut kur lasīju, ka uzmācīga sarakste arī skaitās, kaut kur, ka tikai draudi.. Tāpēc, pirms iet, vēlējos noskaidrot, vai ir bijis kas līdzīgs un vai ir jēga, vai tas skaitās. (Ja kādai bijis trakāk, protams, jūtu līdzi). Pēdējo gadu nedzēšu ārā e-pastus, žēl gan, ka tie, kur stāstīja, kā dabūja manas paroles un kontus izložņāja, ir izdzēsti.
.
Tas ir tik.. nesaprotami, kā cilvēks var no šķietami pilnīgi normāla palikt.. tāds. Bail ko vairāk par situāciju stāstīt, šis zin, ka šis forums tiek lasīts.
41
