Es vēl savas neesmu atradusi. Vienmēr, nopērkot, domāju, ka paciņu saglabāšu un, ja būs labas, piefiksēšu, ka nākamreiz arī var pirkt. Un vienmēr tās kastes izmetu, vai aizmirstu, ka kaut kur esmu iebāzusi. Tā nu es joprojām kļūdos ar tādām, kas pārāk spīdīgas, saplīst jau uzvelkot, kam stakle pie ceļgaliem, vai gumijas griežas un kas tik vēl ne. Bet ja nu ir labas, tad arī valkāju līdz pēdējam (pareizāk sakot, pirmajam uzrautajam diegam). Pēc tam viņas dzīvo otro dzīvi zem biksēm. Tā kā parasti krīze sākas papēžos un purngalos, vienmēr ir līdzi caurspīdīgā nagulaka, ar ko bēdu saglābt, lai nav svītra pa visu kāju.