Esmu tas cilvēks, kuram Ziemassvētki nepatīk tā iemesla dēļ, ka gluži vienkārši neizsauc manī nekādas emocijas. Mana ģimene vienmēr bijusi maza un līdz ar to vienīgās bērnības atmiņas par šiem svētkiem saistās ar pasēdēšanu kopā ar vecākiem un vecmammu, kas arī bija visa mana ģimene. Saprotu, ka katrs pats veidojam svētku noskaņu, taču, manuprāt, šī noskaņa izteiktāka ir tiem, kuriem Ziemassvētki saistās ar ģimenes kopā būšanu, mājas dekorēšanu, egles gādāšanu un rotāšanu. Man, kopš izaugu no bērna vecuma, nekas no tā nav bijis, jo ātri vien kļuvu patstāvīga, vecāki izšķīrās, katri nākamie Ziemassvētki tika aizvadīti vienatnē dzerot karstvīnu, līdz beigu beigās vairs netika svinēti vispār. Nu jau pāris gadus dzīvoju citā valstī, ģimeni satieku ļoti reti un šeit visa mana ģimene ir mans vīrs, kurš arī nekad nav bijis šo svētku svinētājs līdzīgu iemeslu dēļ. Domāju, ka arī šī gada Ziemassvētki būs tādi paši kā bijuši iepriekš - divvientulība ar vīru, kāda uzkoda, kāds labs vīns vai cits dzēriens. Tīri simboliski.