Nezinu ,kāpēc Latviešiem ir tāda vēlme radīt filmas, kurās atveido skolēnu un pieaugušo mīlestību?Tāda tendence taču nav tikai latviešiem, arī amerikāņiem pilns ar tādām un ne tikai amerikāņiem.
nosolīšanās sev nākamreiz darbināt veļasmašīnu tikai ar (vismaz) vīna glāzi sev pa rokai.
vakar rādīja LTV1 "Ar putām uz lūpām", un man arī ar to saprašanu bija pagrūti - it kā sižets banāli vienkāršs, it kā kaut kur var savilkt problēmas/ simbolus kopā, bet tomēr ne līdz galam.Pēdējā laikā daudzām latviešu filmām ir šāda problēma. Nesen noskatījos "Pirmdzimtais". It kā viss vienkārši, bet kas ar to visu bija domāts, es tāpat nesapratu un cik palasīju atsauksmes/kritiku, tad izskatījās, ka es neesmu vienīgā kam "neaizgāja". :-D