Bet uzskatu ka atmiņas nav jāiznīcina, jo vecumdienās būs intresanti pastīties kādi mēs bijām tai laikā. Un pietam tad nebūs tās emocijas, kā šodien pret to cilvēku. Pat varēsim pasmaidīt un padomāt par vnk.pavadīto dzīves posmu.
Piemēram bij man mīlestība kuru es domāju vienalga cik gadi paies ka gribēšu būt kopā ar viņu. Un nesen viņš man rakstija un gribēja būt kopā, un izrādās man vispār vairs nevelk tas cilvēks. Pat ne mazākā siltuma vairs pret to cilvēku. Tikai un vienīgi patīkamas atmiņas cik es traka varēju būt kopā ar viņu. Kā kaifoju kopā ar viņu. Un es ar lielāko prieku skatos soc tīklos viņa dzīvi. Tā pat viņa ģimeni. Un lieku no tīras sirds laikus.