Atvainojos, varbūt es dzīvoju kādā rožainā paradīzē, bet...
Kāpēc cilvēki paļaujas, kāpēc piekrīt strādāt zvērīgās stundas par baltmaizes kapeikām? Ja normālais darba laiks ir 160h, tad kāpēc tik daudzi pieļauj, ka viņiem burtiski nedēļas+ darbs tiek pārcelts un nākamo mēnesi ar atrunu, ka gan jau izlīdzināsies, bet maksāt par pastrādāto mēs neesam gatavi?
Kapēc cilvēki paši piekrīt visādiem vipidroniem ar neapmaksātām virsstundām vai nāk viņas strādāt, ja līgumā tas nav norādīts (te es par visādu klientu apkalpojošo personālu, nevis projektiem uz deadline sliekšņa). Vienvārdsakot - kāpēc cilvēki paši sev ļauj kāpt uz galvas? Lai vēlāk pažēlotos?