Tikko atcerējos dīvainu dzirdētu stāstu no bērnības, kurā viena sieviete un viņas paziņa mēdza kopīgi braukt ar vilcienu mājās no darba vai kursiem (kaut kas tāds, jo ne katru darba dienu viņas kopā brauca mājās) un stacijā abas parasti ar mašīnu sagaidīja sievietes virs, kurš aizveda arī paziņu mājās. Tad sievietes sastrīdējās par kaut ko līdz tādam līmenim, ka nerunāja viena ar otru, pat nesveicināja. Tas gan neliedza paziņai, tiklīdz vilciens ieripoja stacijā un izlaida pasažierus, pa galvu un kaklu skriet uz mašīnu, ātrāk par sievu, un iesēsties priekšējā sēdeklī, blakus otras sievietes vīram, ne vārda nesakot Gan vīrs, gan sieva bija tik apstulbuši, ka sieva vienkārši iesēdās aizmugurē un abi aizveda paziņu mājās, kas tā arī ne vārda nepateica. Jocīgākais ir tas, ka, cik sapratu, šis scenārijs atkārtojās ne reizi vien, vienīgi vīrs un sieva vairs gan nebija apstulbuši.