Man reāli otrādi, guļu kā nosista :-D Laikam 'trauma' no bērnības, kad sākumskolā bijām spiesti pārvākties vairākus km ārpus pilsētas, mājā meža vidū, bet man skola un vecākiem darbs bija pilsētā. Bieži dabūju gaidīt skolā vai bibliotēkā daudzas stundas pirms mācību sākuma vai beigām, kad vecāki mani atveda uz skolu, vai varēja savākt pēc stundām un braucām uz mājām. Reiz pat stāvus reāli aizmigu autobusā. Kopš tā laika neciešu agrus rītus, un man miegs ir kā medusmaize, es kaifoju par ilgu gulēšanu. Guļu kā lācis, cieši un baudpilni, un pat ja kāds man pie auss motorzāģi zāģēs, atvēršu acis, palūrēšu, un pēc sekundes gulēšu ciešā miegā tālāk. Par laimi, strādāt sāku no 10 vai 11 rītā, un tad arī no mājām. Uz darba vietu aizbraucu ne ātrāk kā 13tos, 14tos. Tiktiešām apbrīnoju, kā var celties 05:20 un pēc tam produktīvi strādāt, līdz vakaram. Es attopos mirkli pēc deviņiem un tad vispār sāku funkcionēt. Bet nu ok, ticu, ka nav jau arī pieraduma. Ja dzīve spiestu, tad jau arī celtos agri, lai bērnu vestu uz dārziņu, bet bērnu nav.
P.S. Kaut kad dzīvē tomēr ir gan gadījies īslaicīgs bezmiegs konkrēta stresa dēļ, nopirku aptiekā homeopātisko miega tēju, līdzēja. Tikai tad pusstundu pirms un pēc tās izdzeršanas rūpējos, lai būtu pilnīgā mierā, tumsā, virs ērta spilvena, bez Tv, telefona, nekāda alko vai saldumu, kafijas pirms gulētiešanas, centos domāt mierīgas domas, piem, iztēlojos jūru, dabu, kaut ko tīru un sev patīkamu.
P.S.S. Palīdzot arī mūzika youtube, ieraksti meklētājā sleep and calm music, gatavojoties miegam, uzliec austiņās, nomierinās prātu un ķermeni