kā būt pašpietiekamai?

Uz vīrieti gadījumā tad tas pats neattiecas - vai arī viņam nav jābūt laikam sievai un bērniem - ģimenei?

Un ko tad abi nestrādās un dzīvos no gaisa un mīlestības? Kas tas vispār pa piemēru. Tāds modelis, kur vīrietis ir pilnītājs ir ļoti labi strādājis gadus desmit un spriežot pēc dažu sieviešu komentāriem, strādā lieliski vēl joprojām un teikšu godīgi, neizklausās, ka šīs konkrētās sievietes justos apdalītas.

Bet nu ej un taisi to savu milzu karjeru vai da vienalga ko, mācies kaut 5 augstākās, rukā no rita līdz vakaram, kas tev liedz? Stereotipi? Tevi kāds onkulis ar saviem uzskatiem aiz rokas tur un neļauj darīt ko vēlies? Pasaki tam darba devējam ka bērnus neplāno vēl ilgi un tev karjera ir ļoti svarīga, viss, viņam nebūs jāsatraucas ka pēc pus gada aiziesi dekrētā, visi ieguvēji. Tikai 35 gadu vecumā nav ko raudāt ka nevar tikt pie bērna un tad vēl jāstājas rindā uz mākslīgo apaugļošanu, vai arī nečīksti ka apkārt nav "normālu" vīriešu un tev lielajai "veiksminiecei" neviens nav līmenī....
Sievietēm patīk meklēt problēmas kur to nav.

TheLaw , hypergamy,...khmeem.... Kāds instinkts, puis.:-D Džiiiz....tas nav instintks:-D, tā ir apzināta izvēle. Hypergamy, pēc būtības ir ieprecēšanās augstākā kastā, jebšu sociālajā slāni, kas ir raksturīgs ABIEM dzimumiem, pats jēdziena ir nācia no Indijas, kur ir šī te sociālo kastu tradīcija. Un ir reversā parādība hypogamy.

TheLaw, Kailām krūtīm, kliedzot par vienlīdzību, apkārt neskraidu, politikā kaut ko mainīt šajā sakarā arī neeju, internetā līdzīgi domājošos arī nevervēju, ar varu savu viedokli neuzspiežu. Es tikai veidoju diskusiju, tādēļ pielīdzināt Hitleram nu nešķiet kaut kā pareizi. Rosināt aizdomāties, kā jūtas otrs un ka var būt citādāk nekā vairākums, ir pavisam kas cits. Empātija vēl nevienam nav traucējusi.
Ticu, ka katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi un savām izvēlēm. Ja tu 18 gados būtu turpinājis spēlēt datorspēles, nedomājot par nākotni, tā būtu tava atbildība. Ja sieviete izvēlas būvēt karjeru tā, ka neatliek laika ģimenei, tā ir viņas atbildība. Ja sieviete izdomā noskūt matus un notetovēties no galvas līdz kājām, tā ir viņas atbildība. Jā, šīm rīcībām ir sekas, un neatkarīgi no tā, vai par to aizdomājās pirms vai pēc, cilvēks personiski uzņemas par to atbildību. Kā tas ietekmē sabiedrību, ka tai ir tik negatīva attieksme pret to?
Kā būtu vienkārši mācīt bērniem cēloņseku sakarības, lai spētu kritiski domāt un uzņemties atbildību?
Utopiskā pasaulē (jo saprotu, ka tas nav reāli), kur visi viens otru pieņem tādu, kā viņi ir, līdzās citādo dīvaiņu esamībai sievišķigās sievietes un vīrišķīgie vīrieši neizzudīs. Iespējams paliks mazāk, bet nu nebūs vismaz situācijas, kad sievišķīgā sieviete apprec vīrišķīgo vīrieti, bet tad pēc daudziem gadiem netīšām atrod viņu velkam viņas kleitu un kurpes, dodoties ārā bradāt pa peļķēm, lai vēlāk bildes publicētu forumā. Jo šim indivīdam vairs nevajadzēs slēpties aiz vīrišķīgā vīrieša tēla, bailēs no tā, ka sabiedrība viņu nepieņems.
Naivi ticu, ka tāds tādu atrod. Un kā viens dīvainis atrod otru, kā nesievišķīgā sieviete atradīs nevīrišķīgu vīrieti, tā arī sievisķīgā sieviete atradīs vīrišķīgo vīrieti.
Un redz, savus bērnus tu atbalstītu. Bet ne vienmēr ar vecāku atbalstu pietiek. Tu esi daļa no sabiedrības, kā jau mēs katrs. Mēs visi kopā veidojam sabiedrību. Tas, ka tu savu bērnu pieņemtu, nenozīmē, ka sabiedrība viņu pieņemtu. Liela daļa no šādiem ne-vairākums gadījumu, ko esmu satikusi, ir devušies prom no Latvijas, jo šeit nespēja būt laimīgi tieši sabiedrības negāciju dēļ, neskatoties uz to, ka vecāki spēja pieņemt. Tagad viņi ir laimīgi citur, bet kādēļ viņi nevarētu būt laimīgi šeit?
Tas, ka uz katra stūra nav sieviete, kas gatava uzturēt vīrieti, nenozīmē, ka tādi gadījumi nav. No man pazīstamo cilvēku situācijām, kad kādu apstākļu dēļ vīrieši ir palikuši bez darba, un sievai nākas vienai pašai uzturēt ģimeni, sievām nebija iebildumu turpināt to darīt ilgstoši, līdz vīrietis sameklēs savai izglītībai un darba pieredzei atbilstošu darbu, bet vīrieši bija tie, kas pieņēma arī ne tik labus darba piedāvājumus, jo nejutās vīrišķīgi uz sievietes kakla. Es saprotu, ka šādi gadījumi ir reti, bet tomēr pastāv. Kādēļ tos nevar pieņemt?
Un Duujaa pieminētias ir taisnība. Kādēļ tas attiecas tikai uz sievietēm? Tēva klātbūtne un audzināšana ir tik pat svarīga kā mātes. Cik labs tēvs var būt, ja smagi strādā gadus desmitus, lai kļūtu par kādu speicālistu, ja neatliek laika ģimenei un bērniem? Ar naudu bērnu neuzaudzināsi. Varbūt šiem cilvēkiem, kuri vēlas nodoties lielajai karjerai, vienkārši ģimene nav prioritāte, neatkarīgi no dzimuma. Kādēļ tiek pieņemts, ka visi vēlas ģimeni un bērnus, bet ja kāds apgalvo, ka nevēlas, tad citi tik novelk, ka ar laiku pārdomās, kad būs jau par vēlu. Ir kas pārdomās, ir kas nē. Tie kas nepārdomās būs laimīgi savā karjeras augstumā, tie kas pārdomās, kad būs jau par vēlu, nu tā būs viņu problēma. Kā jau teicu - viņi uzņemas atbildību par savām darbībām, nejau sabiedrība.

TheLaw , hypergamy,...khmeem.... Kāds instinkts, puis. Džiiiz....tas nav instintks, tā ir apzināta izvēle. Hypergamy, pēc būtības ir ieprecēšanās augstākā kastā, jebšu sociālajā slāni, kas ir raksturīgs ABIEM dzimumiem, pats jēdziena ir nācia no Indijas, kur ir šī te sociālo kastu tradīcija. Un ir reversā parādība hypogamy.

Kā tad nav instinkts, tas ir tā pat kā vīriešiem, ja ir divas sievietes (nepazīstamas) un viena ir daudz simpātiskāka par otru, un viņam patīk tā smukā, tā ir izvēle? tas ir neapzināts instinkts, vari jau to traktēt kā gribi.

Es tikai veidoju diskusiju, tādēļ pielīdzināt Hitleram nu nešķiet kaut kā pareizi.

Lasot TheLaw komentāru jau uzreiz zināju, ka izskanēs šāds teikums. :D

Tūlīt atnāks nerātnā, un vispār sāksies ž o p a :D :D

un vispār sāksies ž o p a

:-D

Kā tad nav instinkts, tas ir tā pat kā vīriešiem, ja ir divas sievietes (nepazīstamas) un viena ir daudz simpātiskāka par otru, un viņam patīk tā smukā, tā ir izvēle? tas ir neapzināts instinkts, vari jau to traktēt kā gribi.

Vizuālais izskats vispār ir STIEPJAMS jēdziens.:-D Vīrietis izvēlēsies to, kas VIŅAM, konkrētajam vīrietim ,šķitīs pievilcīgs.
Bet joks ir tajā, ka tie abi jēdzieni savās definīcijās ietver vārdus apzināts un kasta( ekonomisks un sociāls stāvoklis), tie abi jēdzieni ir cieši saistīti un ir tīri sociāli nevis instinktu līmenī. Tie ir jāskata kopā ar hindu filozofiju un ieražām,likumiem. Kamēr izskata ziņā , tas ir tīri , tīri katra indivīda preferences robežās, cik nu kuram apzināti, neapzināti.
Tai daiļavai taču uz pieres nebūs uzštancēts, cik viņa pelna, vai viņas intelekta kapacitāte, to tu uzzināsi pēcāk. :-D
Manā izpratnē tie ir nesalīdzināmi jēdzieni. Nevienam vecim uz pieres nav iededzināta viņa mēnešalaga.:-D:-D:-D
Vai tu piekrīti,ka izvēle tikties ar naudīgu partneri in apzināta izvēle?
Protams, protams, kaut kādā līmenī no dziļiem zemapziņas dziļumiem, mūs pievelk labākais kandidāts, parādība raksturīga ABIEM dzimumiem un tam nav sakara ar mantisko stāvokli, bet attiecību turpināšana vai neturpināšana, pamatojoties uz mantisko stāvokli ir apzināta izvēle.
Vārdu sakot, mēs atklajam jaunu sezonu:-D

Ja tu 18 gados būtu turpinājis spēlēt datorspēles, nedomājot par nākotni, tā būtu tava atbildība. Ja sieviete izvēlas būvēt karjeru tā, ka neatliek laika ģimenei, tā ir viņas atbildība. Ja sieviete izdomā noskūt matus un notetovēties no galvas līdz kājām, tā ir viņas atbildība. Jā, šīm rīcībām ir sekas, un neatkarīgi no tā, vai par to aizdomājās pirms vai pēc, cilvēks personiski uzņemas par to atbildību. Kā tas ietekmē sabiedrību, ka tai ir tik negatīva attieksme pret to?

Es nesaprotu par ko ir cepiens tagad. Nu bet kas tev liedz darīt kā tu gribi un kā uzsakti pa pareizu? Tev tak neviens šķēršļus neliek, feminisms tak ir izcīnijis sievietēm brīvību, bet tur jau ir tas joks, ka sievietes negrib uzņemties atbildību par savas dzīves izvēlēm un pēc tam bļauj un vieno tajā visā vīriešus, nevienlīdzību un vēl sazin ko :D Tieši tā, cilvēki ir dažādi un tu atkal piemini tos lielos izņēmumus, bet es runāju par vairākumu tomēr. Tie kas negrib bērnus un grib dzīvi veltīt karjerai, ludzu, uz priekšu, tikai vairums gadījumos ir pierādījies tas, ka ar laiku šīm sievietēm domas mainās, un kad attopās ap 40, tad vairs nevar atrast veci kādu gribētu un sāk visus vainot, izņemot sevi. Ja citām tā nav, ļoti labi, viņas būs tas izņēmums. Tas ko es rakstu nav nekāda pamācība kā pareizi dzīvot, viss ko es rakstu ir balstīts uz manu pieredzi un peronīgajiem novērojumiem, kuri arī vairums gadījumos atbilst realitātei. Varbūt šo forumu apmeklē meitenes, kuras par šādām lietām vispār nav interesējušās un katram ir iespēja pieņemt padomu no kā vien vēlas, ja ir cilvēki, kuriem mans rakstītais liekas muļķības, tad esmu ar to mierā, ja kādai tas liekas noderīgs arī labi. Tu tak restorānā arī nesāc strīdēties ar viesmīli, ja viņš tev kaut ko no ēdienkartes iesaka? Par to Hitleru vairāk bija domāts par cillvēku grupu kā tādu, nevis viņu pašu.

Un Duujaa pieminētias ir taisnība. Kādēļ tas attiecas tikai uz sievietēm? Tēva klātbūtne un audzināšana ir tik pat svarīga kā mātes. Cik labs tēvs var būt, ja smagi strādā gadus desmitus, lai kļūtu par kādu speicālistu, ja neatliek laika ģimenei un bērniem?

Piedod, es šim gan nepiekrītu, jo pats esmu audzis tādā ģimenē, un es noteikti neteiktu, ka tēvs vispār neveltīja uzmanību mātei un arī man, būtu vispār interesanti, ja kāda uzrakstītu, kurai ir šāda veida modelis mājas un kā tad īsti ir, vai vīrietis sievai un bērnam vispār uzmanību nevelta vai kā. Te jau atkal iet galējības, bez maz vai, vīrietis atnāk no darba, paēd un uzreiz iet gulēt un nākamajā dienā tāpat.

Protams, protams, kaut kādā līmenī no dziļiem zemapziņas dziļumiem, mūs pievelk labākais kandidāts

Par to jau es arī runāju. Vai tad es saku, ka nav abiem dzimumiem?, tikai vīrietim tā ir vairāk saistīta, ar potenciālo māti, kura viņam iznēsās bērnu un vizuālo. Nekas jau nav mainījies no ļoti tālas pagātnes, kur visi dzīvoja barā un alās. Mātītes izvēlējas vienmēr stiprāko, kurš varēs nomedīt un pabarot ģimeni, mūsdienās tas būtu (darbs un tā alga un vēl atsevišķos gadījumos viņa statuss sabiedrība). Tikai man vienmēr ir licies interesanti, ka sievietes nespēj vai negrib pieņemt to, pēc kādiem kritērijiem, katrs dzimums izvēlas sev partneri, ja šo jautājumu uzdotu vīrietim, tad vairums gadījumos tur viss ir skaidrs - Ja maks ir tukš un darba nav, tad arī sievietšu tādu kā vēlētos nav, tas ir kā 1+1=2, bet sievietēm vienmēr ir sevis mierinoši attaisnojumi.

TheLaw, mans teksts bija par tevis izvēlētā jēdziena hypergamy nesavienojamību ar instiktu.:-D Nevis diskusija par pašu cilvēki vēlmi izvēlēties sev atbilstošu partneri vadoties no subektīvajām preferencēm. Tas, ka hypergramy un hypogamy NAV instikts, es pie sava viedokļa palieku, es tīri no definīcijas viedokļa tam pieeju.:-D

feminisms tak ir izcīnijis sievietēm brīvību, bet tur jau ir tas joks, ka sievietes negrib uzņemties atbildību par savas dzīves izvēlēm un pēc tam bļauj un vieno tajā visā vīriešus, nevienlīdzību un vēl sazin ko

Tev nešķiet, ka vīrieši gluži tāpat bļauj par sievietēm?

Piedod, es šim gan nepiekrītu, jo pats esmu audzis tādā ģimenē, un es noteikti neteiktu, ka tēvs vispār neveltīja uzmanību mātei un arī man

Bet tu vēlējies paust pretējo - un lai uzbūvētu tādu karjeru, par kuru iepriekš te biji minējis, nu tad tur neatliek laika bērnu audzināšanai. Bet kaut kā dabiski ne, ka visu uzliek uz mātes pleciem?

tikai vīrietim tā ir vairāk saistīta, ar potenciālo māti, kura viņam iznēsās bērnu un vizuālo. Nekas jau nav mainījies no ļoti tālas pagātnes, kur visi dzīvoja barā un alās. Mātītes izvēlējas vienmēr stiprāko, kurš varēs nomedīt un pabarot ģimeni, mūsdienās tas būtu (darbs un tā alga un vēl atsevišķos gadījumos viņa statuss sabiedrība)

Sievietei tieši tāpat tas ir saistīts ar to, kurš spēs viņu atbalstīt, stāvēt blakus kā vīrietis - visus statusus, naudas jautājumus izvēlamies pēc tam. Tāpēc jau VISBIEŽĀK vīrietis ir tāda paša auguma vai garāks, tomēr lielāks un spēcīgāks, lai viņš varētu justies labi aizsargājot 'savu' sievieti. Un tāpat sieviete būdīgāku miesās, ne sērkociņu, redz kā stipru aizstāvi.

Ja maks ir tukš un darba nav, tad arī sievietšu tādu kā vēlētos nav, tas ir kā 1+1=2, bet sievietēm vienmēr ir sevis mierinoši attaisnojumi.

Parunā ar par vīriešu attaisnojumiem. Un gribu redzēt, cik vīriešu ņems bezdarbnieci, bez nekādas normālas izglītības, bez naudas utt., tur jau ārējam ķūningam visu laiku vīrietim nauda būs jādod - bet ne par to - par to, ka speciāli kaut cik normāls, līdzvērtīgs, veiksmīgs vīrietis arī neizvēlēsies nekādu vārgo mamzeli, kurai nav nekā. Nav runa par studentiem.

Tev nešķiet, ka vīrieši gluži tāpat bļauj par sievietēm?

Vai tad es saku, ka nav? tas iet uz abām pusēm un viss ir pārsvarā saistīts ar katra dzīves izvēlēm.

Parunā ar par vīriešu attaisnojumiem. Un gribu redzēt, cik vīriešu ņems bezdarbnieci, bez nekādas normālas izglītības, bez naudas utt.

Bet tur jau tā lieta, ka tādu gadījumu ir ļoti daudz :-D Vēl neesmu saticis vīrieti, kurš ļoti kaifotu, par draudzenes darbu un augstskolas diplomu.

nu tad tur neatliek laika bērnu audzināšanai. Bet kaut kā dabiski ne, ka visu uzliek uz mātes pleciem?

Ko diez vīrietis darīs, kad bērns ir ļot maziņš? baros vinu ar krūti? Katrs attiecības pienes savu pienesumu.

Sievietei tieši tāpat tas ir saistīts ar to, kurš spēs viņu atbalstīt, stāvēt blakus kā vīrietis - visus statusus, naudas jautājumus izvēlamies pēc tam

Nu pērle, kas pērle, kur paliek tas viss, kad uzzin, ka pelna ļot maz vai sliktākajā gadījumā meklē tikai darbu? :-D

Vai tad es saku, ka nav? tas iet uz abām pusēm un viss ir pārsvarā saistīts ar katra dzīves izvēlēm.

Tad par ko tu te runā? :D

Bet tur jau tā lieta, ka tādu gadījumu ir ļoti daudz Vēl neesmu saticis vīrieti, kurš ļoti kaifotu, par draudzenes darbu un augstskolas diplomu.

Nu žēl, ka tev tādi cilvēki nav pazīstami. Tur jau arī tas tavs viedoklis radies. Un sievieti, kura jūsmo par vīrieša augstskolas diplomu, ko?

Ko diez vīrietis darīs, kad bērns ir ļot maziņš? baros vinu ar krūti? Katrs attiecības pienes savu pienesumu.

Un pamperi kam? :D Bet labāk palasi par pieskārienu nozīmi, balsi, klātbūtni, apmīļošanu bērnam pat vēl neapzinātā vecumā un ko tas viss dod viņa tālākai attīstībai.

Nu pērle, kas pērle, kur paliek tas viss, kad uzzin, ka pelna ļot maz vai sliktākajā gadījumā meklē tikai darbu?

Jā, vai vīrietis neaizies pie veiksmīgākas un 'lielāka statusa' īpašnieces? ;-)

Es nesaprotu par ko ir cepiens tagad.

Cepiens sākās jau pašā pirmajā lapā, kad jūs abi ar ellle apgalvojāt, ka vīriešiem nav vajadzīgas pašpietiekamas sievietes. Nevis, ka tu sev tādu nevēlies vai viņš, bet, ka vīrieši tādas nevēlas.
Tālāk jau viss vienkārši atritinājās plašāk.

Nu bet kas tev liedz darīt kā tu gribi un kā uzsakti pa pareizu? Tev tak neviens šķēršļus neliek, feminisms tak ir izcīnijis sievietēm brīvību, bet tur jau ir tas joks, ka sievietes negrib uzņemties atbildību par savas dzīves izvēlēm un pēc tam bļauj un vieno tajā visā vīriešus, nevienlīdzību un vēl sazin ko

Es laimīga varu darīt to, ko vēlos, tā pat kā citas. Tas, ka likuma priekšā esam vienlīdzīgi, nenozīmē, ka sabiedrības nosodījums un aizspriedumi pret sievietēm nepastāv. Te arī ir tā atbilde, par ko tad cīnās vēl feminisms Latvijā.
Un cik nav vīriešu, kas kliedz, ka visas sievietes ir maitas, un nespēj izveidot attiecības. Tādu dīvaiņu ir gan sieviešu, gan vīriešu vidū, kur vainīgi ir visi citi izņemot viņi paši.

tēvs vispār neveltīja uzmanību mātei un arī man, būtu vispār interesanti, ja kāda uzrakstītu, kurai ir šāda veida modelis mājas un kā tad īsti ir, vai vīrietis sievai un bērnam vispār uzmanību nevelta vai kā.

Izlasi, lūdzu, vēlreiz, ko es rakstīju. Vai tad es minēju, ka vispār nevelta laiku? Velta, protams. Bet tas, ko velta darbā, tiek atņemt no bērna. No teksta nopratu, ka sieviete ar savu karjeru nespēj veltīt laiku ģimenei un bērnam. Vīriešiem jau tas pats. Dzimumam te nav pilnīgi nekāda nozīme, jo bērnam ir svarīgi abi vecāki. Abi. Ja vīrietis spēj strādāt no 8-17 un uzturēt ģimeni, tas tak ir lieliski. Ja sieviete to spēj, arī lieliski! Bet sākotnēji tak gāja runa par to, ka darbam velta daudz laiku, lai varētu izveidot karjeru, un loģiski, ka pie šadiem apstākļiem ģimenei laika atliek mazāk. Un jau atkal - dzimumam te nav nozīme.
---
Un tad pēc šī visa mans sākotnējais jautājums vēl ir spēkā, kāds sakars ir pašpietiekamībai ar šo visu? Es saprotu, ka tu sev blakus vēlies sievišķīgu sievieti, kurai pirmajā vietā būs ģimene un bērni, bet kas liedz viņai vienlaikus būt pašpietiekamai? Kādēļ, lai tu nevēlētos sev blakus pašpietiekamu sievieti?

Nu žēl, ka tev tādi cilvēki nav pazīstami. Tur jau arī tas tavs viedoklis radies. Un sievieti, kura jūsmo par vīrieša augstskolas diplomu, ko?

Par dipolmu gan ja, ka nefano, bet par labi apmaksātu darbu un potenciāli labu nodrošinātu nākotni gan. Nēsmu vēl dzirdēji, ka kāda sūdzētos ka vīrietim pārāk labs darbs, bet to ka darbs ne visai, to gan esmu dzirdējis, pat šeit pat.
Labi, mēs te varam filozofēt un izvilkt visādus "iedoma augļus" un pasniegt tos kā piemēru, bet ja tas neatbilst to kā notiek dzīvē, tad tā vienkārši ir tukša runāšana.

Vispār pašpietiekamība nav pretrunā ar sievišķīgu sievieti, tas tā SATR PCITU.:-D
Jo pašpietiekamības jēdziens sevī ietver to , ka ko konkrētais cilvēks spēja būt patstāvīgs, nebaidās būt viens, principā, tas neizslēdz attiecības, bet vienkārši tās nav super prioitāras, apmēram kā skābelkis. Nav nepieciešamības pēc partnera par katru cenu, pašpietiekamai personai nav vitālas nepieciešamības pēc atbalsta gan materiāla, gan emocionāla, lai šī persona spētu funkcionēt.
Manā uztverē pašpietiekamība ir arī savienojama ar TheLaw ideālo čiksi. Bet dorši vari mani labot,ja nepiekrīti.

Labi, mēs te varam filozofēt un izvilkt visādus "iedoma augļus" un pasniegt tos kā piemēru, bet ja tas neatbilst to kā notiek dzīvē, tad tā vienkārši ir tukša runāšana.

Kas nenotiek - vīrietis lepojas ar sētnieci? No priekiem runā apkārt par viņas darbu? Nu netēlo naivuli.

Grrr ...."STARP CITU":-D
Spēj*
prioritāras*
Skābeklis*

MissMia, kas ir tas, kas sievieti “mājsaimnieci” padara par ne-pašpietiekamu?
Sievietes pašas rada stereotipus par sievietēm, pašas cīnās pret šiem stereotipiem, vienlaicīgi viņus turpinot.