Tātad, lai Jums šeit nebūtu skandāli un savstarpēji konflikti izstāstīšu pa punktiem, (manā redzējumā)
Neesmu es cilvēks, kurš paceļ balsi vai kā citādāk uzspiež savu gribu kā arī neesmu no sievām kas tur pavadā vīrieti, vēlas atpūsties ar draugiem? Lūdzu, dodies mīļais vēl drēbes salikšu un ūdeni nopirkš, tā pat arī es varēju izrauties no mājām vismaz reizi mēnesi un atpūsties un bija tas pats, bērni pabaroti, sievai brokastis utt. Nekas neko neesmu aizliegusi vai pārmetusi, nav bijuši trūkumi ne emocionāli ne fiziski, ko vēl? Man vajadzēja sievieti vest uz mājām? Kājas bučot? tik daudz pāru apkārt kur redzu, kur sieviete neļauj vīrietim pateikt ne vārdu bez viņas atļaujas, manā uztverē es neesmu vergturis, neturēju vīru kā vergu, nekomandēju un neuzmācos ar entajiem zvaniem, ja ir kur izgājis. uzticējos pilnībā. Neprasīju lai atskaitās par to cik kur ko un kā vai lai rāda savu telefonu vai k citu. Laikam jau viņam vajadzēja to, ka viņu kntrolē, kā to dara viņu draugu sievas, pats nāca un stāstija, cik es laba viņa draugam Jānim redz sieva liek viņu zem tupeles utt.
Kāda bija saruna?
Vakariņas, bērni ielikti gulēt mierīgā tonī kārtējo reizi, kad viņš sēdēja un smaidīja nezinu par ko, bet man tas īsti vairs arī neinteresē. Teicu, ka man ir kādi jaunumi, uz ko viņš izbrīnīti jautāja kādi. Sāku stāstīt, ka pie manis atnāca info, par jaunu kolēģi ar ko viņi esot sadraudzējušies, bet cilvēkiem ir radies aizdomas, ka tur nav tikai draudzība, uz k jau redzēju, ka viņam šī saruna nepatiks. paklsēju, viņš paklusēju turpināju, ka man nepatīk šāda veida runas, kas notiek apkārt ka jūtos nedaudz sāpināta, teicu, ka ticu, ka nekas nav bijis, bet neerti ir no tā, ka cilvēki apkārt to redz un tas ir nonācis pie manis, klusēja viņš, tad turpināju jā varbūt laikam princim nevajadzēja lai tā saku, bet pateicu, ka jūtos kā apsmiekls j cilvēki gan jau runā, ka redz kā sieva mājās bērnus auklē vīrs tikmēr ar citām pinās, uz šo palika dusmīgs, pateica, ka jā viņam pret šo meiteni ir "ārprātīgi" stipras jūtas kurām viņš pretoties nevar, meitene nav izlēmusi ko vēlas, bet viņš zinot ko darīt, lai viņa izlemtu. Ka mums vajag padzīvot atsevišķi.
Ja, no manas sarunas Jums liekas ka es viņu zāģēju, tad atvainojos, nemāku runāt ar cilvēkiem.
Šobrīd, es neesmu par sevi devusi ne ziņu, paldies dievam, jaunākais bērns nav vecumā, lai saprastu, kas un kā, četrgadnieks gan jautā kur tētis vai drīz būs mājās, esmu uzzvanījusi, tikai lai jautātu vai vēlas parunāt ar bērnu. Sarunas par šo tēmu mums nav bijušas, vīrs dzīvo pie mammas, viņa mamma hisēriski zvanās un saka, ka nesaprotot savu dēlu viņam cik saprotu tur presē smadzenes, es nesaku pilnīgi neko, jo viņa Jūtas,domas nevaru ietekmēt, ja viņš nevēlas runāt es nevaru to piespiest.
Neteikšu, ka man ir super viegli, bet šīs dienas domāju pie sevis, laikam vīrieti ir jāliek zem tupeles nevar izturēties kā pret dzīvu, domājošu, ar savu viedokli apveltītu cilvēku, jo tā pat viņš spēs tev iedirst dvēselē un atstāt.
Visā visumā, lai iet priecīgs, nezinu tik kas notiksies tālāk, jo jaunajai darba kolēģei jaukas brīvdienas ar savu vīrieti, kur manējais neskopojās ar laikiem pie bildēm, diemžēl nezinu ko tas skuķis saka vai dara, bet man izskatās, ka no viņas puses nekas nebūs. Vēl radās doma, ka varbūt tā meitene nemaz nav tā dēļ kuras viņš aiziet, jo vīra māte teica, ka braucis esot vakar prom pāradies naktī un smaržojis pēc sievietes, bet meitene šodien ielikusi bildes no rīta, ka super pavadītas brīvdienas un ne jau Rīgā, bet ārpus tās. Bet es to nevēlos nemaz zināt. Jo es uzskatu, ka viņam bija gana ļauts darīt ko vēlas netika kontrolēts, tātad tiešām vienkārši ir atradusies kāda, bez bērniem, nogurušas sejas, smirdīgām drēbēm un ar uzkrāsotu seju 24/7.
PUNKTS. Manas laulības stāsta beigas, atvainojos tām kurām šķiet, ka mani bērni izaugs par necilvēkiem, bet šobrīd no tēva puses nav bijusi iniciatīva runāt vai tikties ar viņiem. Piespiest diemžēl nevaru, bet vecākajam dēlam saku ka tētis pašlaik aizbraucis darba darīšanās.