nerātnā, labi, man viss ir skaidrs.
Nē, slikti, jo nekas te nav skaidrs,
Kaya - Tu tā arī nepamatoji, kas ir tas 'skaidrs', bet sacerēji nosodījumu
'x, bet...' formā, kurā kopējā noskaņa šoreiz ir '
centos/darīju, bet mani nenovērtē'.
Ja godīgi, es savu pēdējo komentāru tiešām rakstīju no sirds. Nē, necentos ne nu glaimot, ne noteikt to, ko Tev darīt, ko nedarīt.
Un, ja godīgi, no visas sirds Tu vienā komentārā nodēvēji mani par cilvēku, kas ir
'foršs, atvērts un patīkams' un kura
'viedoklis un domu gājiens ir ļoti pareizs', proti, paslavēji, un vēl arī pakratīji pirkstu par to, ka diskusijās dominēju, ieteici izteikties lakoniski un pamācīji, ka klusēšana ir zelts, proti, centies noteikt, ko darīt un nedarīt. Interesanti zināt, kāpēc tēmas autors Tavā pirmajā komentārā šeit ir saņēmis no Tevis apbrīnu par pacietību un ne mazākās kripatas nopēluma par viņa idiotisko rīcību vairāku desmitu komentāru garumā, izsakot spriedumu un veiksmīgi izvairoties no tā pamatojuma? Kāpēc Tavu apbrīnu izpelnās nepamatotu personisku uzbraucienu dominance? Un kāpēc saņemu no Tevis aizrādījumu par to, ka ar savu, kā Tu izsakies, 'ļoti pareizo viedokli un domu gājienu' pārāk daudz aizņemu vietu tēmās, kamēr autoram tiek Tavas uzslavas, kaut pati atzīsti, ka
'akmens tēmas veidotāja dārziņā par to, ka vispār izveidoja šo tēmu'?
Jā, iespējams neesmu tas izcilākais rakstnieks, jā, iespējams manos tekstos iezogas pa kādai kļūdai, kas liek otram manis rakstīto nolasīt ne tā, kā to esmu gribējusi izteikt es, rakstot savu komentāru. Ne es glaimot vēlējos, ne arī noteikt, ko Tev darīt, ko nedarīt, ko rakstīt, ko nerakstīt. Tikai izteicu savas domas.
Nu, a kurš neizsaka savas domas? Autora manā virzienā vērstie apvainojumi bez pamatojuma ir viņa domas. Tava apbrīna viņa pacietībai bārstīties ar apvainojumiem n-lapu garumā ir Tavas domas. Mani komentāri,
pardon, dominance šajā tēmā ir domas, kas virmo galvā jautājumu formā, jo tēmas pieteikumā ir apgalvojums, kuram pamatojuma nav vēl joprojām, kaut rit diskusijas devītā lapa.
Bet, kā redzu, Tu katrā īsākajā teikumā, katrā sīkākajā niansē un vārdu salikumā spēj atrast šķietamus draudus, nesakarības vai pretrunas, kā rezultātā mans jau tā garais komentārs, pēc tā izķidāšanas, kļuva vēl uz pusi garāks. Saprotu, ka labāk vairs neizteikties vispār, jo šajā gadījumā tiks izķidāts it viss, neatkarīgi no tā vai rakstītais ir kas labs vai slikts.
Komentāriem trūkst analītiskās/paskaidrojuma daļas, proti, pamatojuma spriedumiem, apgalvojumiem; vai spriedumi ir vienpusīgi, aizspriedumos balstīti. Nav vajadzība pēc rakstītā izķidāšanas, analīzes un apspēlēšanas, ja izsaka spriedumu kopā ar pamatojumu 'kāpēc', jo pliks spriedums (labs vai slikts) bez analīzes/paskaidrojuma ir tikai pa pusei uzrakstīts komentārs, lai arī cik garš/īss sanācis, un rada jautājumus un iebildumus; tāpat neprasās piesieties pie apgalvojuma, kas izteikts, ņemot vērā visu pušu intereses.
209
