vai puisim visos randiños ir jāizmaksā?

Jā, bez variantiem. Man kā anti feministei citādāk nemaz nav bijis.

Uzskatu, ka nē. Pirmajos randiņos, iespējams, ka jā, puisim būtu jāizmaksā, bet tālāk to var kādreiz darīt arī meitene. :)
Attiecībās esot, kad ir arī kopdzīve, un viss puslīdz kopīgs, manuprāt, vairāk nav svarīgi, kurš izmaksā. 8-)

Katram pārim sava izpratne par "normāli". Nesaskatu neko traku, ja maksā arī meitene vai dala rēķinu uz pusēm.

Tas var būt gan normāli, gan nenormāli, katram pārim ir savi pareizīguma standarti. Bet sākuma stadijā, droši vien ir foršāk ja par kafiju/pusdienām maksā puisis.

Jā, man tā patiktu. Nessmu vienlīdzības cienītāja :-D

Kad es sāku tikties ar draugu, tad vēl dzīvoju kojās un man bija pastāvīgi ienākumi, bet puisis dzīvoja vēl pie vecākiem. Tāpēc gandrīz vienmēr es par visu maksāju. Reizēm, kad viņam vecāki bija iedevuši naudu, maksāja viņš vai arī dalījām uz pusēm.
Nekad neļautu, lai par mani visu laiku maksā. Tas ir pret maniem principiem. Tiešām esmu kategoriski pret.
Visādos semināros un pasākumos gan patīk, ja var bez maksas paēst :D

Nē, es tā neuzskatu. Vienmēr šķitis, ka arī pati to varu izdarīt un esmu to arī randiņu sākumposmā vienmēr piedāvājusi. Bet man kaut kā ir iegadījušies tādi puiši, kas vienmēr bija dedzīgi paši visu apmaksāt :-)

Jā, man patīk kad par mani samaksā :D

Attiecību sākumā man tā šķiet pilnīga norma. Ja puisis pirmajā randiņā piedāvātu maksāt man vai sadalīt rēķinu uz pusēm, tad otrais randiņš nenotiktu.
Ar laiku (īpaši, ja ienākumi ir līdzīgi) pieļauju arī variantu, ka maksāt var abi. Man nepatīk rēķina dalīšanas variants, tāpēc optimāli, manuprāt, ir tad, ja vienu reizi izmaksā viens, otru reizi - otrs. Ja ienākumi nav vienādi, tad proporcijas mainās.

Attiecību sākumā man tā šķiet pilnīga norma. Ja puisis pirmajā randiņā piedāvātu maksāt man vai sadalīt rēķinu uz pusēm, tad otrais randiņš nenotiktu.
Ar laiku (īpaši, ja ienākumi ir līdzīgi) pieļauju arī variantu, ka maksāt var abi. Man nepatīk rēķina dalīšanas variants, tāpēc optimāli, manuprāt, ir tad, ja vienu reizi izmaksā viens, otru reizi - otrs. Ja ienākumi nav vienādi, tad proporcijas mainās.

+++

Bet sakot godīgi, es nekad nebiju piedzīvojusi situāciju, ka man randiņos jāmaksā - ne 1., ne 2., ne 3., ne turpmākajos (sākumā piedāvāju, bet tad atmetu ar roku)

Nebūtu problēmas samaksāt,bet draugs nejūtas ērti, tādēļ pats to dara, protams,ja būtu tāda situācija,kā nevarētu samaksāt , to darītu es:-), nav tādu pareizi vai nepareizi, katrs dara kā pašam tīk:-)

Attiecību sākumā man tā šķiet pilnīga norma. Ja puisis pirmajā randiņā piedāvātu maksāt man vai sadalīt rēķinu uz pusēm, tad otrais randiņš nenotiktu.
Ar laiku (īpaši, ja ienākumi ir līdzīgi) pieļauju arī variantu, ka maksāt var abi. Man nepatīk rēķina dalīšanas variants, tāpēc optimāli, manuprāt, ir tad, ja vienu reizi izmaksā viens, otru reizi - otrs. Ja ienākumi nav vienādi, tad proporcijas mainās.

Piekrītu!

Randiņu ziņā pieturos pie principa - maksā tas, kurš aicina. :) Un ja reiz puisis aicina uz randiņu, ļaušu viņam izmaksāt. Tas protams nenozīmē, ka pati maku līdzi neņemu un nespētu par sevi samaksāt, bet, ja puisis demonstratīvi samaksātu tikai savu pusi, nekāds lieliskais priekšstats par viņu nerastos.
.
Tad, kad attiecības ir nopietnas, ir citādāk. Man nav ne mazāko iebildumu ik pa laikam izmaksāt vakariņas, dzērienus, kaut popkornu mums abiem. Galu galā dzīvojam kopā un ikdienas tēriņus jebkurā gadījumā proporcionāli dalām, tad kādēļ lai ar randiņiem būtu citādāk.

Piekrītu tām, kas saka, ka pirmajā randiņā puisim jāizmaksā, tālākajos randiņos cenšos pusi uz pusi, tas ir vienu reizi maksā viņš, otro reizi es.

Cheks peec tam pie Maximas kases arii uz puseem jaasadala. Sievishkju - paklaajinju biedriiba arii radiijusi muusdienu neko nevarosho viirieshu parodiju sugu. Peec tam, kad jau siikie sadzemdeeti un hipoteeka iegaadaata, tad dalja saak vaimanaat par saviem neko nevaroshajiem virishkjiishiem, dalja atturas no vaimanaashanas, bet gan spariigi velk vezumu, ik pa briidim sev uzsitot pa plecu :-D:-D:-D Nu bet kaadi nu kurai hobiji, kaadai kakjiitis, kaadai suniitis, savukaart paklaajinju biedriiba sev viirietiishus pietur - dibenu noslauka, pabaro utt:-D:-D:-D

Man vienmēr bija neērti, ja kāds grib par mani maksāt, jo sajūtos kaut ko parādā otram, tāpēc maksāju pati :-D bet ar tagadējo draugu viņš nekad man neļāva maksāt un pārdevējām un viesmīlēm svarīgāks liekas viņa viedoklis, nevis mans "nē, atsevišķi manu" :-D
Bet tagad pati maksāju tikai par dārgākām lietām, nu, ja daram kaut ko, kas maksā 30+ eiro, tad es nevaru ļaut draugam maksāt tik daudz katru reizi, tomēr abi vēl studenti esam :-D

Pirmajos randiņos ir svarīgi, ka izmaksā. Nopietnās attiecībās nav problēmu arī pašai par sevi samaksāt, vai par abiem kopā.
Reiz satikos ar vienu puisi, kurš pat tēju tā negribīgi izmaksāja. :D pēc kāda laika, kad biju pie viņa ciemos, nolēmām, ka kopīgi pagatavosim vakariņas. Aizbraucām uz veikalu, pie gaļas stenda pirkām vistu stilbiņus, viņš man jautāja cik es apēdīšu, es teicu - 2, un tad viņš pateica - nu labi, šoreiz par taviem vistas stilbiņiem arī samaksāšu. :D Tas man likās tāds - okeeeey. :D Ja jau žēl tos dažus centus, tad pati varu nopirkt, jo stilbiņi lēti. Tad vēl vienā citā vakarā ar viņu un viņa draugiem sanāca iebraukt statoil, viņš un viņa draugi gāja pirkt kafiju un draugi teica, lai viņš arī pajautājot arī man, vai kaut ko vēlos. Viņš klusēja :D un tā kafiju man nopirka viņa draugs.
Nav lieki pieminēt, ka pelnīja viņš labi, bet es pēc mēneša aizlaidos, jo sapratu, ko es ar tādu kapeikskaitītāju darīšu, kuram pat 2 vistu stilbiņus ir žēl nopirkt. :D Pēc tam kaut kad no viņa dzirdeju tekstu - nu jā, man ir žēl meitenēm randiņos pirkt kaut ko un izmaksāt, jo nevar zināt vai mums kaut kas sanāks un tad būs vējā izmesta nauda. :D :D

crimson, laaabs (sarkastiski, protams).. vēl vairāk par šādiem "jo nevar zināt vai mums kaut kas sanāks un tad būs vējā izmesta nauda" man patīk čali, kuri bezmaz vai pirmajā randiņā prasa, vai mums kaut kas kopīgs sanāks, jo priekš kam tad viņš ir nācis, laiku tērēt vai... (t)

Piekritīšu, ka sākumā vīrietim ir jāizmaksā.
Pēc tam jau, kad sāka iet viss nopietnāk arī es sāku maksāt, bet tā pat daru to reti.