Ļoti ilgi jau šī lieta sāp... Es vienmēr ļoti ātri pieķeros vīrietim, ar kuru kaut kas sāk veidoties... Un kļūstu no šī cilvēka atkarīga. Ar tagadējo draugu esam kopā teju divus gadus, attiecības ir briesmīgas, strīdi pēc strīdiem, ļoti daudz ko negribētos piedot, bet tāpat piedodu, jo kad iedomājos, ka būtu jādzīvo vienai... Liekas, ka labāk būtu vienkārši nebūt. Pierakstījos jau pie psihoterapeita, bet tikai mēneša beigās, šobrīd situācija ir tik kritiska, ka gribu jautāt jums, kā lai ar to tiek galā? Es zinu, ka esmu lupata, ka man ir zems pašnovērtējums, ka pati esmu vainīga... Bet šīs nav pirmās tādas attiecības, vai tiešām tā būs visu mūžu? Ka man otrs cilvēks būs daudz svarīgāks kā es viņam? Es neprotu sabalansēt dzīvi, man visa pasaule griežas ap viņu, pat man pašai tajā nav nekādas vērtības... Es zinu, ka tūlīt būs 100 komentāru, kuros mani noliks zemāk par zemi, bet es pati ļoti labi saprotu, ka tur šobrīd atrodos... :'-(
65
