Prombūšanas laikā

2 mēneši ir krietni ilgs laiks, taču mums bieži ir 2-3 nedēļu pauzes, arī drusciņ zinu, kā tas ir. Ja ikdienā esam salipuši kā dadzīši, tad atšķirtības laiks ir kā atelpa un pats par sevi iedod dzirksteles. Katru dienu sačatojamies, aizsūtam kādu bildīti ar sevi vai to, kur esam, ko daram, ja atļauj laika zona un ikdienas ritms, tad sazvanāmies skype, attālināti ar inerneta romantiku neaizraujamies.
Ja sarunas pa telefonu vai skype diezko nevedas, nevajag spiest. Ja dalīšanās savos uzskatos un viedokļos vieglāk sokas klātbūtnē, tad zvaniem labāk atstāt kaut ko no sērijas"Zini, es šodien biju tur un tur, darīju to un to, man baigi patika"
Un es par dāvanu. Iepriekšējā komandējuma reizē tieši iekrita man dzimšanas diena, dāvanu ļoti gaidīju :-P

Mums bija tā, ka bijām prom viens no otra 5 mēnešus un arī nebijām pirms tam ilgi kopā. Jā, sākotnēji likās kā nu būs, bet pēc tam atradu sev mājās Pāru spēli. Parasti pārus, kuri ir ilgi kopā šī spēle vairāk sanaido :-D, bet mums tas bija labs veids kā vienam otru iepazīt. Draugs arī to ļoti novērtēja un teica, ka šī ideja esot bijusi lieliska. Vēl mēs vienlaicīgi skatījāmies filmas un pārrunājām, photo a day challange, kur katrai dienai ir noteikta tēma un tad var sūtīt viens otram bildes par šo tēmu.
Un dzimšanas diena arī viņam iekrita tieši prombūtnes laikā - es viņam uzdāvināju dāvanu karti uz pasākumu, kas mūs abus interesē, kur kopā varēsim iet, kad atkal tiksimies. Varbūt, ka jums ir kādas kopīgas intereses - vari uzdāvināt biļetes uz kādu pasākumu, utml.

Man bieži sanāk komandējumi, bet parasti tās ir max 2 nedēļas prom un uz brīvdienām esi mājās pēc tām 2 nedēļām.
Arī, cik iespējams sazvanāmies pa vakariem un pārrunājam, kā kuram gājis.
Vienā šādā reizē draugam iekrita dzimšanas diena un es jau pirms tam mājās viņam paslēpu dāvanu. Viņš bija ļoti patīkami pārsteigts. Protams, ja pirms drauga dzimšanas dienas nesanāk viņu satikt, kopīgas biļetes uz kādu pasākumu ir ļoti laba doma.

Varbūt vari apsveikumu/mazu dāvanu viņam nosūtīt pa pastu? Man ilga prombūtne nav sveša, mēs diezgan regulāri sūtām pastkartes vai dāvaniņas uz svētkiem - man vismaz tas liekas jauki, ka atveru pastkasti un tur mani sagaida pārsteigums. :)

Galvenais jau izrādīt savas jūtas. Neko daudz vairāk Tu darīt nevari. Ja otrs gribēs, tad gaidīs Tevi.

Jāredz kopīgs mērķis, uz kuru, līdz kuram, kam un kāpēc turēties kopā. Tas, manuprāt, svarigakais.

Jā, zinu, kā tas ir. Pašā sākumā, kad vispār ar vīru sākām tikties, bijām kopā kādas 2 nedēļas un es aizbraucu uz visu vasaru uz UK pastrādāt, jo it kā tikko palika 18 gadi un gribas nopelnīt tiesībām. Bija ļoti grūti, jo satuvinājušies bijām ļoti. Arī sazvanīties un sarakstīties nesanāca tik bieži, cik gribētos. Tagad jau visiem ir telefoni ar wi-fi, arī pats internets ir visur utt. Bet mums tajā laikā nebija tādu telefonu, kuriem būtu bezvadu internets, un mans dators ar wifi bija uz Jūs...bija tāda funkcija, bet negribēja savienoties, tad nu ķēru kaut kādu no kaimiņiem, kur knapi 1 strīpiņa rādījās, lai vismaz 1 e-pasta vēstuli aizsūtītu. Un biju dikti priecīga, kad nopirku kredītu un man bija dotas kādas bezmaksas zvana 10min. uz ārzemēm. Tā nu dzīvojām, raudājām, skumām, bet beigās viss kārtībā. Sagaidīja mani lidostā un tā nu jau vairāk nekā 7 gadus esam kopā un precējušies. Tādas lietas satuvina, jo tad tu saproti, cik tev tas cilvēks ir svarīgs vai nav. Vai tu vari uzticēties, vai tev var uzticēties. Personīgi mums arī pēc 7 gadiem tas stāv atmiņās un katru reizi atgādina, cik ļoti mēs neko tādu vairs negribam piedzīvot.;-)