Uz mana vārda ir bijušas četras mašīnas, bet to apdrošināšanas cenas nevar salīdzināt, jo tās bija pavisam cita lieta, tur nebija līzinga un tās bija sanāk jau luksusa mašīnas, kā arī to finansēšana nebija mana problēma. Zināšanai varu teikt, ka nekādi nesmukumi tur nav sanākuši, piemēram, sodi vai avārijas.
-
Pat, ja tomēr izdomātu, ka tiesības nav domātas man, mašīna jau paliktu kā mans īpašums, bet to izmantotu mēs kopā ar draugu, nedomāju, ka tajā visā būtu problēma.
-
Runājot par to kāpēc gribu līzingā, pamatdoma ir tāda, ka pirmajai iemaksai man jau ir puse no nepieciešamās summas, bet, es varētu diezgan ātrā laikā sakrāt arī otru pusi, tomēr būtībā, ja esmu pārliecināta par to, ka spēšu atdot aizdevumu trīs gadu laikā, es tikmēr varu krāt sev pašai lielāku drošības spilvenu un ieguldīt jau citās lietās, kas protams, kamēr izpirkšu automašīnu, būs jau vairākas reizes lielāks par automašīnas summu. Vienkārši nebūs tik ļoti jāiespringst uz krāšanu, kā arī līzinga procenti neveido tik milzīgu summu, lai būtu baigi jāsatraucas. Ļoti grūti izskaidrot manu ideju, bet tā mašīna nav tik dārga, lai satrauktos vai es varēšu pavilkt. (t)
-
Bet paldies par padomiem, sapratu un pagaidām palieku pie domas, ka vienkārši nav ko sasteigt un jāsāk vienkārši likt tiesības, un tikmēr jau mašīnai būšu gandrīz sakrājusi. :-)