Ko es ar to pārspīlējumu vēlējos teikt... Izvēles, protams ir svarīgas, ar katru izvēli (nopietnu vai ne tik nopietnu) mēs nepārtraukti modificējam un veidojam savu dzīves ceļu, bet, manuprāt, ārkārtīgi daudz kas notiek absolūti nejauši, lai gan nejaušību varētu arī saukt par to mistisko likteni.
.
Kaut vai sākot ar pašu pirmo dzīvības brīdi - kā tas milzīgais gēnu mikslis organismā sakārtosies? Varbūt no vec-vec-vec-vectēva tiks mantota smaga slimība, varbūt tiks iegūts tēva lielais un greizais deguns, varbūt mātes biezie mati un garās skropstas. Varbūt grūtniecība pārtrūks pati no sevis 4. mēnesī un cilvēks līdz galam nemaz neizveidosies.
Varbūt šis bērns būs piedzimis lieliskā ģimenē, varbūt tieši otrādāk. Variācijas visiem cilvēka dzīves aspektiem ir bezgalīgas. Un protams, ka ļoti svarīgi ir tas, kā mēs to uztveram, jo sēdēt un čīkstēt "kā man nav paveicies ar to/šito/vēl kaut ko" gan ir muļķīgi. Jādarbojas, jādzīvo, jāveic izvēles, jāveido savs ceļš, varbūt reizēm atceroties, ka dzīve ir viena liela nejaušība, kurā mēs uz neilgu laiku tiekam iemesti un esam spiesti jēgu un piepildījumu meklēt saviem spēkiem.