Kas ir Tavas laimes pamatā?

470

Reģ: 26.10.2017

Ieliku attiecību sadaļā, bet nu tēma plaša.
Jautājums pēc būtības vienkāršs - kur Tu gūsti motivāciju, lai tiktu galā ar ikdienas grūtībām un negatīvajām lietām? Visi piekritīs, ka dzīve nav nekāds rožu dārzs, taču cilvēki tāpat neatlaidīgi cīnās ar ikdienu. Kāpēc??
Ambiciozi mērķi(gribi būt labākais/ā savā sfērā)? Ģimene? Mīlestība? Reliģija? Hobiji? Kas cits? Vai pieaugšanas laikā šie ir kādā veidā mainījušies? Varbūt ir bijuši brīži, kad bija līdzīgas problēmas, kādi apstākļi mainījās, kas deva spēku tikt ar tām galā? Ļoti gribētu, lai Jūs padalaties ar savu pieredzi!
Varbūt tāds pesimistisks jautājums, bet nu, personīgi, saliekot ikdienas plusus un mīnusus vienus pret otriem, neesmu nonācis pie līdzsvara. Rezultātā zūd motivācija, nezinu, ko gribu darīt ar sevi, dzīves mērķi arī kaut kā pazuduši.

27.04.2018 21:25 |

Chikitita

2348

Reģ: 27.02.2011

Būt apmierinātai pašai ar sevi, ja kaut kas neapmierina RISINĀT, DARĪT nevis kunkstēt, ka viss ir slikti.
Uznāk arī vājie posmi, ka emociju ir daudz, asara izsprūk, bet bēdāties arī ir jāmāk, jo kā gan mēs zināsim kas ir prieks un laime.

28.04.2018 07:57 |

mrth.kj

408

Reģ: 21.12.2017

Manas laimes pamatā, esmu es pati. Tā apziņa, ka man piemīt potenciāls rīkoties un mainīties. Mana dzīve, ir cikliska, kur miera periodi mijās ar "mainu visu vidi ap sevi" momentiem, lūk tas ir tas, kas man dod prieku dzīvot. Šīs pārmaiņas,jaunās sajūtas, ka viss ir pa vecam, bet tajā pat laikā viss mainījies ar lielu potenciāla zīmi, ka viss vēl var attīstīties. Tā apziņa, ka nevis dzīve diktē noteikumus, bet es to daru, manas izvēles, šo izvēļu sekas, tas liek sajust to patstāvību un laimi.

28.04.2018 08:49 |

7heaven

1531

Reģ: 28.07.2017

Kas ir Tavas laimes pamatā?

Būšu banāla līdz riebumam. Manas laimes pamats un dzīves jēga ir mani bērni. Viņu dēļ varu izturēt neizturamo, sasniegt nesasniedzamo un izdarīt to, ko nebūtu citādi drosmes izdarīt. Bērni ir mans virzītājspēks, kas liek man gribēt būt ne tikai labākai mammai, bet labākam cilvēkam. Kad ir grūti, smagi un slikti, apķeru bērnus, paskatos viņu acīs un saņemu tādu enerģijas lādiņu, lai celtos un ietu tālāk. Pēdējā laikā dzīves pārbaudījumu un izaicinājumu ir bijis daudz, un vienīgais, kas ir palīdzējis nesalūzt, ir viņu milzīgā beznosacījuma mīlestība.

28.04.2018 09:39 |

Dālllija

1724

Reģ: 01.02.2013

Es nezinu, vai man ir kaut kāda laime pamatā. Es vienkārši nodarbinu sevi ar visādiem darbiem, lai būtu mazāk jādomā par privātajām problēmām. Vienīgais, kas mani daudz maz tur līdzsvarā, ir ģimenes locekļi. Ne jau tā apzināti viņi ko dara, bet tieši manas pašas apziņa, ka ir jādara kaut kas, lai nesāpinātu vecākus, māsas, brāļus.

28.04.2018 22:34 |