Sapratu, ka es daudziem kaitināt, man piemīt kavēšana, neizlēmība, emocionalitāte utml. Man vispār grūti iedomāties, kas mani ilglaicīgi kaitināt. Ir brīži, kad kaitina gan bērnu, gan pieaugušo skaļa uzvedība, lēnā iešana utml, bet tas ir tie sīkumi, kas pēc tam, kad tas izbeidzas, es viņus aizmirstu. Man nepatīk cilvēki, kas pret kādu cilvēku kategoriju (rasi utml) izturas slikti un kategoriski, piemēram, politikā vai reliģijā, nepatīk cilvēki, kuri var nosist lauku dzīvniekus ēdiena ieguvei, cilvēki, kuri ņem ātros kredītus, izvairās no pienākumiem kaut ko atmaksāt vai uzturēt savus bērnus tml, tai pašā laikā jāsaka, ka man ir dažādas paziņas no iepriekš minētiem un mums ir citas kopīgas, saistošas intereses un tas netraucē draudzēties, nerunājot par šīm tēmām. Laikam tā ir mana labā īpašība - ka man nav nekas tāds, kas izteikti traucētu. Nepatīk vienīgais, ja pret mani izturas nepamatoti slikti, piemēram, darba vai privāto attiecību ziņā.
*
Izdomāju tomēr vienu cilvēku grupu, kas neparak saista. Pårpozitīvi cilvēki, kam vienmēr viss labi, kam, pat ja nomirst tuvs rads, viņi nākamajā dienā ir darbā/skolā, smaida un izturas, ka dzīve ir skaista. Es to vnk nesaprotu, jo uztveru dzīvi nopietnāk.
*
Vēl nepatīk meitenes (tās parasti ir tās krutās čiksas ar lielo dibenu, uzpumpētām krūtīm utt), kas sociālos tīklos liek intīmās bildes un, ja pēc tam atļaujas veidot publiskus ierakstus, kāpēc visas sievietes tiek uztvertas kā preces. Tas šķiet pat ne kaitinoši, bet norēcinoši.