Īrējam dzīvokli, bet nē - viņš nemaksā rēķinus, tāpēc ir parāds jau par diviem mēnešiem! Viņš to nav teicis, bet acīmredzot domā, ka man tas būtu jādara.uz ka varda ir izres ligums? Es neticu ka ists stasts, nu kurs saimnieks jaunu bezatbildigu pariti tures jau otro menesi ja rekinus nemaksa?
Otrkārt - vakarā viņš atvelkās no darba,un tā vietā, lai veltītu man laiku, viņš dodas uz virtuvi pierītiestacu ienakot sabucojaties? Un lai cilveks pec darba atjedzas, paed tad var domat par parejo. Ne mani, ne es savejo stundu pec darba neaiztieku.
Šeit gan vairāk piekritīšu DieKleineHexe. Man arī liekas, ka ir normāli, ja vīrietis nodrošina dzīvesvietu un nopērk pārtiku.es ar piekritu.
Normāli nav ļaut paēst? Izgulēties? Un nevilkt visu laiku līdzi uz veikaliem?
man arī šis liekas smieklīgi. sieviete kliegs par savu vienlīdzību ar vīrieti, kad viņai tas būs izdevīgi - darbā, sabiedriskajā dzīvē, algas ziņā un tml, un arī nostādīs sevi par nevarīgu un vāju būtni, kura ir vīrietimmeitenes nu nerunajat visu varda, es piemeram negrubu vienlidzibu. :-D Ar virieti dzivojot jabvut labi, sudigi dzivot sieviete var ari viena pati.
meitenes nu nerunajat visu varda, es piemeram negrubu vienlidzibu.
Kad beidzot sievietes sapratis savu vērību, galvenokārt vērtību darba tirgu?:-O:-O drausmigi. Nesen tiesi lasiju temu ka liela dala izradas nestradatu ja vareu to atlauties. Pat ja darsb patik.Dzive ir mate, masa, sieva, celojumi un miljoniem lietu ko darit. Darbs daudziem nav primarais. :-P
Viegli pateikt, bet reāli sievietes bija kā mājdzīvnieks.un ari viriesi vergi un?:-D
Nevienā citā valstī, kur man ir nācies būt, neesmu novērojusi, ka feminisms spēlētu sabiedrības dzīvē tik milzīgu lomu, kā Amerikā. Un katrā ziņā, nekur tam nav tāds specifisks un pārspīlēts raksturs, kā Amerikā. Andres Michel savu attieksmi formulēja īsi un asi:
«Amerikānietes vienkārši ir nojūgušās savā feminismā. Viņas vairs apjēdz, ka tas viņas ir pārvērtis karikatūrā, groteskā».
Konferencē Ņujorkā, kas bija veltīta krievu jautājumiem, es lasīju referātu: «Ģimene Krievijā». Nebiju vēl paspējusi beigt, kā trešajā rindā uzlēca augšā briļļaina meiča un dusmīgi prasīja:
– Bet jūs labāk pasakiet – kāpēc tās jūsu Maskavas draudzenes tā mīl uzposties? Es tikko esmu atgriezusies no Krievijas, es zinu, ko runāju.
Kamēr es, apjukusi šī absurdā jautājuma dēļ, mēģinu un nevaru atrast atbildi, viņa triumfējoši pasaka priekšā pati:
– Tāpēc ka tās grib iepatikties vīriešiem. Vai ne?
Balsī ir dzirdams dzēlīgums. Bet es nesaprotu tā cēloņus un bezrūpīgi atbildu: – Jā, bet kāpēc lai viņas to negribētu?