sajūtas iedzerot alkoholu

Man patīk iedzert, bet daru to stipri retāk nekā kādreiz. Citreiz sestdienas vakarā prasās vīna vai alus glāzi, bet tā vairāk atļaujos tikai tusiņos, kuri arī vairs nav tik bieži.
Un es nesaprotu to uzspiešanu otram dzert. Pilnīgi normāli, ka cilvēkam var negaršot alkohols un nepatikt reibums. Vienkārši jāsaglabā sava nostāja, un viss. Tad pārējie ar laiku pieradīs un liksies mierā.

Ja negribas dzert tad nedzer.
Es kompānijās parasti esmu tā nedzērāja, un tā ir bijis vienmēr. Protams ir kas saka- davaaj, iedzer! Speciāli nopirku lai varam iedzert utt. Bet ja es negribu tad nedzeru! :-D
Man šņabis, tekila, viskijs, brendiji, alus u.c negaršo.
Ja dzeru vīnu, tad max 2 glāzes varu izdzert, cita lieta būtu ja man kāds visu laiku pienestu kokčikus- mohito, vai sexonthebeach, tad gan es laikam litrus varētu izdzert.:-D
Āā un parasti es šoferēju mājās, tpc ir vēl viens iemesls nedzert.:-)

Dzeru, garšo (protams, ne viss) un jā, es nesaprotu cilvēkus, kas vispār nedzer (ja vien nav bijušie alkoholiķi) un man arī negribētos baigi tikties uz, piemēram, vakara pasēdēšanu ar cilvēkiem, kuri vispār nedzeru. Var taču nepiedzerties, bet glāzi visa vakara laikā vismaz iedzert. Nezinu, man tādi cilvēki šķiet pārāk nopietni, pārāk nosodoši (jo pārsvarā nav jau normāla izskaidrojuma, kāpēc nelieto kā vien nepatika pret alkoholu). Liekas, nafig kompānijā vajag tādu pūpēdi. Jā, protams, es varu kontaktēties arī ar cicekiem bez alkohola, bet tad tās ir cita rakstura pasākumi, izstādes, teātri utml.

Alkoholu lietoju. Garšo. Nepiedzeros, bet arī neliedzu sev neko un nejutīšos briesmīgi, ja atļaušu sev būt iereibušai, īpaši, ja tās ir kādas lielas svinības. Arī man vakara pasēdēšanās vai klubos nesaista būt kompānijā ar cilvēkiem, kuri vispār nedzer. Nē, man nav problēmu ar tādiem cilvēkiem kontaktēties vai atrast kopīgu valodu, aiziet uz kino vai kafejnīcu, taču uz bāru ar tādu cilvēku neiešu un kopā arī neballēšos. Tas, manuprāt, ir tikai loģiski. Jā, arī manā paziņu lokā ir nedzērāji, taču viņu kategoriskums, vēlme citus mācīt un nepārtraukti uzsvērt (gan dzīvē, gan sociālo tīklu komentāros), ka jūs visi tādi, šitādi, bet es gan alkoholu nelietoju ir diezgan kaitinoša, jo to, ka viņi alkoholu nelieto, manuprāt, gan es, gan citi paziņas ir dzirdējuši jau vismaz reizes 20. Nesaku, ka tēmas autore ir tāda. Tas bija tikai viens no piemēriem.
Ar šo visu gribu teikt to, ka nav jājūtas vainīgai, ka nedzer, tāpat kā nevajag akli skriet pakaļ baram tikai tāpēc, lai tiktu pieņemta, taču tai pat laikā nevajag apvainoties, ja draugi nesaprot. Īpaši, ja tie ir jauniešu tusiņi, es vispār nezinu, ko es, ja nelietotu alkoholu, tādos darītu, jo man neliktos saistoši komunicēt ar dzērušiem cilvēkiem, līdz ar to nemaz arī neapvainotos, ja mani uz tādiem tusiņiem neaicinātu. Galu galā, bez ballītēm, pastāv vēl desmitiem dažādu veidu kā atpūsties kopā ar draugiem bez alkohola lietošanas.

Man patīk šad tad ar mēru iedzert, bet lielākoties tikai vīnu vai kādu aliņu. No stiprajiem dzērieniem atturos, tie man izraisa lielu pretīgumu un vēl joprojām saglabājušās sliktas atmiņas par laikiem, kad tos nesamērīgi lietoju un tad piedzīvoju sekas.

un jā, es nesaprotu cilvēkus, kas vispār nedzer

Tik pat labi es varētu teikt,ka nesaprotu cilvēkus,kas dzer, jo alkoholu nelietoju nemaz.Negribu,nepatīk un ja kādam pret to ir kādi aizspriedumi,tā ir tikai un vienīgi viņa problēma ,neiešu tak dzert,lai tādiem cilvēkiem kā Tu,kam tas liekas nesaprotami ,izpatiktu.:-). Par laimi manā draugu lokā neviens nav teicis,ka būtu es savāda un ka ar mani nevar runāt,jo nedzeru.
Interesanti kā tad atšķiras sarunas ar iedzērušiem un nedzērušiem cilvēkiem?Vienīgi KO es dzirdu un manu,ka vairāk šļupst vai vairāk gribas runāt ,tas arī viss,ja vien nav piemāvies kā lops:-D

Un mani neuztrauc,ka draugu lokā dzer ,mans draugs arī lieto alkoholu,reti,bet lieto un es viņam par to neesmu nedz ko pārmetusi nedz teikusi,redz es nedzeru ,dzert ir slikti. Tā ir katra paša izvēle dzert vai nē:-)

Piespiest sevi lietot alkoholu es tiešām neieteiktu p. Man pašai patīk vīns, alus un sauss sidrs un, ja tas nebūtu alkohols, lietotu biežāk, bet, ja man būtu tādas sajūtas kā aprakstīji, es noteikti izvairītos no dzerśanas. Īstiem draugiem, manuprāt, tas būtu jāsaprot. Esi mēģinājusi viņiem arī paskaidrot savas izjūtas?

Alkoholu praktiski nelietoju, bet mēdzu izdzert kādu pusglāzi šampanieša Vecgada svinībās (šogad gan nebija pat malciņa). Man pat neliels alkohola daudzums (vīna glāze) liek par sevi manīt nākošajā rītā.
Kad studēju, ballējos un to lietoju, bet pohas nepatīkamas sajūtas no rīta nebija tik izteiktas. Lielākā daļa draugu arī vairs nelieto, visi kļuvuši sportiski un mainījuši dzīvesstilu.

Ballītēs nevienu neuztrauc, ka nedzeru. Malkoju virgin piña colada.

Nepatīk, neprasās, negribu. Nav tā ka ni ni, bet nu ja dzeru, tad reizi gadā vai divos, esot attiecīgajā noskaņojumā, un ja ir kaut kas, ko vēlos. Un tad arī kādu glāzi. Apkārt visi brīnās, tagad jau nedaudz pieraduši.
Esmu saskārusies gan ar "baigi pareizā esi, ja?", gan "tu esi stāvoklī?", gan "tu mani necieni?", gan "tie kas jaunībā nedzer, tie vēlāk dzīvē nodzeras" utt. Vot šie besī. Es nesaku neko tiem, kas dzer, kāpēc man piekasās? Tagad uzmācās ar "Kāpēc tev nav tiesības? Kā nedzērāja varētu būt šoferis".
Nav tā, ka netieku nekur aicināta, jo nedzeru. Es eju kopā ar cilvēkiem pavadīt laiku, ja viņi vēlas iedzer kaut ko alkoholu, lai jau. Bet es nevēlos. Nevaru pat iedomāties situāciju, ka kāds tiek atstumts tādēļ, ka nedzer. Kāpēc tad cilvēki satiekas - lai pavadītu kopā laiku, vai kopistiski nodzertos?

Es lietoju, pa gadu kādas desmit reizes savācas. Man alus,kokteiļi un vīni tikpat kā negaršo vispār, cienu tīru stipro mazās devās.
Ja negribi nedzer vispār. Tev nav nepieciešams bara dēļ lietot vielas, kuras tevi nesaista. Tu esi māte, padomā, vot kādu ieteikumu tu ieteiktu savam bērnam, ja viņš nāktu pie tevis ar problēmu " man negaršo alko, bet jādzer, jo draugi tādi auni, ka nesaprot, ka esmu indivīds". Un tad iegūto atbildi piemēro sev! ;)
Bet, alkohola aizstāvībai, es iesaku arī pamēģināt pagaršot visus/daudzus, jo kā gan tu vari teikt,ka tev negaršo, ja nemaz nezini ko piedāvā.

Dzeru. Patīk gan viina glāze vakarā, gan karstā vasarā kāds Radler. Un ja ir tusiņi kur visi piedzeras, arī es neatsakos. Protams nejau līdz galīgai stadijai.

Bet tusiņos ir bijuši paris cilvēki, kas nedzer. Viņi parasti grib ātri mājaas, un ja pašiem tiesības naw, tad biki izbesī ar čīkstēšanu, lai kads cits šoferis ved mājā.:-P

taču viņu kategoriskums, vēlme citus mācīt un nepārtraukti uzsvērt (gan dzīvē, gan sociālo tīklu komentāros), ka jūs visi tādi, šitādi, bet es gan alkoholu nelietoju ir diezgan kaitinoša

Es tik brīnos, bet laikam arī šādi cilvēki eksistē. Tikai ne manā paziņu&draugu lokā. Nedzērāji nevienam ar savu nedzeršanu nebāžas virsū.
Piekrītu Pasadena, ka īsti draugi saprastu un nespiestu dzert.
Mājsaimniece, kādas ir Tavas pārdomas pēc šīs diskusijas?

Man garšo alkohols, man patīk iedzert :D Un man glāze vīna kādā vakarā nav atslābināšanās, man tā ir.. pudele vīna, haha, zinu, skumji, bet tas jau nav katru nedēļu :D Bet es varu arī nedzert, bieži esmu pie stūres un nedzeru, vai arī tūlīt, piemēram, būs gavēnis, pusotru mēnesi nedzeršu vispār un līdz ar to šaubos, ka vispār kkur iešu ballēties :D Un nē, maniem draugiem nav problēmas ar to, bet.. viņiem nav problēmas arī tad, kad iedzeru vairāk par visiem :D Ko es tev varu ieteikt- esi vienmēr pie stūres, draugi sapratīs un priecāsies, ka būs kāds, kas mājās aizvedīs :D

o pārsvarā nav jau normāla izskaidrojuma, kāpēc nelieto kā vien nepatika pret alkoholu)

Man gan liekas, ka tāds apgalvojums ir nenobrieduša cilvēka spriedelējums.. Un nepatika pret alkoholu ir pilnīgi normāls izskaidrojums. Ja man negaršo sīpoli, man nevienam nav jāatskaitās, kāpēc man tie negaršo. Kur ir problēma tikties - viens dzer vīnu, viens tēju, runā.. Vai tiešām sarunu kvalitāte pasliktināsies tikai tāpēc, ka otrs nemalko vīnu?
***
Par sevi.. garšo vīns un šampanietis, bet nedzeru ikdienā vai brīvdienās pie vakariņām.. Ja eju uz restorānu, retu reizi varu paņemt vīna glāzi, bet parasti dzeru tikai ballītēs/pasākumos, 2-3 glāzes, retāk vairāk

Es arī esmu no retajām, kas ar alkoholu sadraudzēties nevaru. Un tāpēc nu jau vairs necenšos.. man ir briesmīgas paģiras, vemšana utt. katru reizi. Pēdējoreiz, kad lietoju alkoholu (septembrī), izdzēru 3 vīna glāzes un vēmu visu nakti, kā arī nākamo dienu.
Iespējams, ka alus ir izņēmums (bet dzeru to tikai vasarā un minimāli).
Es arī esmu saskārusies ar visām iepriekšminētajām frāzēm un situācijām, kad vairs netieku aicināta uz ballītēm. Pēdējā laikā, grupu sarakstēs diskutējot par gaidāmu ballīti, dzirdu komentārus, ka nekāda šoferēšana (nedzeršana). To es uztveru, tāpēc pat vairs nedomāju ierasties uz tām ‘draugu’ ballītēm. Situācija diezgan nožēlojama.

Dzeru. Garšo. :D
Pa lielam man vienalga, kas citiem glāzēs un man liekas, ka Tevis minētie cilvēki Tev ir paziņas vai tusiņu biedri, bet ne draugi.
Kaut gan nenoliegšu, ka ja kāds pasaka, ka vispār nelieto alko, tas šķiet dīvaini.. Bet visus šitos "Vai Tu mani cieni?" gājienus un kaut kādu piespiešanu dzert uzskatu par megabērnišķīgu un muļķīgu.

Man pietiek ar glāzi, lai saprastu, ka riebjas tā garša un nesaprastu, ko cilvēki tur atrod. Mans iemesls atteikties no alkohola ir aknu problēmas, bet man tas nav jāsaka visai pasaulei un tāpēc, kad atsakos iedzert, uzreiz ir 100 un 1 variants kāpēc.
Un tāpēc, ka nedzeru, neesmu visiem personīgais šoferis, nekad nevienu mājās nevedu:-P