Cik no meitenēm/sievietēm, kuras atļaujas pateikt, citēju
- Man viesmīlis šķiet tāda profesija, kas neprasa nekādas lielās zināšanas, iemaņas un to varētu izdarīt jebkurš, savukārt, piemēram, pagatavot garšīgu ēdienu - nu es diez vai spētu tādu darbu darīt.
Savā dzīvē kaut dienu ir nostrādājušas šajā profesijā? Kaut pusi dienas, esat?!
Man ir bijusi saskarsme ar šo profesiju un gribu sniegt atbildi šim tekstam
Neprasa lielas zināšanas? Labs viesmīlis pārzina Tavu ēdienu, sastāvdaļas, to izcelsmi, vīnus un citus dzērienus , informāciju par tiem, lai spētu Tev ieteikt atbilstošāko tavām vēlmēm. Tās ir zināšanas par šo, plus vēl viesu apkalpošanu kā tādu, kas beigās sastāda diezgan lielu zināšanu spektru.
Ja Jums liekas, ka to darīt var jebkurš, Jums nav ne mazākā nojausma par ko jūs runājat. Tieši šo darbu nevar veikt jebkurš, bet cilvēks ar stabiliem nerviem, tāds, kurš savā darba dienā spēj veikt ne tikai “niecīgos viesmīļa pienākumus”, bet arī būt psihologs viesim, kas ir ieradies restorānā īstenībā, lai nevis paēstu, bet aprunātos ar kādu.
Par tēmu runājot - labam viesmīlim dzeramnaudu atstāšu vienmēr, un vismaz 10%. Nē, neuzskatu to par pienākumu, bet par pateicību par labi veiktu darbu gan. Un jā, arī citiem profesiju pārstāvjiem atstāju tādu.
Dāmu slavētājā Āzijā, kur dzeramnaudas nepieņemot, nācās nokļūt medicīnas iestādē un pateicoties ārstei par lielisko darbu, atstāju vēl pusi summas pa virsu,par kuru cilvēks bija patiesi laimīgs. Un nē, tā nebija valsts slimnīca, kur cilvēki strādāja par kapeikām, bet gan privātā. Arī viesmīļiem Āzijā atstāju dzeramnaudu, cilvēki nezināja kā pateikties. Viens atzinās, ka nauda kuru atstāju /aptuveni 5 eiro/ ir līdzvērtīga viņa dienas samaksai, tāpēc tās bija prieka asaras viņa acīs.