Par vecākiem vēl saprotu, ne visi skrien uzreiz atrādīt vai nesanāk situācija, jo kopā jau vairs nedzīvo. Bet ja neviens draugs nav redzēts, nu nezinu, kaut kā jau būtu jāsaskrienas kaut vai nejauši, vēl kādā pasākumā, vai paķer no darba kaut ko, pavest vai kā. Tāpat bieži vien pārrunā ar draugiem, ko darīt, kā svinēt, tad attiecīgi arī informē kompāniju, ka jā, būšu ar vēl vienu un pam pam tā tālāk, kur, cikos. Tāda pilnīga nošķirtība nav bijusi. Pat ja brīvi draugi, drīzāk bailes, ka aizbēgs pie kāda no viņiem, ja tas tā izcelts? :D