Man vienam draugam bez maz vai izpujusi mute (zobi nolauzti, redzami cauri, melni) un man ir neliels kauns viņa vietā. Pazīstu viņu divus gadus, bet nekas nemainās, redzu, ka tur steidzami kaut kas jādara lietas labā. Par cik man ir breketes un zobu higiēnai pievēršu lielu uzmanību, ikreiz, kad tiekamies, izspļauju kādu stulbību par to, cik grūti ar breketēm ēst, ka atkal jāiet tās regulēt un tādā garā. Tobrīd emociju nav.
Tā tieši pateikt, lai iet pie zobārsta arī nespētu. Piekrītu tam, ka pieraksties pati un pajautā, vai nevajag pierakstīt arī viņu. Katrā ziņā, buču tādam nedotu.