Dzīvības apdrošināšana laba ceļojumu gadījumos , bet ne jau Latvijas ikdienā Mēs taču nedzīvojam kaut kādā bīstamā zonā , lai tā dzīvības apdrošināšana būtu nepieciešama pat varbūtības gadījumā , jo tā varbūtība ir nenormāli niecīga . Tie , kas to pērk , ir kaut kādi paranoiķi jej bogu
Nu, nu, šis jau izklausās no sērijas "ar mani jau nekad nekas nenotiks", bet kaut kā daudzi laikam aizmirst, ka mēs visi kādudien mirsim - tā vai citādi, dabīgā nāvē vai "ar palīzību no malas" un lielākai daļai no mums tāpat paliek ģimenes (vecāki, brāļi, māsas, bērni u.t.t.), daudziem paliek kredītsaistības vai saimniecības, kas prasa pamatīgu finansiālo iegudījumu.
Faktiski visus iespējamos nāves gadījumus (ar specifiskiem izņēmumiem, kas vairak klasificējami kā tādi gadījumi, kad persona apzināti novedusi sevi līdz nāvei) arī sedz dzīvības apdrošināšana. Apdrošinājuma summu apdrošinātā nāves gadījumā izmaksā tai personai, kuru apdrošinātais norādījis kā labuma guvēju (atlīdzības saņēmēju) un šī persona var būt praktiski jebkura, tam nav jābūt mantiniekam saskaņā ar Civillikuma izpratni. + Var veidot arī uzkrājumu (bet nav obligāti) + saņemt pārmaksātā IIN atmaksu iesniedzot nodokļu deklarāciju.
Runājot par mani - man ir darba devēja nodrošinātā veselības apdrošināšana kā arī vairāki dzīvības apdrošināšanas līgumi ar uzkrājumu (viens ar "normālu" apdrošinājuma summu situācijai "ja nu kas gadās", pārējie tīri uzkrājuma veidošanai ar dažādiem līguma beigu termiņiem).