Kolorītākais laikam bija, kad viens džeks no oho uzaicināja uz randiņu. Viņš bija pāris gadus par mani vecāks, studēja Jūras akadēmijā, neko nestrādāja, dzīvoja ar mammu. Nestrādāja, jo jāstudē un jāpaliek budžetā. Es studēju un arī strādāju. Aizgājām uz randiņu, vasara, staigājam pa parku, sāk līt lietus. Es saku - jāiet iekšā. Nē, viņš negribot. Man palika auksti un es viņu gandrīz piespiedu kārtā ievilku Čili picā. Sev pasūtīju parasto picu, viņš pasūtīja bērnu. :-D Visu randiņu viņš nolika manas studijas, manu darbu, ka viss tas ir slikti, nepareizi, nevienam tas nav vajadzīgs, lūk jūrnieki, tā ir tēma, tur labi maksā. Visu laiku stāstīja kaut ko par kuģiem, ka matožiem gan atkal nemaksājot, atceros kaut kādus murgus par uzsprāgušiem gaļas konserviem. Paēdām un viņš gaidīja, lai es samaksāju. :-D Samaksāju par sevi. Tad viņš burkšķēdams meklēja melnos santīmus makā un pa kabatām, beigās kaut kā sagrabināja. Bet, pats labākais - viņš aicināja arī uz nākamo randiņu, rakstīja histēriskas SMS un ārdījās, ka negribu tikties. Tas esot pašsaprotami, ka man esot bijis jāmaksā kafejnīcā, jo es strādāju, bet viņš - nē.
Man bija 20 vai 21 gads.